Rīgas Domu daļēji atvērs pēc nostiprinājuma konstrukciju uzstādīšanas
Rīgas Doms tiks daļēji atvērts pēc pagaidu nostiprinājuma konstrukciju uzstādīšanas. Par to šodien vienojās Rīgas Doma izpētes un rekonstrukcijas darbu koordinācijas grupas locekļi.
Rīgas Doms tiks daļēji atvērts pēc pagaidu nostiprinājuma konstrukciju uzstādīšanas. Par to šodien vienojās Rīgas Doma izpētes un rekonstrukcijas darbu koordinācijas grupas locekļi.
Rīgas Domā būs slēgts dienvidu sānu joms un sānu kapela zem torņa dienvidu pusē. Pārējā daļa būs pieejama kontrolētai apmeklētāju plūsmai.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa prognozēja, ka Rīgas Doms apmeklētājiem varētu tikt atvērts līdz Ziemassvētkiem.
Darba grupa vienojās, ka turpmāk nepieciešams veikt nesošo konstrukciju monitoringu, veikt kompleksu baznīcas stāvokļa izpēti un izstrādāt kompleksu konservācijas - restaurācijas projektu. Pēc drošības pasākumu veikšanas jāveic arī ērģeļu un citu kultūras vērtību apsekošana. Jāturpina iesāktais jumta konstrukciju remonts.
Darba grupas locekļi izstrādājuši darba uzdevumu monitoringa un tehniskās izpētes darbu veikšanai, kuru veicējs tiks izvēlēts konkursā. Konkursu paredzēts izsludināt tuvākajā laikā. Speciālisti arī vienojās, ka Rīgas Doma restaurācijas un konservācijas projektam konkursa kārtībā jāizvēlas atbilstošs vadītājs.
Diskusijās tika secināts, ka darba grupai joprojām nav vienota slēdziena par Rīgas Doma baznīcas konstrukciju stabilitāti. Lai gan kolonnu struktūrā ir bojājumi - plaisas un izbirušas šuves, kas varētu vājināt to stabilitāti, tika atzīts, ka nav konstatētas parādības, kas varētu izraisīt strauju Rīgas Doma sabrukšanu.
Arhitekts Juris Galviņš darba grupai skaidroja, ka videomateriālos, kas iegūti, urbumos filmējot kolonnu iekšieni, redzams, ka kolonnu veido viduslaiku sarkanie ķieģeļi. Tajos konstatētas arī atsevišķas nelielas, lokālas plaisas. Tāpat mūrējumā redzamas vertikālās šuves, kuras vietām "ir patukšas", taču to izbiršana varētu būt notikusi urbšanas gaitā, stāstīja Galviņš.
Speciālists norādīja, ka vienīgais neskaidrais ir nelielās plaisas - tās varētu būt radušās gan urbšanas procesā, gan būvniecības gaitā. Pēc viņa domām atklātie bojājumi būtiski nekaitē kolonnu stabilitātei.
Savukārt franču arhitekts Bruno Deslandess, kurš, pētot urbumus, izmantoja radiolokācijas metodi, pauda viedokli, ka piecos no septiņiem urbumiem iespējams konstatēt nopietnas plaisas un tukšumus.
Speciālisti arī norādīja, ka abas iespējami bīstamās kolonnas varētu būt saglabājušās kopš 13.gadsimta sākuma. Tas nozīmē, ka, paplašināšanas gaitā paceļot jumta līmeni, kolonnām virsējā daļa varētu būt piemūrēta vēlāk. Līdz ar to šo kolonnu konstrukcija nav viendabīga, kas varētu mazināt to stabilitāti.
Speciālisti atzina, ka bojājumu bīstamības noteikšanai nepieciešams veikt monitoringu, kas ļautu konstatēt, vai deformācijas progresē. Izskanēja arī viedoklis, ka plaisas varētu būt cikliska rakstura - tas ir, tādas, kas rodas līdz ar visas ēkas konstrukciju izmaiņām, piemēram, mainoties laika apstākļiem.
Galviņš pastāstīja, ka saskaņā ar Deslandesa ieteikumu patlaban gandrīz pabeigta parazītstruktūru un dažādu palīgierīču novākšana no baznīcas augšējām konstrukcijām, lai tās atslogotu.
Paņemti ķieģeļu paraugi, kuriem tiks veikta laboratoriska izpēte. Tiks turpināta arī ģeodēziskā izpēte, veicot papildu urbumus gruntsūdeņu līmeņa svārstību kontrolei.
Kā norādīja Radziņa, patlaban paredzētajiem darbiem finansējuma pietiek - 1.oktobrī no valsts investīciju programmas līdzekļiem saņemti 110 900 lati.
Lēmums par Rīgas Doma atvēršanu vēl jāapstiprina kultūras ministrei.
Kā ziņots, kultūras ministre Helēna Demakova (TP) 8.jūnijā uzdeva slēgt Rīgas Domu, jo dievnama ēka kļuvusi pārāk bīstama cilvēkiem.
Rīgas Domā būs slēgts dienvidu sānu joms un sānu kapela zem torņa dienvidu pusē. Pārējā daļa būs pieejama kontrolētai apmeklētāju plūsmai.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa prognozēja, ka Rīgas Doms apmeklētājiem varētu tikt atvērts līdz Ziemassvētkiem.
Darba grupa vienojās, ka turpmāk nepieciešams veikt nesošo konstrukciju monitoringu, veikt kompleksu baznīcas stāvokļa izpēti un izstrādāt kompleksu konservācijas - restaurācijas projektu. Pēc drošības pasākumu veikšanas jāveic arī ērģeļu un citu kultūras vērtību apsekošana. Jāturpina iesāktais jumta konstrukciju remonts.
Darba grupas locekļi izstrādājuši darba uzdevumu monitoringa un tehniskās izpētes darbu veikšanai, kuru veicējs tiks izvēlēts konkursā. Konkursu paredzēts izsludināt tuvākajā laikā. Speciālisti arī vienojās, ka Rīgas Doma restaurācijas un konservācijas projektam konkursa kārtībā jāizvēlas atbilstošs vadītājs.
Diskusijās tika secināts, ka darba grupai joprojām nav vienota slēdziena par Rīgas Doma baznīcas konstrukciju stabilitāti. Lai gan kolonnu struktūrā ir bojājumi - plaisas un izbirušas šuves, kas varētu vājināt to stabilitāti, tika atzīts, ka nav konstatētas parādības, kas varētu izraisīt strauju Rīgas Doma sabrukšanu.
Arhitekts Juris Galviņš darba grupai skaidroja, ka videomateriālos, kas iegūti, urbumos filmējot kolonnu iekšieni, redzams, ka kolonnu veido viduslaiku sarkanie ķieģeļi. Tajos konstatētas arī atsevišķas nelielas, lokālas plaisas. Tāpat mūrējumā redzamas vertikālās šuves, kuras vietām "ir patukšas", taču to izbiršana varētu būt notikusi urbšanas gaitā, stāstīja Galviņš.
Speciālists norādīja, ka vienīgais neskaidrais ir nelielās plaisas - tās varētu būt radušās gan urbšanas procesā, gan būvniecības gaitā. Pēc viņa domām atklātie bojājumi būtiski nekaitē kolonnu stabilitātei.
Savukārt franču arhitekts Bruno Deslandess, kurš, pētot urbumus, izmantoja radiolokācijas metodi, pauda viedokli, ka piecos no septiņiem urbumiem iespējams konstatēt nopietnas plaisas un tukšumus.
Speciālisti arī norādīja, ka abas iespējami bīstamās kolonnas varētu būt saglabājušās kopš 13.gadsimta sākuma. Tas nozīmē, ka, paplašināšanas gaitā paceļot jumta līmeni, kolonnām virsējā daļa varētu būt piemūrēta vēlāk. Līdz ar to šo kolonnu konstrukcija nav viendabīga, kas varētu mazināt to stabilitāti.
Speciālisti atzina, ka bojājumu bīstamības noteikšanai nepieciešams veikt monitoringu, kas ļautu konstatēt, vai deformācijas progresē. Izskanēja arī viedoklis, ka plaisas varētu būt cikliska rakstura - tas ir, tādas, kas rodas līdz ar visas ēkas konstrukciju izmaiņām, piemēram, mainoties laika apstākļiem.
Galviņš pastāstīja, ka saskaņā ar Deslandesa ieteikumu patlaban gandrīz pabeigta parazītstruktūru un dažādu palīgierīču novākšana no baznīcas augšējām konstrukcijām, lai tās atslogotu.
Paņemti ķieģeļu paraugi, kuriem tiks veikta laboratoriska izpēte. Tiks turpināta arī ģeodēziskā izpēte, veicot papildu urbumus gruntsūdeņu līmeņa svārstību kontrolei.
Kā norādīja Radziņa, patlaban paredzētajiem darbiem finansējuma pietiek - 1.oktobrī no valsts investīciju programmas līdzekļiem saņemti 110 900 lati.
Lēmums par Rīgas Doma atvēršanu vēl jāapstiprina kultūras ministrei.
Kā ziņots, kultūras ministre Helēna Demakova (TP) 8.jūnijā uzdeva slēgt Rīgas Domu, jo dievnama ēka kļuvusi pārāk bīstama cilvēkiem.