Rīgas Domu nodos Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā
Ministru kabinets šodien apstiprināja koncepciju, kurā paredzēts ēku un zemi, uz kuras atrodas Rīgas Doms, noteikt kā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumu.
Ministru kabinets šodien apstiprināja koncepciju, kurā paredzēts ēku un zemi, uz kuras atrodas Rīgas Doms, noteikt kā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumu.
Kultūras ministrijai uzdots mēneša laikā sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā Rīgas Doma likumprojektu, paredzot iespēju piesaistīt valsts budžeta līdzekļus restaurācijas darbiem atbilstoši ikgadējai valsts investīciju programmai.
Rīgas Doms arī turpmāk būs Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle, tajā patstāvīgi darbosies Rīgas Doma draudze.
Kā īpaši nozīmīgs kultūras piemineklis Doms būs atvērts un pieejams apmeklētājiem, lai iepazītos ar mākslas un kultūras vērtībām, tas veiks koncertzāles funkcijas, kalpos arī kā pasākumu organizācijas vieta. Baznīca garantēs valstij nepieciešamo valdības līmeņa pasākumu bezmaksas apkalpošanu. Par Rīgas Doma izmantošanu tiks slēgti attiecīgi baznīcas un izmantotāju līgumi.
Savā vēstulē Kultūras ministrijai arhibīskaps Jānis Vanags atzīst, ka visu līdzšinējie Rīgas Doma izmantošanas veidi ir vajadzīgi un svarīgi sabiedrībai un ka, nododot Rīgas Domu baznīcas īpašumā, tā lietošanā nevajadzētu notikt krasām izmaiņām. Līdztekus draudzes darbam un ekumēniskiem dievkalpojumiem svarīgu notikumu sakarā Rīgas Doms varētu būt atvērts gan koncertiem, gan mūsu valsts augstu viesu vizītēm, gan arī apmeklētājiem, kas vēlas iepazīties ar tajā atrodamajām kultūras vērtībām.
Arhibīskaps atzīmē, ka Doma draudzei ar ticīgo ziedojumiem nav pa spēkam veikt tik plašus atjaunošanas darbus, kas iekrājušies, Domu ilgstoši ekspluatējot bez kapitālā remonta. Vanags uzskata, ka "ir nepieciešama valsts dotācija, lai Domu savestu pienācīgā kārtībā un novērstu unikālās celtnes tālāku bojāšanos".
Rīgas Doma apsaimniekošanai nepieciešamo finansējumu līdz šim ik gadus piešķīra valsts saskaņā ar Kultūras ministrijā apstiprinātu ikgadēju budžeta tāmi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Tā kā pēdējo piecu gadu piešķirtais finansējums ir izdzīvošanas finansējums, kas sedz tikai visnepieciešamākās uzturēšanas izmaksas, tad aktuāls ir finansējums kapitālā remonta - restaurācijas darbu veikšanai visā Doma ansamblī, tai skaitā arī Rīgas Domā. Muzejs turpmāk nevar uzņemties atbildību par Rīgas Doma saglabāšanu izdzīvošanas finansējuma apstākļos.
Valsts papildu finansējums ir steidzīgi nepieciešams avārijas remonta - restaurācijas darbiem Rīgas Domā, kam 2002.-2008.gadā vajadzīgi Ls 2 146 568, tajā skaitā jumta remontam - restaurācijai - Ls 1 275 794, ērģeļu un to dekoratīvā prospekta restaurācijai - Ls 250 849.
Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs ir nosūtījis vēstuli Kultūras ministrijai, kurā paziņo, ka "Rīgas pašvaldība atbalsta koncepcijas projektu un informē, ka sakarā ar ierobežotajiem pašvaldības līdzekļiem, kuru nepietiek likumā "Par pašvaldībām" noteikto pašvaldības funkciju realizācijai, laika periodā no 2002. - 2008.gadam netiek plānots Rīgas domes līdzfinansējums Rīgas Doma remonta - restaurācijas darbu veikšanā, apsaimniekošanā un uzturēšanā".
Valdībā pieņemtā koncepcija paredz, ka evaņģēliski luteriskā baznīca Rīgas Doma ēkas uzturēšanai novirzīs no saimnieciskās darbības iegūtos līdzekļus, kā arī piesaistītos sponsoru līdzekļus. Baznīca Rīgas Domā veicamo kapitālā remonta - restaurācijas darbu izmaksas saskaņos ar valsti. Pēc izmaksu saskaņošanas un akceptēšanas valsts no budžeta līdzekļiem garantēs Rīgas Domā veicamos kapitālā remonta - restaurācijas darbus, iekļaujot valsts budžetā pozīciju izdevumiem "Rīgas Doma kapitālais remonts, restaurācija".
Rīgas Doma izmantošanas laika procentuālais sadalījums ir: draudzei, konsistorijai un valstij tiek atvēlēti 35,6% laika, muzeja darbībai - 42,07%, Latvijas Koncertdirekcijas pasākumiem - 22,33% laika.
No 13.gadsimta līdz 1551.gadam Rīgas Doms bija arhibīskapa īpašums, katolicisma centrs. No1551. līdz 1888.gadam Rīgas Doms bija Rīgas pilsētas īpašums, jo 1551.gadā tika nopirkts no baznīcas. No 1888.gada Rīgas Doms ir baznīcas īpašums, ierakstīts zemesgrāmatā uz Doma baznīcas vārda.1923.gada 23.aprīlī Saeimas pieņemtais likums piešķir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapam lietošanas tiesības uz Rīgas Doma baznīcu un tai piederošām ēkām un laukumiem.
1931.gadā ar Valsts prezidenta lēmumu tika izsludināta tautas nobalsošana par Doma baznīcas atsavināšanu valsts īpašumā. Vajadzīgais kvorums netika iegūts - par šo priekšlikumu balsoja tikai 31,26%. 1934.gada likums par Doma baznīcu nosaka, ka Doma baznīcas dievnams ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle, tai ir savs pārvaldes orgāns, kuram piekrīt pārvaldīt baznīcas kustamo un nekustamo mantu.
Kopš 1959.gada Rīgas Doms ar LPSR Ministru Padomes rīkojumu tika nodots Kultūras ministrijas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja bilancē. Ar 1962.gada LPSR kultūras ministra pavēli Rīgas Doms apstiprināts kā muzeja filiāle, un tajā Valsts filharmonijai tiek atļauts organizēt koncertus.
Rīgas Doma saglabāšanā valsts 40 gadu laikā ir ieguldījusi nozīmīgus finansu līdzekļus. Divas reizes ir veikts iekštelpu kosmētiskais remonts, atjaunots ērģeļu apakšējais balkons, divas reizes ir veikta ērģeļu restaurācija, restaurētas Rīgas Doma ziemeļu un dienvidu puses logu vitrāžas, ieklāts jauns kapara skārda jumta segums un uzstādīts jauns vējrādis - gailis, kā arī veikti citi labiekārtošanas darbi.
Rīgas Doma izmantošanas laika procentuālais sadalījums ir: draudzei, konsistorijai un valstij tiek atvēlēti 35,6% laika, muzeja darbībai - 42,07%, Latvijas Koncertdirekcijas pasākumiem - 22,33% laika.
Rīgas Doma apsaimniekošanai nepieciešamo finansējumu ik gadus piešķir valsts saskaņā ar Kultūras ministrijā apstiprinātu ikgadēju budžeta tāmi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Tā kā pēdējo piecu gadu piešķirtais finansējums ir izdzīvošanas finansējums, kas sedz tikai visnepieciešamākās uzturēšanas izmaksas, tad aktuāls ir finansējums kapitālā remonta - restaurācijas darbu veikšanai visā Doma ansamblī, tai skaitā arī Rīgas Domā. Muzejs turpmāk nevar uzņemties atbildību par Rīgas Doma saglabāšanu izdzīvošanas finansējuma apstākļos. Valsts papildu finansējums ir steidzīgi nepieciešams avārijas remonta - restaurācijas darbiem Rīgas Domā, kam 2002.-2008.gadā nepieciešami Ls 2 146 568.
Lai atrisinātu Rīgas Doma juridiskās piederības statusa un apsaimniekošanas jautājumu, nepieciešams izstrādāt Rīgas Doma likumprojektu. Likumprojektā tiks atrunāta Rīgas Doma izmantošanas un ekspluatācijas kārtība, finansējums, valsts un baznīcas savstarpējās attiecības Rīgas Doma izmantošanā, apsaimniekošanā un uzturēšanā.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
Kultūras ministrijai uzdots mēneša laikā sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā Rīgas Doma likumprojektu, paredzot iespēju piesaistīt valsts budžeta līdzekļus restaurācijas darbiem atbilstoši ikgadējai valsts investīciju programmai.
Rīgas Doms arī turpmāk būs Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle, tajā patstāvīgi darbosies Rīgas Doma draudze.
Kā īpaši nozīmīgs kultūras piemineklis Doms būs atvērts un pieejams apmeklētājiem, lai iepazītos ar mākslas un kultūras vērtībām, tas veiks koncertzāles funkcijas, kalpos arī kā pasākumu organizācijas vieta. Baznīca garantēs valstij nepieciešamo valdības līmeņa pasākumu bezmaksas apkalpošanu. Par Rīgas Doma izmantošanu tiks slēgti attiecīgi baznīcas un izmantotāju līgumi.
Savā vēstulē Kultūras ministrijai arhibīskaps Jānis Vanags atzīst, ka visu līdzšinējie Rīgas Doma izmantošanas veidi ir vajadzīgi un svarīgi sabiedrībai un ka, nododot Rīgas Domu baznīcas īpašumā, tā lietošanā nevajadzētu notikt krasām izmaiņām. Līdztekus draudzes darbam un ekumēniskiem dievkalpojumiem svarīgu notikumu sakarā Rīgas Doms varētu būt atvērts gan koncertiem, gan mūsu valsts augstu viesu vizītēm, gan arī apmeklētājiem, kas vēlas iepazīties ar tajā atrodamajām kultūras vērtībām.
Arhibīskaps atzīmē, ka Doma draudzei ar ticīgo ziedojumiem nav pa spēkam veikt tik plašus atjaunošanas darbus, kas iekrājušies, Domu ilgstoši ekspluatējot bez kapitālā remonta. Vanags uzskata, ka "ir nepieciešama valsts dotācija, lai Domu savestu pienācīgā kārtībā un novērstu unikālās celtnes tālāku bojāšanos".
Rīgas Doma apsaimniekošanai nepieciešamo finansējumu līdz šim ik gadus piešķīra valsts saskaņā ar Kultūras ministrijā apstiprinātu ikgadēju budžeta tāmi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Tā kā pēdējo piecu gadu piešķirtais finansējums ir izdzīvošanas finansējums, kas sedz tikai visnepieciešamākās uzturēšanas izmaksas, tad aktuāls ir finansējums kapitālā remonta - restaurācijas darbu veikšanai visā Doma ansamblī, tai skaitā arī Rīgas Domā. Muzejs turpmāk nevar uzņemties atbildību par Rīgas Doma saglabāšanu izdzīvošanas finansējuma apstākļos.
Valsts papildu finansējums ir steidzīgi nepieciešams avārijas remonta - restaurācijas darbiem Rīgas Domā, kam 2002.-2008.gadā vajadzīgi Ls 2 146 568, tajā skaitā jumta remontam - restaurācijai - Ls 1 275 794, ērģeļu un to dekoratīvā prospekta restaurācijai - Ls 250 849.
Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs ir nosūtījis vēstuli Kultūras ministrijai, kurā paziņo, ka "Rīgas pašvaldība atbalsta koncepcijas projektu un informē, ka sakarā ar ierobežotajiem pašvaldības līdzekļiem, kuru nepietiek likumā "Par pašvaldībām" noteikto pašvaldības funkciju realizācijai, laika periodā no 2002. - 2008.gadam netiek plānots Rīgas domes līdzfinansējums Rīgas Doma remonta - restaurācijas darbu veikšanā, apsaimniekošanā un uzturēšanā".
Valdībā pieņemtā koncepcija paredz, ka evaņģēliski luteriskā baznīca Rīgas Doma ēkas uzturēšanai novirzīs no saimnieciskās darbības iegūtos līdzekļus, kā arī piesaistītos sponsoru līdzekļus. Baznīca Rīgas Domā veicamo kapitālā remonta - restaurācijas darbu izmaksas saskaņos ar valsti. Pēc izmaksu saskaņošanas un akceptēšanas valsts no budžeta līdzekļiem garantēs Rīgas Domā veicamos kapitālā remonta - restaurācijas darbus, iekļaujot valsts budžetā pozīciju izdevumiem "Rīgas Doma kapitālais remonts, restaurācija".
Rīgas Doma izmantošanas laika procentuālais sadalījums ir: draudzei, konsistorijai un valstij tiek atvēlēti 35,6% laika, muzeja darbībai - 42,07%, Latvijas Koncertdirekcijas pasākumiem - 22,33% laika.
No 13.gadsimta līdz 1551.gadam Rīgas Doms bija arhibīskapa īpašums, katolicisma centrs. No1551. līdz 1888.gadam Rīgas Doms bija Rīgas pilsētas īpašums, jo 1551.gadā tika nopirkts no baznīcas. No 1888.gada Rīgas Doms ir baznīcas īpašums, ierakstīts zemesgrāmatā uz Doma baznīcas vārda.1923.gada 23.aprīlī Saeimas pieņemtais likums piešķir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapam lietošanas tiesības uz Rīgas Doma baznīcu un tai piederošām ēkām un laukumiem.
1931.gadā ar Valsts prezidenta lēmumu tika izsludināta tautas nobalsošana par Doma baznīcas atsavināšanu valsts īpašumā. Vajadzīgais kvorums netika iegūts - par šo priekšlikumu balsoja tikai 31,26%. 1934.gada likums par Doma baznīcu nosaka, ka Doma baznīcas dievnams ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle, tai ir savs pārvaldes orgāns, kuram piekrīt pārvaldīt baznīcas kustamo un nekustamo mantu.
Kopš 1959.gada Rīgas Doms ar LPSR Ministru Padomes rīkojumu tika nodots Kultūras ministrijas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja bilancē. Ar 1962.gada LPSR kultūras ministra pavēli Rīgas Doms apstiprināts kā muzeja filiāle, un tajā Valsts filharmonijai tiek atļauts organizēt koncertus.
Rīgas Doma saglabāšanā valsts 40 gadu laikā ir ieguldījusi nozīmīgus finansu līdzekļus. Divas reizes ir veikts iekštelpu kosmētiskais remonts, atjaunots ērģeļu apakšējais balkons, divas reizes ir veikta ērģeļu restaurācija, restaurētas Rīgas Doma ziemeļu un dienvidu puses logu vitrāžas, ieklāts jauns kapara skārda jumta segums un uzstādīts jauns vējrādis - gailis, kā arī veikti citi labiekārtošanas darbi.
Rīgas Doma izmantošanas laika procentuālais sadalījums ir: draudzei, konsistorijai un valstij tiek atvēlēti 35,6% laika, muzeja darbībai - 42,07%, Latvijas Koncertdirekcijas pasākumiem - 22,33% laika.
Rīgas Doma apsaimniekošanai nepieciešamo finansējumu ik gadus piešķir valsts saskaņā ar Kultūras ministrijā apstiprinātu ikgadēju budžeta tāmi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Tā kā pēdējo piecu gadu piešķirtais finansējums ir izdzīvošanas finansējums, kas sedz tikai visnepieciešamākās uzturēšanas izmaksas, tad aktuāls ir finansējums kapitālā remonta - restaurācijas darbu veikšanai visā Doma ansamblī, tai skaitā arī Rīgas Domā. Muzejs turpmāk nevar uzņemties atbildību par Rīgas Doma saglabāšanu izdzīvošanas finansējuma apstākļos. Valsts papildu finansējums ir steidzīgi nepieciešams avārijas remonta - restaurācijas darbiem Rīgas Domā, kam 2002.-2008.gadā nepieciešami Ls 2 146 568.
Lai atrisinātu Rīgas Doma juridiskās piederības statusa un apsaimniekošanas jautājumu, nepieciešams izstrādāt Rīgas Doma likumprojektu. Likumprojektā tiks atrunāta Rīgas Doma izmantošanas un ekspluatācijas kārtība, finansējums, valsts un baznīcas savstarpējās attiecības Rīgas Doma izmantošanā, apsaimniekošanā un uzturēšanā.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA