Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki piedalās "termosa tipa ēku" izstrādē
Foto: Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki piedalās "termosa tipa ēku" izstrādē
Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki piedalās zema enerģijas patēriņa jeb termosa tipa ēku konstrukcijas un tehnoloģijas attīstīšanā un pilnveidošanā, ziņo "Mājas Viesis".
Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki piedalās zema enerģijas patēriņa jeb termosa tipa ēku konstrukcijas un tehnoloģijas attīstīšanā un pilnveidošanā, ziņo "Mājas Viesis".
Zema enerģijas patēriņa mājas (low energy housing) konstrukcijas izstrāde ir aktuāls, progresīvs virziens, kam būvniecības nozares speciālisti visā pasaulē pievērš lielu uzmanību.
Daudzās pasaules valstīs nodarbojas ar šādu ēku eksperimentālu projektēšanu, būvniecību un pētniecību. Visplašāk termosa tipa ēkas ne tikai pēta un attīsta, bet arī būvē ziemeļvalstīs. Jaunās konstrukcijas ēkās ir nodrošināta lieliska siltuma izolācija, lētāka ir to ekspluatācija un zemākas arī celtniecības izmaksas. Uzlabotā siltuma izolācija nodrošina to, ka ēkas apsildīšanai ir nepieciešams mazāks fosilā kurināmā daudzums, tāpēc termosa tipa nami ir dabai draudzīgāki – samazinās apkārtējās vides piesārņojums ar atkritumgāzēm kurināmā degšanas procesa laikā un zemes piemēslošana ar izdedžiem. Būtiski, ka saglabājas fosilā kurināmā resursi.
Ziemeļvalstīs zema enerģijas patēriņa māju ārsienu būvniecībā izmanto koka karkasu, ko piepilda ar siltumizolācijas materiālu, visbiežāk – putupolistirolu, minerālvati vai ekovati. Bet koksni nevar uzskatīt par vislabāko slodzi nesošo ārsienas materiālu. RTU zinātnieki uzskata, ka no visiem konstruktīvajiem materiāliem betons ir visekoloģiskākais, turklāt cementa daudzums dabā ir neizsmeļams. Daži uzņēmumi Kanādā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā un viena firma arī Latvijā jau ražo termosienas, kurās izmanto siltuma izolācijas veidņus no polistirola, bet dobumus namu konstrukcijās piepilda ar betona maisījumu, tomēr šīs konstrukcijas vēl ir tālu no pilnības. RTU betona mehānikas laboratorijā veikts pētījumu cikls, kura mērķis bija radīt racionālas termosa tipa ēku ārsienas. Speciālisti izstrādāja jauna tipa termoblokus un termopaneļus ar augstu siltuma izolāciju un slodzes nestspēju. Turklāt zinātniekiem tika izvirzīta prasība radīt maksimāli vienkāršu, nedārgu šo konstrukciju ražošanas procesu, lai termosa tipa mājas būtu pieejamas arī ģimenēm ar vidējiem ienākumiem.
RTU speciālistu – valsts emeritētā zinātnieka, Būvniecības fakultātes vadošā pētnieka un Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētāja, inženierzinātņu doktora Videvuda Ārija Lapsas un Būvniecības fakultātes betona mehānikas laboratorijas vadītāja inženierzinātņu doktora profesora Andreja Krasņikova kopīgi izstrādātais projekts paredz, ka stiegrotu betonu iepilda termopaneļu ārsienu konstrukcijās siltumizolācijas materiāla putupolistirola veidnī izveidotos kanālos. Tā top ārsienas nesošais karkass, kurā betona izlietojums ir daudz mazāks, nekā izmantojot tradicionālās būvniecības metodes. Sagatavoto karkasu novieto pie sienas plaknes.
Zema enerģijas patēriņa mājas (low energy housing) konstrukcijas izstrāde ir aktuāls, progresīvs virziens, kam būvniecības nozares speciālisti visā pasaulē pievērš lielu uzmanību.
Daudzās pasaules valstīs nodarbojas ar šādu ēku eksperimentālu projektēšanu, būvniecību un pētniecību. Visplašāk termosa tipa ēkas ne tikai pēta un attīsta, bet arī būvē ziemeļvalstīs. Jaunās konstrukcijas ēkās ir nodrošināta lieliska siltuma izolācija, lētāka ir to ekspluatācija un zemākas arī celtniecības izmaksas. Uzlabotā siltuma izolācija nodrošina to, ka ēkas apsildīšanai ir nepieciešams mazāks fosilā kurināmā daudzums, tāpēc termosa tipa nami ir dabai draudzīgāki – samazinās apkārtējās vides piesārņojums ar atkritumgāzēm kurināmā degšanas procesa laikā un zemes piemēslošana ar izdedžiem. Būtiski, ka saglabājas fosilā kurināmā resursi.
Ziemeļvalstīs zema enerģijas patēriņa māju ārsienu būvniecībā izmanto koka karkasu, ko piepilda ar siltumizolācijas materiālu, visbiežāk – putupolistirolu, minerālvati vai ekovati. Bet koksni nevar uzskatīt par vislabāko slodzi nesošo ārsienas materiālu. RTU zinātnieki uzskata, ka no visiem konstruktīvajiem materiāliem betons ir visekoloģiskākais, turklāt cementa daudzums dabā ir neizsmeļams. Daži uzņēmumi Kanādā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā un viena firma arī Latvijā jau ražo termosienas, kurās izmanto siltuma izolācijas veidņus no polistirola, bet dobumus namu konstrukcijās piepilda ar betona maisījumu, tomēr šīs konstrukcijas vēl ir tālu no pilnības. RTU betona mehānikas laboratorijā veikts pētījumu cikls, kura mērķis bija radīt racionālas termosa tipa ēku ārsienas. Speciālisti izstrādāja jauna tipa termoblokus un termopaneļus ar augstu siltuma izolāciju un slodzes nestspēju. Turklāt zinātniekiem tika izvirzīta prasība radīt maksimāli vienkāršu, nedārgu šo konstrukciju ražošanas procesu, lai termosa tipa mājas būtu pieejamas arī ģimenēm ar vidējiem ienākumiem.
RTU speciālistu – valsts emeritētā zinātnieka, Būvniecības fakultātes vadošā pētnieka un Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētāja, inženierzinātņu doktora Videvuda Ārija Lapsas un Būvniecības fakultātes betona mehānikas laboratorijas vadītāja inženierzinātņu doktora profesora Andreja Krasņikova kopīgi izstrādātais projekts paredz, ka stiegrotu betonu iepilda termopaneļu ārsienu konstrukcijās siltumizolācijas materiāla putupolistirola veidnī izveidotos kanālos. Tā top ārsienas nesošais karkass, kurā betona izlietojums ir daudz mazāks, nekā izmantojot tradicionālās būvniecības metodes. Sagatavoto karkasu novieto pie sienas plaknes.
