Rīgas apgabaltiesas ēkas jaunbūves metu konkursa rezultāti
Noslēdzies atklātā arhitektūras metu konkursa "Rīgas apgabaltiesas ēkas jaunbūve Rīgā, Brīvības gatvē 207" žūrijas darbs. Tas bija sarežģīts un laikietilpīgs, jo tika iesniegts liels skaits darbu.
Foto: Rīgas apgabaltiesas ēkas jaunbūves metu konkursa rezultāti; autors: Rīgas apgabaltiesas ēkas jaunbūves metu konkursa rezultāti |
| 1. vieta SIA Mark projektam |
Konkursu organizēja Latvijas Arhitektu savienība pēc valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtījuma. Materiālu sagatavošana sākās 2008. gada vasarā un dalība konkursā publiski tika izsludināta tā paša gada oktobra sākumā.
Projektējamais zemes gabals neatrodas Rīgas pilsētas vēsturiskā centra zonā un tam pieguļošā buferzonā, un tomēr tā novietne ir pilsētbūvnieciski nozīmīga, jo atrodas starp divām pilsētas maģistrālēm – Brīvības gatvi un Ropažu ielu. Uz zemes gabala (platība 8652 m2, bij. sporta biedrība "Marss") pašlaik atrodas esošas nenozīmīgas būves un vairāk kā 60 labi noaugušu koku, kas iezīmē bijušā velotreka vietu, un veido koku rindu gar Ropažu ielu un Brīvības gatvi.
Pēc LR Tieslietu ministrijas Tiesu administrācijas administratīvā departamenta nosacījumiem jaunbūvējamais apjoms jāprojektē trīs funkcionālās zonās un telpu grupējumos. Proti, publiskās telpas (tiesas zāles, uzgaidāmās telpas, gaiteņi, vestibili, publiskās tualetes, garderobes u.t.t.), dienesta telpas (tiesnešiem, sekretāriem, tiesas kancelejas darbiniekiem, arhīva telpas u.t.t.), konvoja un aizturēto personu telpas (aizturēto kameras, tualetes, konvoja telpas, policijas konvoja telpas, dienesta suņu novietne u.t.t.), kā arī ar vairākām ieejām – tiesnešiem un tiesas darbiniekiem, apmeklētājiem, konvojam un apcietinātajiem.
Galvenie kritēriji, pēc kuriem žūrijas komisija izvēlējās relatīvi labākos darbus un noteica konkursa uzvarētāju, ir ēkas funkcionālais risinājums un telpu plānojums, tās arhitektoniskā, mākslinieciskā un kompozicionālā risinājuma kvalitāte, iekļaušanās vides un pilsētas kontekstā, kā arī piedāvātās tālākās projekta un autoruzraudzības izmaksas.
Žūrijas komisijas sastāvs: Latvijas Arhitektu savienības (LAS) sertificēti arhitekti – Sergejs Ņikiforovs (LAS Valdes priekšsēdētājs), Uldis Balodis (LAS Valdes loceklis), Andrejs Ģelzis (LAS Valdes loceklis), Rīgas pilsētas Būvvaldes darbinieki, arhitekti – Marika Treija (Būvvaldes vadītāja vietniece), Gunta Logina (Vidzemes priekšpilsētas galvenā arhitekte), Ilze Purmale (Rīgas domes Attīstības departamenta direktora vietnieka pilsētas plānošanas jautājumos p.i.), Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, RD Vides departamenta apstādījumu pārvaldes vadītāja Aija Baķe, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence, Tiesu administrācijas administratīvā departamenta direktore Daiga Dikmane un, protams, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji – Valdes loceklis Agris Balodis, Būvniecības direktors Vladislavs Draganovs un Būvprojektēšanas nodaļas vadītāja Reta Priedīte.
Visi iesniegtie darbi bija apskatāmi Arhitektu namā Rīgā, apbalvoto darbu apskate pieejama Rīgas apgabaltiesas namā Brīvības bulvārī 34 no 3.februāra.
Pirmā vieta un 18 000 latu tika piešķirta darba RP 314 autoriem – SIA "MARK". Arhitekti: Mārtiņš Ošāns, Jānis Sauka, Aleksejs Birjukovs, Līga Rutka, Santa Matule, Dagnija Smilga un Kaspars Bērziņš.
Otrā vieta un 10 000 latu – darba AK 678 autoriem – SIA "ZENICO PROJEKTS", ar arhitektiem Viktoru Valgumu, Alisi Pļaviņu, Viktoru Valgumu Jr. priekšgalā, piedaloties Uldim Bērziņam, Kasparam Dortānam, Anitai Grikovai, Darjai Ostapcevai un Reinim Rullim.
Trešā vieta un 6 000 taika – darba AK 707 autoriem – SIA "STANDARDSITUATION. LATVIJA" par veiksmīgu arhitektu Oskara Redberga, Lienes Danilēvičas, Katalinas Avarkūzi un Agates Kalnpures darbu.
Savukārt veicināšanas prēmiju 2000 latu apmērā saņēma darba HM 010 autori – SIA "1.618". (Arhitekti: Ilze Didrihsone, Arona Tomariņa, Māris Šaršuns, Vilnis Vilkājs). Un tādu pašu veicināšanas prēmiju bija nopelnījuši darba PM 614 autori – arhitektu kompānija "Ivara Šļivkas birojs" ar arhitektiem Ivaru Šļivku un Oskaru Norīti.
www.vni.lv