Rīgas dome atkārtoti vērsīsies Satversmes tiesā par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu
Rīgas dome šodien nolēma vērsties Satversmes tiesā par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu.
Rīgas dome šodien nolēma vērsties Satversmes tiesā par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu.
Kā iepriekš deputātiem skaidroja Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš, prasība tiesā jau bija iesniegta, taču tiesa norādījusi, ka dome ir koleģiāla iestāde un par vēršanos Satversmes tiesā nepieciešams domes lēmums.
Liepiņš norādīja, ka nesen pieņemtais likums liedz pilsētas pašvaldībai pilnas tiesības pārvaldīt savus īpašumus Vecrīgā, turklāt nav precīzi noteikts, kādi apbūves noteikumi ir buferzonā, lai gan tā aptver aptuveni 2000 hektāru Rīgas teritorijas.
Pret domes vēršanos Satversmes tiesā šodien iebilda Tautas partijas deputāts Edmunds Krastiņš, kurš paziņoja, ka tas nedarīs godu pašvaldībai, jo pierādīs, ka tai ir bail no šī likuma.
Viņaprāt, Satversmes tiesā vajadzētu vērsties par citu šī likuma normu, kas uzdod pašvaldībai līdz nākamā gada vidum izstrādāt pilsētas attīstības plānu. Tas pašvaldībai var prasīt aptuveni 200 000 latu. Šajā gadījumā pašvaldībai ir uzlikts pienākums, nepiešķirot finansējumu, teica Krastiņš.
Kā ziņots, 26.jūnijā Rīgas dome Satversmes tiesā apstrīdēja vairākus Saeimā šā gada 29.maijā pieņemtā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma punktus, uzskatot, ka tie ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu.
Rīgas dome pieteikumā tiesai norādīja, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 10.pants, kas paredz izveidot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi, likuma 11.panta 3. un 4.punkts, kas nosaka minētās padomes kompetenci, likuma 14.pants, kas nosaka, kad ir atļauta jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskajā centrā, kā arī likuma Pārejas noteikumu daži punkti ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. un 8.pantu.
Pieteikumā tika norādīts, ka Saeima ar minētā likuma pieņemšanu ir paredzējusi paralēli Rīgas pašvaldībai un esošajām valsts institūcijām, kuru kompetencē ir pārzināt un lemt likumā regulētos jautājumus, izveidot jaunu institūciju, kura likuma 10.pantā ir deklarēta kā sabiedriski konsultatīva, taču vienlaikus tai piešķirtas būtiskas tiesības pieņemt citām personām saistošus lēmumus.
Rīgas dome pirmajā pieteikumā tiesai norādīja, ka, pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta 2.daļas nosacījumus, tiek ierobežotas pašvaldības tiesības pilnā mērā īstenot savas tiesības un iniciatīvas teritorijas plānojumu izstrādāšanas un administratīvās pārraudzības un būvniecības jautājumos, kas arī pēc strīdīgā likuma pieņemšanas ir palikušas Rīgas pašvaldības kompetencē.
Minētais hartas pants paredz, ka vietējās varas likumā noteiktās robežās ir pilnā mērā tiesīgas īstenot savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, kas nav izslēgts no to kompetences, vai uzdot to veikt kādai citai varai.
Pašvaldība savā pieteikumā tiesai norādīja arī uz vairākiem likuma "Par pašvaldībām" un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārkāpumiem, kas radušies, pieņemot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Kā iepriekš deputātiem skaidroja Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš, prasība tiesā jau bija iesniegta, taču tiesa norādījusi, ka dome ir koleģiāla iestāde un par vēršanos Satversmes tiesā nepieciešams domes lēmums.
Liepiņš norādīja, ka nesen pieņemtais likums liedz pilsētas pašvaldībai pilnas tiesības pārvaldīt savus īpašumus Vecrīgā, turklāt nav precīzi noteikts, kādi apbūves noteikumi ir buferzonā, lai gan tā aptver aptuveni 2000 hektāru Rīgas teritorijas.
Pret domes vēršanos Satversmes tiesā šodien iebilda Tautas partijas deputāts Edmunds Krastiņš, kurš paziņoja, ka tas nedarīs godu pašvaldībai, jo pierādīs, ka tai ir bail no šī likuma.
Viņaprāt, Satversmes tiesā vajadzētu vērsties par citu šī likuma normu, kas uzdod pašvaldībai līdz nākamā gada vidum izstrādāt pilsētas attīstības plānu. Tas pašvaldībai var prasīt aptuveni 200 000 latu. Šajā gadījumā pašvaldībai ir uzlikts pienākums, nepiešķirot finansējumu, teica Krastiņš.
Kā ziņots, 26.jūnijā Rīgas dome Satversmes tiesā apstrīdēja vairākus Saeimā šā gada 29.maijā pieņemtā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma punktus, uzskatot, ka tie ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu.
Rīgas dome pieteikumā tiesai norādīja, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 10.pants, kas paredz izveidot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi, likuma 11.panta 3. un 4.punkts, kas nosaka minētās padomes kompetenci, likuma 14.pants, kas nosaka, kad ir atļauta jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskajā centrā, kā arī likuma Pārejas noteikumu daži punkti ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. un 8.pantu.
Pieteikumā tika norādīts, ka Saeima ar minētā likuma pieņemšanu ir paredzējusi paralēli Rīgas pašvaldībai un esošajām valsts institūcijām, kuru kompetencē ir pārzināt un lemt likumā regulētos jautājumus, izveidot jaunu institūciju, kura likuma 10.pantā ir deklarēta kā sabiedriski konsultatīva, taču vienlaikus tai piešķirtas būtiskas tiesības pieņemt citām personām saistošus lēmumus.
Rīgas dome pirmajā pieteikumā tiesai norādīja, ka, pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta 2.daļas nosacījumus, tiek ierobežotas pašvaldības tiesības pilnā mērā īstenot savas tiesības un iniciatīvas teritorijas plānojumu izstrādāšanas un administratīvās pārraudzības un būvniecības jautājumos, kas arī pēc strīdīgā likuma pieņemšanas ir palikušas Rīgas pašvaldības kompetencē.
Minētais hartas pants paredz, ka vietējās varas likumā noteiktās robežās ir pilnā mērā tiesīgas īstenot savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, kas nav izslēgts no to kompetences, vai uzdot to veikt kādai citai varai.
Pašvaldība savā pieteikumā tiesai norādīja arī uz vairākiem likuma "Par pašvaldībām" un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārkāpumiem, kas radušies, pieņemot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA