Rīgas dome grib pirkt un nomāt no privātīpašniekiem dzīvojamos namus, lai samazinātu dzīvokļu rindas
Rīgas dome grib pirkt un nomāt no privātīpašniekiem dzīvojamos namus, tādējādi cerot palielināt pašvaldībai piederošo dzīvokļu un nomāto dzīvojamo telpu skaitu un sadeldējot dzīvokļu rindas, trešdien raksta "Latvijas Avīze" (LA).
Rīgas dome grib pirkt un nomāt no privātīpašniekiem dzīvojamos namus, tādējādi cerot palielināt pašvaldībai piederošo dzīvokļu un nomāto dzīvojamo telpu skaitu un sadeldējot dzīvokļu rindas, trešdien raksta "Latvijas Avīze" (LA).
Pēc Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes datiem, šogad 1.jūlijā rindās bija reģistrētas 13 674 rīdzinieku ģimenes, tajā skaitā 10 871 ģimene ir denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki.
Pēc LA rakstītā, rēķinot, ka vienā ģimenē dzīvo vidēji trīs cilvēki, pašlaik uz īres tiesībām pašvaldību dzīvokļos un cita veida palīdzību cer aptuveni 40 tūkstoši rīdzinieku. Taču to rīdzinieku ģimeņu skaits, kuriem ar pašu spēkiem nav iespējams pārcelties uz citu dzīvokli, varētu būt pat vēl lielāks, jo Rīgas domes saistošajos noteikumos ir vairāki ierobežojumi, kas neļauj iestāties rindā uz dzīvokli vai saņemt citu palīdzības veidu visiem, kuriem tas vajadzīgs.
Avīze raksta, ka Rīgas dome konkursa kārtībā iegādātos daudzstāvu dzīvojamos namus kopā ar zemi no privātfirmām jeb jauno mājokļu projektu attīstītājiem. Rīgā vai Rīgas rajonā varētu nopirkt aptuveni 500 vienas un divu istabu dzīvokļus, kuru būvniecība tiktu pabeigta līdz 2009.gada 1.maijam. Šim nolūkam pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" varētu aizņemties ap 30 miljonus latu uz 20 gadiem.
Rīgas domes Komunālais departaments savukārt rīkotu konkursu par dzīvojamo telpu nomu, vēstī LA un norāda, ka no privātīpašniekiem nomātos dzīvokļus pēc tam izīrētu rīdziniekiem, kuri stāv pašvaldības dzīvokļu rindā. Pašvaldība cer nomāt ap 800 dzīvokļu.
LA raksta, ka atturīgi šo ideju vērtē privātuzņēmēji, kuri būvē jaunus dzīvojamos namus. Jauno projektu attīstītāji domā, ka pārdot dzīvokļus par pašreizējām cenām, nezinot, kādas tās būs pēc diviem gadiem, viņiem nav izdevīgi.
Pēc Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes datiem, šogad 1.jūlijā rindās bija reģistrētas 13 674 rīdzinieku ģimenes, tajā skaitā 10 871 ģimene ir denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki.
Pēc LA rakstītā, rēķinot, ka vienā ģimenē dzīvo vidēji trīs cilvēki, pašlaik uz īres tiesībām pašvaldību dzīvokļos un cita veida palīdzību cer aptuveni 40 tūkstoši rīdzinieku. Taču to rīdzinieku ģimeņu skaits, kuriem ar pašu spēkiem nav iespējams pārcelties uz citu dzīvokli, varētu būt pat vēl lielāks, jo Rīgas domes saistošajos noteikumos ir vairāki ierobežojumi, kas neļauj iestāties rindā uz dzīvokli vai saņemt citu palīdzības veidu visiem, kuriem tas vajadzīgs.
Avīze raksta, ka Rīgas dome konkursa kārtībā iegādātos daudzstāvu dzīvojamos namus kopā ar zemi no privātfirmām jeb jauno mājokļu projektu attīstītājiem. Rīgā vai Rīgas rajonā varētu nopirkt aptuveni 500 vienas un divu istabu dzīvokļus, kuru būvniecība tiktu pabeigta līdz 2009.gada 1.maijam. Šim nolūkam pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" varētu aizņemties ap 30 miljonus latu uz 20 gadiem.
Rīgas domes Komunālais departaments savukārt rīkotu konkursu par dzīvojamo telpu nomu, vēstī LA un norāda, ka no privātīpašniekiem nomātos dzīvokļus pēc tam izīrētu rīdziniekiem, kuri stāv pašvaldības dzīvokļu rindā. Pašvaldība cer nomāt ap 800 dzīvokļu.
LA raksta, ka atturīgi šo ideju vērtē privātuzņēmēji, kuri būvē jaunus dzīvojamos namus. Jauno projektu attīstītāji domā, ka pārdot dzīvokļus par pašreizējām cenām, nezinot, kādas tās būs pēc diviem gadiem, viņiem nav izdevīgi.