Rīgas dome ir atbalstījusi koncertzāles celtniecību uz AB dambja
Par koncertzāles būvniecību uz AB dambja nobalsoja 26 Rīgas domnieki, 22 bija pret, viens atturējās, seši nebalsoja, bet pieci nepiedalījās domes sēdē.
Rīgas dome ir atbalstījusi ieceri akustisko koncertzāli būvēt uz AB dambja, uzskata Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM).
RAPLM valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka, pamatojot šādu nostāju, aģentūrai LETA stāstīja, ka par koncertzāles būvniecību uz AB dambja nobalsoja 26 Rīgas domnieki, 22 bija pret, viens atturējās, seši nebalsoja, bet pieci nepiedalījās domes sēdē. Stucka apgalvoja, ka likums "Par pašvaldībām" paredzot tikai trīs balsošanas formas "par", "pret" vai "atturas" un esot tikai viens īpašais gadījums, kas saistīts ar interešu konfliktu novēršanu, kad balsojuma rezultātu noteikšanā tiekot ņemti vērā deputāti, kas nav piedalījušies balsojumā.
Līdz ar to RAPLM uzskata, ka balsojumā par koncertzāles būvniecību jāņem vērā tikai 49 deputātu balsis, tātad dome ar 26 balsīm "par" esot atbalstījusi ieceri koncertzāles celt uz AB dambja.
Stucka sacīja, ka rīt RAPLM vērsīsies pie Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) un piedāvās vairākus rīcības variantus, kā rīkoties šajā gadījumā. Pirmajā variantā, ja domes lēmums būs jau parakstīts, RAPLM lūgs to precizēt. Ja pašvaldības lēmums vēl nebūs parakstīts un Aksenoks piekritīs RAPLM uzstādījumam, tad to piedāvās parakstīt RAPLM piedāvātajā redakcijā. Trešajā variantā, ja Aksenoks nepiekritīs RAPLM viedoklim, viņam būšot tiesības sasaukt atkārtotu balsojumu.
Stucka stāstīja, ka RAPLM izpētījusi Rīgas pašvaldības nolikumu. "Pirms katra balsojuma notiek reģistrācija. Ja ir reģistrējušies 55 deputāti, tad ir iespējami tikai trīs balsojumi - "par", "pret" vai "atturas". Ceturtā forma nav iespējama. Ja cilvēks iziet ārā no zāles, viņam jāparādās kā personai, kas nav piedalījusies balsojumā, klāstīja Stucka.
Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņš nepiekrīt RAPLM interpretācijai par balsojumu, jo lēmums saskaņā ar Rīgas pašvaldības nolikumu pieņemts ar klātesošo deputātu vairākumu.
"Par klātesošiem deputātiem uzskata tos, kas ir reģistrējušies pirms kārtējā balsojuma. Par nobalsoja 26 no 55 deputātiem. Lēmumprojekts tika noraidīts," sacīja Aksenoks.
Politiķis uzsvēra, ka pirms gada koalīcijas partneriem piedāvājis grozīt Rīgas pašvaldības nolikumu, paredzot tajā trīs balsojuma variantus - "par", "pret" vai "atturas". "Tautas partijas Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš toreiz pret šādu variantu iebilda," teica Aksenoks.
Jau ziņots, ka Rīgas dome 23.janvārī neatbalstīja ieceri uz AB dambja būvēt akustisko koncertzāli. Par koncertzāles būvniecību balsoja 26 deputāti, pret - 22, bet atturējās viens. Tā kā balsojumam bija reģistrējušies 55 deputāti, lai būvniecības iecere tiktu atbalstīta, par koncertzāles būvniecību bija jānobalso vismaz pusei no deputātiem, kas bija reģistrējušies balsojumam.
Kultūras ministrija (KM) sākusi darbu ar Koncertzāļu būvniecības likumu, kas tiks virzīts izskatīšanai valdībā un Saeimā divu līdz četru nedēļu laikā.
Koncertzāļu būvniecības likumu KM vēlas izstrādāt, "lai turpmāk izvairītos no tā, ka politisku ķīviņu dēļ tiek traucēta iecerētā koncertzāļu celtniecība ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā".
KM iecerējusi īstenot jaunu koncertzāļu celtniecību ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, kā arī koncertdzīves infrastruktūras renovēšanu citviet Latvijā. Šo programmu paredzēts īstenot ar valsts, Eiropas Savienības un pašvaldību līdzekļiem. Koncertzāļu būvniecības programmu nostiprinot Saeimas pieņemtā likumā, tās īstenošana tiktu padarīta neatgriezeniska un mazāk pakļauta jebkādiem politiskiem riskiem, uzskata KM.
RAPLM valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka, pamatojot šādu nostāju, aģentūrai LETA stāstīja, ka par koncertzāles būvniecību uz AB dambja nobalsoja 26 Rīgas domnieki, 22 bija pret, viens atturējās, seši nebalsoja, bet pieci nepiedalījās domes sēdē. Stucka apgalvoja, ka likums "Par pašvaldībām" paredzot tikai trīs balsošanas formas "par", "pret" vai "atturas" un esot tikai viens īpašais gadījums, kas saistīts ar interešu konfliktu novēršanu, kad balsojuma rezultātu noteikšanā tiekot ņemti vērā deputāti, kas nav piedalījušies balsojumā.
Līdz ar to RAPLM uzskata, ka balsojumā par koncertzāles būvniecību jāņem vērā tikai 49 deputātu balsis, tātad dome ar 26 balsīm "par" esot atbalstījusi ieceri koncertzāles celt uz AB dambja.
Stucka sacīja, ka rīt RAPLM vērsīsies pie Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) un piedāvās vairākus rīcības variantus, kā rīkoties šajā gadījumā. Pirmajā variantā, ja domes lēmums būs jau parakstīts, RAPLM lūgs to precizēt. Ja pašvaldības lēmums vēl nebūs parakstīts un Aksenoks piekritīs RAPLM uzstādījumam, tad to piedāvās parakstīt RAPLM piedāvātajā redakcijā. Trešajā variantā, ja Aksenoks nepiekritīs RAPLM viedoklim, viņam būšot tiesības sasaukt atkārtotu balsojumu.
Stucka stāstīja, ka RAPLM izpētījusi Rīgas pašvaldības nolikumu. "Pirms katra balsojuma notiek reģistrācija. Ja ir reģistrējušies 55 deputāti, tad ir iespējami tikai trīs balsojumi - "par", "pret" vai "atturas". Ceturtā forma nav iespējama. Ja cilvēks iziet ārā no zāles, viņam jāparādās kā personai, kas nav piedalījusies balsojumā, klāstīja Stucka.
Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņš nepiekrīt RAPLM interpretācijai par balsojumu, jo lēmums saskaņā ar Rīgas pašvaldības nolikumu pieņemts ar klātesošo deputātu vairākumu.
"Par klātesošiem deputātiem uzskata tos, kas ir reģistrējušies pirms kārtējā balsojuma. Par nobalsoja 26 no 55 deputātiem. Lēmumprojekts tika noraidīts," sacīja Aksenoks.
Politiķis uzsvēra, ka pirms gada koalīcijas partneriem piedāvājis grozīt Rīgas pašvaldības nolikumu, paredzot tajā trīs balsojuma variantus - "par", "pret" vai "atturas". "Tautas partijas Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš toreiz pret šādu variantu iebilda," teica Aksenoks.
Jau ziņots, ka Rīgas dome 23.janvārī neatbalstīja ieceri uz AB dambja būvēt akustisko koncertzāli. Par koncertzāles būvniecību balsoja 26 deputāti, pret - 22, bet atturējās viens. Tā kā balsojumam bija reģistrējušies 55 deputāti, lai būvniecības iecere tiktu atbalstīta, par koncertzāles būvniecību bija jānobalso vismaz pusei no deputātiem, kas bija reģistrējušies balsojumam.
Kultūras ministrija (KM) sākusi darbu ar Koncertzāļu būvniecības likumu, kas tiks virzīts izskatīšanai valdībā un Saeimā divu līdz četru nedēļu laikā.
Koncertzāļu būvniecības likumu KM vēlas izstrādāt, "lai turpmāk izvairītos no tā, ka politisku ķīviņu dēļ tiek traucēta iecerētā koncertzāļu celtniecība ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā".
KM iecerējusi īstenot jaunu koncertzāļu celtniecību ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, kā arī koncertdzīves infrastruktūras renovēšanu citviet Latvijā. Šo programmu paredzēts īstenot ar valsts, Eiropas Savienības un pašvaldību līdzekļiem. Koncertzāļu būvniecības programmu nostiprinot Saeimas pieņemtā likumā, tās īstenošana tiktu padarīta neatgriezeniska un mazāk pakļauta jebkādiem politiskiem riskiem, uzskata KM.
