Rīgas dome papildus valsts finansējumu autoceļiem vēlas novirzīt Dienvidu tilta trešajai kārtai
Nauda, kuru no valsts autoceļu uzturēšanai papildus vēlas Rīga, būtu paredzēta Dienvidu tilta būvniecības trešās kārtas finansēšanai, trešdien laikrakstā "Dienas Bizness" publicētā intervijā stāsta Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Andrejs Požarnovs.
Nauda, kuru no valsts autoceļu uzturēšanai papildus vēlas Rīga, būtu paredzēta Dienvidu tilta būvniecības trešās kārtas finansēšanai, trešdien laikrakstā "Dienas Bizness" publicētā intervijā stāsta Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Andrejs Požarnovs.
"Summa, ko mēs vēlējāmies papildus iegūt, ir 10 miljoni latu, kas tiktu novirzīti Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecībai - pievadceļu izbūvei Bauskas ielas rajonā. Ieguvums no šīm investīcijām nav vērtējams kā ieguvums tikai Rīgas, bet arī nacionālā līmenī, līdz ar to būtu godīgi, ja Rīga saņemtu atbalstu no valsts," viņš stāstījis.
Požarnovs atzinis, ka Rīgai pašreiz līdzekļu tilta trešās kārtas izbūvei nav, tāpēc šī problēma ir aktuāla. "Ja papildu finansējums netiks piešķirts, būs jāmeklē līdzekļi no citiem avotiem," viņš teicis.
Domes pārstāvis norādījis, ka pašreizējā formula autoceļu līdzekļu sadalei ir izveidota deviņdesmitajos gados, kad kopējie autoceļu fonda ieņēmumi bija nelieli, bet, vērtējot no šodienas viedokļa, sadalījums nav objektīvs.
"Ja paskatāmies, cik lieli ir nepieciešamie izdevumi viena kilometra ceļa uzturēšanai ārpus Rīgas, salīdzinot ar galvaspilsētas ielu izmaksām, redzam, ka Rīgā tie ir stipri augstāki, jo nepieciešamās infrastruktūras izbūve ir dārgāka. Turklāt ceļu nolietojums ir ievērojami lielāks nekā citās pašvaldībās," stāstījis Požarnovs.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija neatbalsta autoceļu uzturēšanai piešķirto līdzekļu pārdali par labu Rīgai un norāda, ka finansējums reģioniem šogad būtu jāsaglabā esošajā apjomā.
Saskaņā ar sagatavotajām izmaiņām valdības noteikumos par pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai un attīstībai piešķirto mērķdotāciju Rīgai finansējuma īpatsvaru plānots palielināt no 21,4% līdz 36%. Pret to iebildumus ir paudušas vairākas pašvaldības.
Dienvidu tilta būvniecība tika sākta 2004. gadā. Tilts top trīs kārtās un tā pirmo tilta būvdarbu kārtu paredzēts pabeigt šā gada beigās. Pēc domē sniegtās informācijas, Rīgas domei tilta būvniecības pirmā kārta, ieskaitot inflācijas sadārdzinājumu un bankas finansējuma procentu likmi, izmaksās 254,3 miljonus latu, bet tilta būvniecības otrajai kārtai paredzēts iztērēt 313,4 miljonus latu. Cik varētu izmaksāt tilta būvniecības trešā kārta, domē vēl nevarēja pateikt.
Tilta celtniecības ģenerāluzņēmējs ir "Dienvidu tilts", kurā apvienojušās sešas lielākās Latvijas celtniecības kompānijas. DB raksta, ka "Dienvidu tilta" apgrozījums pērn pieauga par aptuveni 54% un bija 45 miljoni latu, bet peļņa sasniedza vienu miljonu latu.
"Summa, ko mēs vēlējāmies papildus iegūt, ir 10 miljoni latu, kas tiktu novirzīti Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecībai - pievadceļu izbūvei Bauskas ielas rajonā. Ieguvums no šīm investīcijām nav vērtējams kā ieguvums tikai Rīgas, bet arī nacionālā līmenī, līdz ar to būtu godīgi, ja Rīga saņemtu atbalstu no valsts," viņš stāstījis.
Požarnovs atzinis, ka Rīgai pašreiz līdzekļu tilta trešās kārtas izbūvei nav, tāpēc šī problēma ir aktuāla. "Ja papildu finansējums netiks piešķirts, būs jāmeklē līdzekļi no citiem avotiem," viņš teicis.
Domes pārstāvis norādījis, ka pašreizējā formula autoceļu līdzekļu sadalei ir izveidota deviņdesmitajos gados, kad kopējie autoceļu fonda ieņēmumi bija nelieli, bet, vērtējot no šodienas viedokļa, sadalījums nav objektīvs.
"Ja paskatāmies, cik lieli ir nepieciešamie izdevumi viena kilometra ceļa uzturēšanai ārpus Rīgas, salīdzinot ar galvaspilsētas ielu izmaksām, redzam, ka Rīgā tie ir stipri augstāki, jo nepieciešamās infrastruktūras izbūve ir dārgāka. Turklāt ceļu nolietojums ir ievērojami lielāks nekā citās pašvaldībās," stāstījis Požarnovs.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija neatbalsta autoceļu uzturēšanai piešķirto līdzekļu pārdali par labu Rīgai un norāda, ka finansējums reģioniem šogad būtu jāsaglabā esošajā apjomā.
Saskaņā ar sagatavotajām izmaiņām valdības noteikumos par pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai un attīstībai piešķirto mērķdotāciju Rīgai finansējuma īpatsvaru plānots palielināt no 21,4% līdz 36%. Pret to iebildumus ir paudušas vairākas pašvaldības.
Dienvidu tilta būvniecība tika sākta 2004. gadā. Tilts top trīs kārtās un tā pirmo tilta būvdarbu kārtu paredzēts pabeigt šā gada beigās. Pēc domē sniegtās informācijas, Rīgas domei tilta būvniecības pirmā kārta, ieskaitot inflācijas sadārdzinājumu un bankas finansējuma procentu likmi, izmaksās 254,3 miljonus latu, bet tilta būvniecības otrajai kārtai paredzēts iztērēt 313,4 miljonus latu. Cik varētu izmaksāt tilta būvniecības trešā kārta, domē vēl nevarēja pateikt.
Tilta celtniecības ģenerāluzņēmējs ir "Dienvidu tilts", kurā apvienojušās sešas lielākās Latvijas celtniecības kompānijas. DB raksta, ka "Dienvidu tilta" apgrozījums pērn pieauga par aptuveni 54% un bija 45 miljoni latu, bet peļņa sasniedza vienu miljonu latu.
