Rīgas domē radusies ideja atļaut vērienīgu iekšpagalmu apbūvi
Rīgas domes pilsētas attīstības departaments tuvākajos mēnešos izstrādās iekškvartālu apbūves noteikumus, paredzot daudz skaidrāku un brīvāku māju iekšpagalmu apbūvi Rīgas mikrorajonos. Pašvaldība cer, ka līdz ar to uzņēmēji tuvākajos trijos gados Rīgā uzcels 25-50 jaunas daudzstāvu dzīvojamās ēkas un vismaz puse no tām atradīsies namu iekšējos pagalmos, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Rīgas domes pilsētas attīstības departaments tuvākajos mēnešos izstrādās iekškvartālu apbūves noteikumus, paredzot daudz skaidrāku un brīvāku māju iekšpagalmu apbūvi Rīgas mikrorajonos. Pašvaldība cer, ka līdz ar to uzņēmēji tuvākajos trijos gados Rīgā uzcels 25-50 jaunas daudzstāvu dzīvojamās ēkas un vismaz puse no tām atradīsies namu iekšējos pagalmos, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Visplašāko apbūvi varētu izvērst Purvciemā, Pļavniekos, Imantā un Dreiliņos. Gadījumā, ja šādas ieceres liegs īstenot likums, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams pilsētas attīstības vārdā ir gatavs to pārkāpt.
Sarunā ar "Dienu" Štrams atzina, ka patlaban Rīgā ir lielas problēmas ar dzīvojamo fondu un tāpēc tā sauktie jaunie rajoni jāpadara blīvāki. Apbūvēt iekšpagalmus drīkst arī pašlaik, taču pilsētai ir ļoti ierobežota plānošanas politika, tāpēc būvniecība nereti notiek visai haotiski. Tāpēc arī nolemts no pilsētas attīstības fonda prasīt 20-30 tūkstošus latu speciālas koncepcijas izstrādāšanai. Štrams domā, ka iekšpagalmos pirmām kārtām uzņēmēji varētu būvēt dzīvojamās ēkas, tur varētu atrasties nelieli veikali, autostāvvietas, ķīmiskās tīrītavas un bērnu centri, taču kategoriski būtu aizliegta lielveikalu celtniecība.
"Patlaban cilvēkiem vairāk ir psiholoģiska rakstura problēmas. Viņi gadiem skatījušies uz trim bērziem pagalmā, bet tagad tur pēkšņi kaut ko būvē. Taču pilsētai viņiem nav jāgarantē tiesības visu mūžu skatīties uz šiem trim bērziem," argumentē Štrams.
Viņš norāda, ka dzīvojamajos rajonos jau šobrīd ir izveidota ļoti laba infrastruktūra un no uzņēmēju puses interese par ēku būvēšanas uzsākšanu ir ļoti liela. Štrams min, ka apbūves rezultātā piecu, septiņu gadu laikā būtiski kristos nesamērīgi augstās dzīvokļu cenas.
Savukārt pilsētas attīstības departamenta pilsētpārvaldes plānošanas priekšnieks Pēteris Strancis laikrakstam sacījis, ka zaļajā zonā celtniecība netiks atļauta arī turpmāk. Vairs netikšot pieļautas arī tādas situācijas, kad iedzīvotāji, padzirdējuši, ka viņu pagalmā grasās ko celt, uzreiz raksta vēstules Valsts prezidentei, premjeram un Nejēdzību novēršanas birojam, kā rezultātā celtniecībai tiek radīta negatīva pieskaņa, pirms tā vispār ir sākta.
"Turpmāk spēles noteikumus diktēs pilsēta un pie iedzīvotājiem vairs neies, teiksim, uzņēmējs Sidorovs, kurš teiks, ka tur tagad kaut ko cels, bet gan, piemēram, pilsētas vicemērs Sergejs Dolgopolovs," skaidroja Štrams.
Dolgopolovs kopumā atbalsta šo ideju. Sarunā ar "Dienu" viņš sacīja, ka ir gatavs iet un stāstīt, ka kāda bērnu rotaļu laukuma nojaukšana nebūt nenozīmē pasaules galu, ja, iespējams, turpat blakus tiks uzbūvēts vēl kvalitatīvāks spēļu laukums. Tomēr viņš paredzēja, ka par šo jautājumu vēl gaidāmas nopietnas diskusijas.
Strancis atklāja, ka atsevišķās vietās pirms celtniecības uzsākšanas vairs netiks prasīts detālplānojums. "Lielākoties to nevajag arī tagad. Tomēr šādos iekšpagalmos nedrīkst būvēt, teiksim, ēku, kura ir augstāka par sešiem stāviem. Taču mēs pilsētas attīstības vārdā atļausim būvēt arī augstākas mājas," paziņoja Strancis.
Skarbāk izsakās Štrams, kurš paziņoja, ka departaments ies uz konfrontāciju ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. "Smagās likumdošanas dēļ cilvēki, kuri kaut ko grib būvēt, būtībā ir kļuvuši par upuriem! Un atsevišķos gadījumos mēs apzināti pārkāpsim likumu vietās, kur to vajag, neprasot detālplānojumu. Un ieguvēja no tā būs tikai pilsēta," par šādas rīcības nekļūdīgumu pilnībā ir pārliecināts Štrams.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters norāda, ka pagaidām nav vēl iepazinies ar departamenta plāniem, tomēr, viņaprāt, nekādas atkāpes no noteikumiem nav pieļaujamas. "Puiši nedaudz neizprot plānošanas būtību, un, ja patiešām būvēs augstākas mājas, nekā tas atļauts, automātiski nonāks konfliktā ar likumu," teica Gaters. Tomēr viņš atzina, ka ir gatavs runāt ar domes amatpersonām un meklēt risinājumu.
Iekšpagalmu apbūvi atbalsta arhitekts Andrejs Ģelzis, kurš "Dienai" norādīja, ka to var un vajag darīt. Pilsēta patlaban nevajadzīgi un neadekvāti plešoties plašumā, tādēļ nespējot pati sevi nodrošināt ar vajadzīgajām komunikācijām. "Rīga vēl nav blīvi apbūvēta un tas beidzot ir jāsāk darīt," teica Ģelzis. Nedaudz savādākās domās ir arhitekte Ausma Skujiņa, kura uzskata, ka katru gadījumu nepieciešams nopietni izvērtēt. "Vienā vietā tas ir labi, bet citā slikti. Šāda apbūve būtu pieļaujama tikai tad, ja saglabātos bērnu rotaļu laukumi un tas netraucētu pārējiem iedzīvotājiem," savu viedokli laikrakstam pauda Skujiņa.
LETA
Copyright © LETA
Visplašāko apbūvi varētu izvērst Purvciemā, Pļavniekos, Imantā un Dreiliņos. Gadījumā, ja šādas ieceres liegs īstenot likums, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams pilsētas attīstības vārdā ir gatavs to pārkāpt.
Sarunā ar "Dienu" Štrams atzina, ka patlaban Rīgā ir lielas problēmas ar dzīvojamo fondu un tāpēc tā sauktie jaunie rajoni jāpadara blīvāki. Apbūvēt iekšpagalmus drīkst arī pašlaik, taču pilsētai ir ļoti ierobežota plānošanas politika, tāpēc būvniecība nereti notiek visai haotiski. Tāpēc arī nolemts no pilsētas attīstības fonda prasīt 20-30 tūkstošus latu speciālas koncepcijas izstrādāšanai. Štrams domā, ka iekšpagalmos pirmām kārtām uzņēmēji varētu būvēt dzīvojamās ēkas, tur varētu atrasties nelieli veikali, autostāvvietas, ķīmiskās tīrītavas un bērnu centri, taču kategoriski būtu aizliegta lielveikalu celtniecība.
"Patlaban cilvēkiem vairāk ir psiholoģiska rakstura problēmas. Viņi gadiem skatījušies uz trim bērziem pagalmā, bet tagad tur pēkšņi kaut ko būvē. Taču pilsētai viņiem nav jāgarantē tiesības visu mūžu skatīties uz šiem trim bērziem," argumentē Štrams.
Viņš norāda, ka dzīvojamajos rajonos jau šobrīd ir izveidota ļoti laba infrastruktūra un no uzņēmēju puses interese par ēku būvēšanas uzsākšanu ir ļoti liela. Štrams min, ka apbūves rezultātā piecu, septiņu gadu laikā būtiski kristos nesamērīgi augstās dzīvokļu cenas.
Savukārt pilsētas attīstības departamenta pilsētpārvaldes plānošanas priekšnieks Pēteris Strancis laikrakstam sacījis, ka zaļajā zonā celtniecība netiks atļauta arī turpmāk. Vairs netikšot pieļautas arī tādas situācijas, kad iedzīvotāji, padzirdējuši, ka viņu pagalmā grasās ko celt, uzreiz raksta vēstules Valsts prezidentei, premjeram un Nejēdzību novēršanas birojam, kā rezultātā celtniecībai tiek radīta negatīva pieskaņa, pirms tā vispār ir sākta.
"Turpmāk spēles noteikumus diktēs pilsēta un pie iedzīvotājiem vairs neies, teiksim, uzņēmējs Sidorovs, kurš teiks, ka tur tagad kaut ko cels, bet gan, piemēram, pilsētas vicemērs Sergejs Dolgopolovs," skaidroja Štrams.
Dolgopolovs kopumā atbalsta šo ideju. Sarunā ar "Dienu" viņš sacīja, ka ir gatavs iet un stāstīt, ka kāda bērnu rotaļu laukuma nojaukšana nebūt nenozīmē pasaules galu, ja, iespējams, turpat blakus tiks uzbūvēts vēl kvalitatīvāks spēļu laukums. Tomēr viņš paredzēja, ka par šo jautājumu vēl gaidāmas nopietnas diskusijas.
Strancis atklāja, ka atsevišķās vietās pirms celtniecības uzsākšanas vairs netiks prasīts detālplānojums. "Lielākoties to nevajag arī tagad. Tomēr šādos iekšpagalmos nedrīkst būvēt, teiksim, ēku, kura ir augstāka par sešiem stāviem. Taču mēs pilsētas attīstības vārdā atļausim būvēt arī augstākas mājas," paziņoja Strancis.
Skarbāk izsakās Štrams, kurš paziņoja, ka departaments ies uz konfrontāciju ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. "Smagās likumdošanas dēļ cilvēki, kuri kaut ko grib būvēt, būtībā ir kļuvuši par upuriem! Un atsevišķos gadījumos mēs apzināti pārkāpsim likumu vietās, kur to vajag, neprasot detālplānojumu. Un ieguvēja no tā būs tikai pilsēta," par šādas rīcības nekļūdīgumu pilnībā ir pārliecināts Štrams.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters norāda, ka pagaidām nav vēl iepazinies ar departamenta plāniem, tomēr, viņaprāt, nekādas atkāpes no noteikumiem nav pieļaujamas. "Puiši nedaudz neizprot plānošanas būtību, un, ja patiešām būvēs augstākas mājas, nekā tas atļauts, automātiski nonāks konfliktā ar likumu," teica Gaters. Tomēr viņš atzina, ka ir gatavs runāt ar domes amatpersonām un meklēt risinājumu.
Iekšpagalmu apbūvi atbalsta arhitekts Andrejs Ģelzis, kurš "Dienai" norādīja, ka to var un vajag darīt. Pilsēta patlaban nevajadzīgi un neadekvāti plešoties plašumā, tādēļ nespējot pati sevi nodrošināt ar vajadzīgajām komunikācijām. "Rīga vēl nav blīvi apbūvēta un tas beidzot ir jāsāk darīt," teica Ģelzis. Nedaudz savādākās domās ir arhitekte Ausma Skujiņa, kura uzskata, ka katru gadījumu nepieciešams nopietni izvērtēt. "Vienā vietā tas ir labi, bet citā slikti. Šāda apbūve būtu pieļaujama tikai tad, ja saglabātos bērnu rotaļu laukumi un tas netraucētu pārējiem iedzīvotājiem," savu viedokli laikrakstam pauda Skujiņa.
LETA
Copyright © LETA
