Rīgas filiāle- būve jaunajam gadsimtam
Informē Edžus Vējiņš- "Latvijas Bankas" preses sekretārs.
Foto: Rīgas filiāle- būve jaunajam gadsimtam; autors: Rīgas filiāle- būve jaunajam gadsimtamInformē Edžus Vējiņš- "Latvijas Bankas" preses sekretārs.
Latvijas Bankas Rīgas filiāle tika atklāta 16. novembrī. Jaunā ēka kalpos kā valsts naudas glabātava un centrālās bankas datorcentrs, tajās darbosies starpbanku norēķinu sistēmas. Šī ēka kļūs arī par vienu no mūsdienu Rīgas arhitektoniskajām zīmēm.
Pieņemt lēmumu par Latvijas Bankas naudas glabātavas celtniecību rosināja gan vietējie apstākļi, gan notikumu attīstība Eiropā. Latvijas nacionālās valūtas naudas zīmju - latu un santīmu - skaidrās naudas rezerves pašlaik glabājas Vācijas centrālās bankas Deutsche Bundesbank naudas glabātavā. Pārejot uz vienoto Eiropas valūtu - eiro -, kā arī veidojot Eiropas Monetāro savienību, glabāt Latvijas naudu Vācijas centrālajā bankā kļuva problemātiski.
Svarīgs ir arī jautājums par Latvijas Bankas telpu atbilsmi tās funkciju veikšanai. Latvijas Bankas ēka Rīgā, K. Valdemāra ielā 2a, ir celta 1905. gadā, un šobrīd tā iekļauta sava laikmeta arhitektūras pieminekļu skaitā. Pēc gandrīz gadsimtu ilgas kalpošanas ēka vairs neatbilst mūsdienīgas centrālās bankas veidolam ne apjoma un tehniskā aprīkojuma ziņā, ne no naudas un informācijas drošības viedokļa. Šodienas prasībām atbilstošu pārbūvi nebūtu iespējams veikt, nepārtraucot bankas darbu. Lai radītu laikmetīgas konstrukcijas, nāktos ārdīt vecās, tostarp mūrus, kas atrodas ēkas pamatos. Prasības, kas jāievēro, iekļaujoties Vecrīgas arhitektoniskajā ansamblī, radītu ierobežojumus būvniecības iespējām, turklāt prasot milzu izdevumus. Lētāk, drošāk un vienkāršāk bija izstrādāt un īstenot jaunas filiāles ēkas projektu.
Sadarbībā ar Vācijas centrālās bankas speciālistiem tika izveidota šāda projekta koncepcija un sākās tās izstrāde. Konsultācijas naudas glabātavas projekta izstrādē Latvijas Bankai sniedza Vācijas federālās zemes centrālā banka Reinzemē-Pfalcā un Zāras zemē (Landeszentralbank in Rheinland-Pfalz und im Saarland).
Latvijas Banka principiālu lēmumu par jaunas Rīgas filiāles ēkas būvniecību pieņēma 1994. gada 12. maijā. Tika veikts liels sagatavošanās darbu posms - koncepcijas izstrāde, vietas izvēle, saskaņošana, finansējuma plāna un būvniecības projekta izstrāde. Šie darbi aizņēma ievērojami vairāk laika nekā pati būvniecība, kas, pateicoties konkursa ceļā izvēlētajiem būvniekiem, modernajām tehnoloģijām un arī labvēlīgajiem laika apstākļiem, tika veikta pāris gados. Ēkas pamatakmens tika ielikts 1999. gada 23. jūlijā.
Latvijas Bankas Rīgas filiāle jaunajā ēkā veiks tās pašas funkcijas, ko veic patlaban Latvijas Bankas galvenajā ēkā, un īstenos arī vairākus jaunus uzdevumus.
Pirmkārt, filiālē būs emisijas bankas vajadzībām atbilstoša, ietilpīga un droša skaidrās naudas glabātava. Otrkārt, filiālē darbosies Latvijas Bankas starpbanku norēķinu sistēmas. Treškārt, Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkā ir paredzēta vieta modernam datorcentram.
1994. gadā Latvijā notika konkurss, lai noteiktu filiāles projekta autoru izvēli. Tika izraudzīti divi projektēšanas biroji ("Arhis" un "Forma"), kas apvienojās, lai veiktu šo darbu. Izveidojās birojs "Kronbergs, Kārkliņš un partneri". Lai gan tā speciālistiem ir pieredze arhitektūras dizaina jomā un tehnoloģiski komplicētu objektu projektēšanā, tomēr tik sarežģīta un kompleksa projekta izstrādē bija jāiesaista rietumu speciālisti.
Starptautiskā konkursā darbam kopā ar Latvijas speciālistiem tika izraudzītas pieredzējušas vācu firmas: arhitektu birojs Held & Partner un inženieru birojs Alhäuser+König. Abi biroji veiksmīgi sadarbojušies ar Vācijas centrālo banku, būvējot tās filiāles.
Latvijas arhitekti ir atbildīgi par projekta arhitektonisko risinājumu, savukārt vācu speciālisti izstrādāja detalizētus darba zīmējumus, sagatavoja turpmāko izsoļu materiālus un pārraudzīja sarežģīto būvniecības procesu. Inženieru birojs Alhäuser+König izstrādāja inženiertīklu un drošības sistēmu plānus. Specifisko drošības prasību dēļ arhitektu un inženieru darbs ir komplicēts, tomēr viņu veikums bijis atzīstams.
Latvijas Bankas jaunbūves galvenā būvuzņēmēja tiesības konkursa kārtībā izcīnīja apvienība, kuras sastāvā ir trīs Latvijas būvfirmas ("BKD", "Kalnozols un partneri" un "Velve") un Vācijas firma E. Heitkamp GmbH. Lai kļūtu par Latvijas Bankas līgumpartneri, firmas apvienojās, izveidojot līgumsabiedrību E. Heitkamp Lettland un Rīgas Būvapvienība". Darbu izpildē būvapvienība piesaistīja lielu skaitu apakšuzņēmēju, pamatā orientējoties uz Latvijas uzņēmumiem. Ar ārvalstu speciālistiem un firmām sadarbība notika tikai tajos gadījumos, kad attiecīgo specifisko darbu izpildē šeit vajadzīgās kvalifikācijas speciālistus atrast nebija iespējams. Līdz ar to Latvijas būvnieku veikums ēkas celtniecībā pārsniedz 70% no kopējā darbu apjoma. Kopējās nama būvniecības izmaksas - gandrīz 26 miljoni latu.
Jaunbūvei ir trīs virszemes stāvi un pagrabstāvs, nama ietvaros - divstāvu naudas glabātava. Filiāle savas galvenās funkcijas - naudas pieņemšanu un izsniegšanu bankām, naudas apstrādi, bezskaidrās naudas norēķinus, kā arī individuālo klientu apkalpošanu - veiks otrajā stāvā.
Ēka ir ne tikai funkcionāla, bet arī arhitektoniski nozīmīga. Funkcionalitāte, drošība, kvalitāte, pilsētbūvnieciskā harmonija un saprātīgas izmaksas ir galvenie kritēriji, kas tika izvirzīti jaunbūvei un ir mērķtiecīgi īstenoti sadarbībā ar latviešu un vācu speciālistiem.
Šāda celtne ir ļoti specifiska, jo visas norises tajā lielā mērā pakļautas drošības apsvērumiem. Liela pieredze šajā jomā ir Vācijas centrālajai bankai, kam ir plašs filiāļu tīkls. Vācijas centrālās bankas drošības standarts ir viens no augstākajiem Eiropā, un tas kļuva par Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas drošības standarta izstrādes pamatu. Rēķinoties ar to, ka Latvijā apdraudējumu varētu būt vairāk un tie ir reālāki nekā Vācijā, šis standarts papildināts, lai nodrošinātos pret iespējamiem riskiem.
Jaunās filiāles drošības sistēmas aprīkojumu saskaņā ar notikušo izsoli iebūvēja firmas Bosch un Siemens, bet glabātavas durvis un elementus, kuriem jāgarantē drošība, piegādāja un iebūvēja firma Heerum. Firma Luhe Werk, kura specializējusies izturīgu plauktu izgatavošanā, ieguva tiesības iebūvēt glabātavā pārvietojamas plauktu iekārtas. Virtuves aprīkojumu piegādāja un montēja Latvijas firma Prolux.
Arī arhitektu biroja "Kronbergs, Kārkliņš un partneri" izstrādātais mēbeļu projekts ir veidots saskaņā ar šīm vadlīnijām, paredzot biroja mēbeļu sistēmas elementus apvienot ar ēkai atbilstošu finierēto koka detaļu lietojumu. Pēc Latvijas Bankas ierosinājuma, īstenojot mēbeļu projektu, iespēju robežās ir izmantotas kvalitatīvas Latvijā ražotas mēbeles vai to elementi. Ēkas laboratoriju un skaitļošanas centra aprīkojumam paredzētas speciālas mēbeles ar augsti izturīgu virsmas pārklājumu, ekranizētiem kabeļu kanāliem u.c.
Lai telpu iekārtojums būtu pabeigts, telpās būtu patīkami uzturēties gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem, ir paredzēts tās iekārtot ar ēkai atbilstošiem mūsdienīgiem Latvijas mākslinieku mākslas darbiem, kas veidoti gan plaknē, gan telpiski, un telpaugiem, kas pēc sava izskata atgādinātu Latvijas florai raksturīgus augus.
Viens no grūtākajiem projektētāju uzdevumiem bija ēkas iekļaušana pilsētvidē. Apkārtējā apbūve ir ļoti neviendabīga - tajā redzama gan Pārdaugavas koka muižiņa, gan milzīgā Valsts arhīva ēka, gan pusotru stāvu augstas koka mājiņas, garāžas un malkas šķūnīši. Ēkas būvvietā atradās mazdārziņi.
Foto: Rīgas filiāle- būve jaunajam gadsimtam; autors: Rīgas filiāle- būve jaunajam gadsimtamKā dominējoša pastāvīga forma akcentēta Daugavas senkrastu turpinoša siena gar Daugavgrīvas ielu. Jau kopš projekta izstrādes sākuma birojs "Kronbergs, Kārkliņš un partneri" nolēma ar ēku aizpildīt visu Daugavgrīvas ielas pusi no Bezdelīgu līdz Mārtiņa ielai. Šis mērķis arī tika īstenots, un līdz ar to panākts piepildīta kvartāla iespaids. Brīvas teritorijas priekšlaukums, autostāvvieta un pagalms palika ēkas DA, DR, ZR pusē. Piebraukšana ēkai veidota no K. Valdemāra ielas puses. Šeit izbūvēts grezns, granīta plāksnēm segts priekšlaukums. Tas apzaļumots ar zemu augu grupām, dekorēts ar mazām arhitektūras formām.
Ēkas iekšējais pagalms atrodas ēkas vidusdaļas DR pusē. Iekšējais pagalms ir apjozts ar augstu žogu un kalpo speciālā un apgādes transporta, kā arī lielo klientu (banku transporta) iebraukšanai. Pagalmam ir galvenie un rezerves vārti. Ārējais pagalms apliec iekšējo pagalmu ēkas DR un ZR pusē. Pagalma galvenie iebraukšanas vārti un paceļamās barjeras ir labi kontrolējamas no apsardzes posteņa K. Valdemāra ielas pusē. Pagalmam ir rezerves vārti uz Mārtiņa ielu. Piebraukšana pie filiāles ēkas ir paredzēta no K. Valdemāra ielas. No iebraukšanas ceļa pa kreisi ir mazo klientu (fizisko personu) un viesu autostāvvieta.
Linda Tunte
www.building.lv