Rīgas iedzīvotāji var rēķināties ar atbalstu sociālajos un komunālajos jautājumos
Piektdien, 30. janvārī Rīgas domē norisinājās publisks forums "Iedzīvotāju sociālā aizsardzība Rīgā", kura ietvaros tika diskutēts par sociāliem un komunāliem jautājumiem galvaspilsētā.
Piektdien, 30. janvārī Rīgas domē norisinājās publisks forums "Iedzīvotāju sociālā aizsardzība Rīgā", kura ietvaros tika diskutēts par sociāliem un komunāliem jautājumiem galvaspilsētā.
Konferencē par minētajiem jautājumiem diskutēja gan galvaspilsētas atbildīgās amatpersonas no Rīgas domes, gan eksperti no nevalstiskajām organizācijām, kā arī citi interesenti. Plašā atsaucība tikai apliecināja sociālo un komunālo jautājumu aktualitāti.
Forumu atklāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs (LSDSP), ieskicējot pašreizējo ekonomiski sociālo ainu Rīgā. Pilsētas vicemērs norādīja uz vairākām problēmsituācijām, kas radušās ekonomiskās krīzes apstākļos. "Pirmkārt, ņemot vērā valdības diktātu, Rīgas domei ir par 120 miljoniem latu jeb 20% jāsamazina pašvaldības budžets, kas nešaubīgi atstās iespaidu uz pilsētas sociālo un komunālo budžetu. Otrkārt, Rīgai tā saucamajā pašvaldību izlīdzināšanas fondā vēl ir jāiemaksā 52 miljoni latu. Tā ir ārkārtīgi liela naudas summa vispārējas ekonomijas apstākļos," situāciju skaidroja J. Dinevičs, "taču pilnīgi skaidrs ir viens – Rīgas iedzīvotāji var rēķināties ar dzīvokļa maiņas un garantētā minimālā ienākuma pabalstiem, kuri līdz šim bija, un, domājams, arī nākotnē, būs ļoti aktuāli pilsētas iedzīvotājiem." Jānis Dinevičs norādīja, ka, neraugoties uz pilsētas ierobežotājām iespējām, Rīga vēl arvien ļoti lielu uzmanību veltīs izglītības, sociālo un komunālo jautājumu risināšanai.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, kurš forumā piedalījās kā nevalstiskās organizācijas pārstāvis, norādīja, ka Rīgas sociālā politika ir vērtējama kā ļoti efektīva visas Eiropas mērogā. "Mana pieredze rāda, ja Eiropas Savienības ietvaros tiktu izsludināts konkurss uz sociāli atbildīgāko un efektīvāko pilsētas titulu, tad Rīga nešaubīgi iegūtu pirmo vietu," tā V. Keris, norādot, ka doto iespēju robežās Rīgas dome efektīvi risina sociālo un komunālo problemātiku. Viņš arī norādīja, ka pilsētas panākumi lielā mērā skaidrojami ar atvērtību sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas sociālo jautājumu risināšanas jomā.
Forumā piedalījās un uzstājās arī Hamburgas municipalitātes un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Hamburgas-Vandbekas municipalitātes sociāldemokrātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Uve Lomanis norādīja uz municipalitātes un nevalstisko organizāciju sadarbības nozīmību sociālo jautājumu risināšanā. Savukārt Hamburgas Samariešu apvienības vadītājs un Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas kandidāts Eiropas Parlamentā Knuts Flekenšteins skaidroja sociālo jautājumu risināšanas finansiālos aspektus.
Jāuzsver, ka foruma dalībniekiem tika uzdoti daudzi jautājumi, kas norāda un uz sociālo problēmu aktualitāti. Vicemērs uzsvēra, ka šādi forumi varētu notikt arī turpmāk. "Ja nerunāsim ar cilvēkiem, tad rezultāts ir tikai viens – akmens logā. Ja būs diskusija, mēs vieglāk pārvarēsim šos grūtos laikus!" tā Jānis Dinevičs.
Informāciju sagatavoja:
Laura Kļaviņa 28316544, laura.klavina@riga.lv
Konferencē par minētajiem jautājumiem diskutēja gan galvaspilsētas atbildīgās amatpersonas no Rīgas domes, gan eksperti no nevalstiskajām organizācijām, kā arī citi interesenti. Plašā atsaucība tikai apliecināja sociālo un komunālo jautājumu aktualitāti.
Forumu atklāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs (LSDSP), ieskicējot pašreizējo ekonomiski sociālo ainu Rīgā. Pilsētas vicemērs norādīja uz vairākām problēmsituācijām, kas radušās ekonomiskās krīzes apstākļos. "Pirmkārt, ņemot vērā valdības diktātu, Rīgas domei ir par 120 miljoniem latu jeb 20% jāsamazina pašvaldības budžets, kas nešaubīgi atstās iespaidu uz pilsētas sociālo un komunālo budžetu. Otrkārt, Rīgai tā saucamajā pašvaldību izlīdzināšanas fondā vēl ir jāiemaksā 52 miljoni latu. Tā ir ārkārtīgi liela naudas summa vispārējas ekonomijas apstākļos," situāciju skaidroja J. Dinevičs, "taču pilnīgi skaidrs ir viens – Rīgas iedzīvotāji var rēķināties ar dzīvokļa maiņas un garantētā minimālā ienākuma pabalstiem, kuri līdz šim bija, un, domājams, arī nākotnē, būs ļoti aktuāli pilsētas iedzīvotājiem." Jānis Dinevičs norādīja, ka, neraugoties uz pilsētas ierobežotājām iespējām, Rīga vēl arvien ļoti lielu uzmanību veltīs izglītības, sociālo un komunālo jautājumu risināšanai.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, kurš forumā piedalījās kā nevalstiskās organizācijas pārstāvis, norādīja, ka Rīgas sociālā politika ir vērtējama kā ļoti efektīva visas Eiropas mērogā. "Mana pieredze rāda, ja Eiropas Savienības ietvaros tiktu izsludināts konkurss uz sociāli atbildīgāko un efektīvāko pilsētas titulu, tad Rīga nešaubīgi iegūtu pirmo vietu," tā V. Keris, norādot, ka doto iespēju robežās Rīgas dome efektīvi risina sociālo un komunālo problemātiku. Viņš arī norādīja, ka pilsētas panākumi lielā mērā skaidrojami ar atvērtību sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas sociālo jautājumu risināšanas jomā.
Forumā piedalījās un uzstājās arī Hamburgas municipalitātes un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Hamburgas-Vandbekas municipalitātes sociāldemokrātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Uve Lomanis norādīja uz municipalitātes un nevalstisko organizāciju sadarbības nozīmību sociālo jautājumu risināšanā. Savukārt Hamburgas Samariešu apvienības vadītājs un Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas kandidāts Eiropas Parlamentā Knuts Flekenšteins skaidroja sociālo jautājumu risināšanas finansiālos aspektus.
Jāuzsver, ka foruma dalībniekiem tika uzdoti daudzi jautājumi, kas norāda un uz sociālo problēmu aktualitāti. Vicemērs uzsvēra, ka šādi forumi varētu notikt arī turpmāk. "Ja nerunāsim ar cilvēkiem, tad rezultāts ir tikai viens – akmens logā. Ja būs diskusija, mēs vieglāk pārvarēsim šos grūtos laikus!" tā Jānis Dinevičs.
Informāciju sagatavoja:
Laura Kļaviņa 28316544, laura.klavina@riga.lv