Rīgas mērs aicina pēc būtības uzlabot Rīgas vēsturiskā centra likumprojektu
Foto: Rīgas mērs aicina pēc būtības uzlabot Rīgas vēsturiskā centra likumprojektu
Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs nosūtījis Saeimai vēstuli ar lūgumu rūpīgi izskatīt un pēc būtības uzlabot otrreizējai caurlūkošanai nosūtīto Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.
Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs nosūtījis Saeimai vēstuli ar lūgumu rūpīgi izskatīt un pēc būtības uzlabot otrreizējai caurlūkošanai nosūtīto Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.
Bojārs vēstulē uzsver, ka pieņemtais likums ir svarīgs ne tikai Rīgas vēsturiskā centra un tā kultūras vērtību saglabāšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm, bet arī pašas pilsētas ilgtspējīgai attīstībai.
Rīgas mērs vērš uzmanību, ka atbilstoši likuma projektam paredzēts izveidot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi, kurai noteikts sabiedriski konsultatīvs statuss, bet pēc būtības tā tiek pilnvarota pieņemt saistošus lēmumus. Piemēram, tai paredzētas tiesības pārraudzīt teritorijas plānojuma izstrādes un īstenošanas gaitu, bet tās saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ir augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības.
Pašvaldību darbības pārraudzības tiesības pašreiz ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības jomā - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI).
Likuma projektā tiek norādīts, ka, pieņemot lēmumu attiecīgajā jautājumā, jāņem vērā padomes sniegtais atzinums, taču nav parādīts mehānisms, kā tas notiks, teikts Bojāra vēstulē.
Padomei paredzētas tiesības izvērtēt un izskatīt atklātu konkursu rezultātus, un tās atzinums VKPAI būtu jāņem vērā. Taču likumprojektā, kā uzsver Bojārs, "nav neviena vārda par kārtību, kādā padome vērtēs konkursus. Turklāt jāņem vērā, ka uz privātajiem uzņēmējiem neattiecas likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām".
Rīgas mērs arī norāda, ka padomei plānots piešķirt tiesības uzlikt "veto" projektu īstenošanai, noraidot iesniegto būvniecības ieceri. Līdz ar to investoram vēl jāiet uz padomi ar savu projektu. Turklāt neesot paredzēta iespēja pārsūdzēt padomes lēmumu.
Vēstulē norādīts arī uz tiesiskām problēmām, kas rodas, pieņemot šo likumu - var tikt pārkāptas Satversmē noteiktās tiesības ikvienam aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, jo tiesā var pārsūdzēt administratīvus aktus un valsts, pašvaldību amatpersonu darbību, savukārt padomes statuss un lēmumi nav ne viens, ne otrs.
Domei iebildes ir arī pret speciālo aizsargzonu. Līdz šim to noteica aizsargjoslu likums. Savukārt likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" nosakot aizsardzības zonas kultūras pieminekļiem 100-500 metru attālumā. Tagad likumprojektā parādoties jauns zonu jēdziens, kas sīkāk nav paskaidrots attiecībā uz šo zonu režīmu un ierobežojumiem tajās, kā arī atšķirībām starp vēsturisko centru un centra aizsardzības zonu, uzsver Rīgas mērs.
Dome norāda, lai gan jaunā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību, tomēr likums galvenokārt ir par jauno padomi, tās pilnvarām. Pārējais ir vispārējas, ļoti plaši interpretējamas frāzes, "piemēram, Rīgas vēsturiskajā centrā (438,3 hektāri) un tā aizsardzības zonā (1574,2 hektāri), ietverot Pārdaugavu un dzelzceļa līnijas, aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu".
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu kontroli par kultūras pieminekļu aizsardzību realizē VKPAI, kurai normatīvajos aktos ir noteiktas visai plašas tiesības un uzdevumi. Bojārs savā vēstulē vērš uzmanību, ka par VKPAI uzdevumu izpildi ir atbildīgs tās vadītājs, tādēļ esot jāizvērtē, kā šie uzdevumi līdz šim ir veikti, cik veiksmīgi un kompetenti tika izmantotas inspekcijas tiesības realizēt valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā.
Kā raksta Bojārs, inspekcija ir saskaņojusi visus pēdējā laika skandalozos būvniecības objektus - Triangula bastionu, Kamarina namu, "metāla" namu pie universālveikala "Centrs".
Vēstulē norādīts, ka likumam skaidri jānosaka Rīgas vēsturiskā centra robežas un statuss, kā arī šī centra aizsardzības zonas.
Kā ziņots, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nav izsludinājusi un nosūtījusi otrreizējai caurlūkošanai "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu", jo likumā esot neskaidrības.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Bojārs vēstulē uzsver, ka pieņemtais likums ir svarīgs ne tikai Rīgas vēsturiskā centra un tā kultūras vērtību saglabāšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm, bet arī pašas pilsētas ilgtspējīgai attīstībai.
Rīgas mērs vērš uzmanību, ka atbilstoši likuma projektam paredzēts izveidot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi, kurai noteikts sabiedriski konsultatīvs statuss, bet pēc būtības tā tiek pilnvarota pieņemt saistošus lēmumus. Piemēram, tai paredzētas tiesības pārraudzīt teritorijas plānojuma izstrādes un īstenošanas gaitu, bet tās saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ir augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības.
Pašvaldību darbības pārraudzības tiesības pašreiz ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības jomā - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI).
Likuma projektā tiek norādīts, ka, pieņemot lēmumu attiecīgajā jautājumā, jāņem vērā padomes sniegtais atzinums, taču nav parādīts mehānisms, kā tas notiks, teikts Bojāra vēstulē.
Padomei paredzētas tiesības izvērtēt un izskatīt atklātu konkursu rezultātus, un tās atzinums VKPAI būtu jāņem vērā. Taču likumprojektā, kā uzsver Bojārs, "nav neviena vārda par kārtību, kādā padome vērtēs konkursus. Turklāt jāņem vērā, ka uz privātajiem uzņēmējiem neattiecas likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām".
Rīgas mērs arī norāda, ka padomei plānots piešķirt tiesības uzlikt "veto" projektu īstenošanai, noraidot iesniegto būvniecības ieceri. Līdz ar to investoram vēl jāiet uz padomi ar savu projektu. Turklāt neesot paredzēta iespēja pārsūdzēt padomes lēmumu.
Vēstulē norādīts arī uz tiesiskām problēmām, kas rodas, pieņemot šo likumu - var tikt pārkāptas Satversmē noteiktās tiesības ikvienam aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, jo tiesā var pārsūdzēt administratīvus aktus un valsts, pašvaldību amatpersonu darbību, savukārt padomes statuss un lēmumi nav ne viens, ne otrs.
Domei iebildes ir arī pret speciālo aizsargzonu. Līdz šim to noteica aizsargjoslu likums. Savukārt likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" nosakot aizsardzības zonas kultūras pieminekļiem 100-500 metru attālumā. Tagad likumprojektā parādoties jauns zonu jēdziens, kas sīkāk nav paskaidrots attiecībā uz šo zonu režīmu un ierobežojumiem tajās, kā arī atšķirībām starp vēsturisko centru un centra aizsardzības zonu, uzsver Rīgas mērs.
Dome norāda, lai gan jaunā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību, tomēr likums galvenokārt ir par jauno padomi, tās pilnvarām. Pārējais ir vispārējas, ļoti plaši interpretējamas frāzes, "piemēram, Rīgas vēsturiskajā centrā (438,3 hektāri) un tā aizsardzības zonā (1574,2 hektāri), ietverot Pārdaugavu un dzelzceļa līnijas, aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu".
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu kontroli par kultūras pieminekļu aizsardzību realizē VKPAI, kurai normatīvajos aktos ir noteiktas visai plašas tiesības un uzdevumi. Bojārs savā vēstulē vērš uzmanību, ka par VKPAI uzdevumu izpildi ir atbildīgs tās vadītājs, tādēļ esot jāizvērtē, kā šie uzdevumi līdz šim ir veikti, cik veiksmīgi un kompetenti tika izmantotas inspekcijas tiesības realizēt valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā.
Kā raksta Bojārs, inspekcija ir saskaņojusi visus pēdējā laika skandalozos būvniecības objektus - Triangula bastionu, Kamarina namu, "metāla" namu pie universālveikala "Centrs".
Vēstulē norādīts, ka likumam skaidri jānosaka Rīgas vēsturiskā centra robežas un statuss, kā arī šī centra aizsardzības zonas.
Kā ziņots, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nav izsludinājusi un nosūtījusi otrreizējai caurlūkošanai "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu", jo likumā esot neskaidrības.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA