Rīgas mērs sola būvēt operas ēkas trešo kārtu
Rīgas mērs Gundars Bojārs, apskatījis jaunuzcelto Latvijas Nacionālās operas (LNO) piebūvi, preses konferencē teica, ka viņam "trūkst vārdu, lai izteiktu savu sajūsmu" un solīja, ka Rīgas dome piešķirs naudu arī LNO kompleksa trešās kārtas celtniecībai.
Rīgas mērs Gundars Bojārs, apskatījis jaunuzcelto Latvijas Nacionālās operas (LNO) piebūvi, preses konferencē teica, ka viņam "trūkst vārdu, lai izteiktu savu sajūsmu" un solīja, ka Rīgas dome piešķirs naudu arī LNO kompleksa trešās kārtas celtniecībai.
Rīgas mērs gan nekonkretizēja operas ēkas trešās kārtas celtniecības termiņu, jo vispirms pašvaldībai esot jāizremontē Latvijas Nacionālā teātra ēka un jāuzceļ tai piebūve. Dzirdot šos Bojāra solījumus, LNO direktors Andrejs Žagars teica: "Mēs esam gatavi pagaidīt."
Žagars pastāstīja, ka operas ēkas trešā kārta ir nepieciešama, lai "savienotu veco un jauno skatuvi" un lai dekorācijas varētu uz skatuves nogādāt mehanizēti. Patlaban dekorācijas uz skatuvi galvenajā operas ēkā ir jānes ar rokām pa 19.gadsimtā būvētajām tā saucamajām "zirgu trepēm".
LNO jaunā piebūve ir uzcelta pēc arhitekta Jura Gertnera projekta. Celtniecības darbi tika sākti 1993.gadā, bet jau 1994.gadā tika pārtraukti līdzekļu trūkuma dēļ. 1998.gadā LNO ēku uz Rīgas pilsētas vārda zemesgrāmatā reģistrēja Rīgas dome. Tad arī pēc toreizējā Rīgas mēra Andra Bērziņa priekšlikuma dome piešķīra no galvaspilsētas budžeta 2,3 miljonus latu, lai pabeigtu iesākto operas piebūvi.
Šodien preses konferencē Bojārs pateicās iepriekšējam Rīgas domes sastāvam par šo lēmumu. Kopumā Rīgas dome operas piebūves celtniecībā ir ieguldījusi ap 3 miljoniem latu. Bojārs šodien žurnālistiem nevarēja nosaukt precīzu ieguldīto līdzekļu summu, bet pieļāva, ka tā varētu sasniegt 4-4,5 miljonus latu. Bojārs pauda gandarījumu, ka pašvaldība "ir bijusi elastīga" un nav žēlojusi līdzekļus, lai apgādātu operas piebūvi ar modernu skatuves apgaismošanas iekārtu, datorizētu ventilācijas sistēmu.
Kā aģentūru LETA informēja LNO preses sekretāre Inga Vasiļjeva, LNO kompleksa otrās kārtas izmaksas ir 4, 4 miljoni latu, ko piešķīrusi Rīgas dome. No Valsts investīciju programmas atvēlēti Ls 160 000, šie līdzekļi domāti otrās kārtas kompleksa iekāru nodrošinājumam.
Jaunajā piebūvē skatuve ir tieši tikpat liela kā galvenajā zālē, tāpēc tā būs ērti izmantojama mēģinājumiem. Jaunajā zālē ir 238 vietas skatītājiem, bet krēslu rindas var sabīdīt un vajadzības gadījumā izveidot multifunkcionālu telpu.
Jaunajā piebūvē ir baleta mēģinājumu zāle, orķestra mēģinājumu zāle, mākslinieku ģērbtuves, nošu bibliotēka, centrālā materiālu noliktava un vairākas darbnīcas.
LNO direktors Žagars solīja, ka šajā sezonā jaunā zāle tiks izmantota galvenokārt koncertiem, bet jau nākamajā sezonā tai tiks veidoti speciāli iestudējumi.
Sadarbībā ar AS "Aldaris" jaunajā piebūvē tiks atklāta "Slaveno rīdzinieku" galerija, kuras izveidošana izmaksājusi Ls 1 600.
24.novembrī un 25.novembrī jauno operas piebūvi varēs apskatīt visi interesenti. Pirmsskolas bērniem ieeja būs bez maksas, studentiem un pensionāriem biļete maksās Ls 0,50, pieaugušajiem - Ls 1.
Pirmais koncerts jaunajā zālē būs 25.novembrī, kad uzstāsies operdziedonis Egīls Siliņš, klavierpavadījumu atskaņos Māris Skuja.
Emīlija Kozule LETA
Rīgas mērs gan nekonkretizēja operas ēkas trešās kārtas celtniecības termiņu, jo vispirms pašvaldībai esot jāizremontē Latvijas Nacionālā teātra ēka un jāuzceļ tai piebūve. Dzirdot šos Bojāra solījumus, LNO direktors Andrejs Žagars teica: "Mēs esam gatavi pagaidīt."
Žagars pastāstīja, ka operas ēkas trešā kārta ir nepieciešama, lai "savienotu veco un jauno skatuvi" un lai dekorācijas varētu uz skatuves nogādāt mehanizēti. Patlaban dekorācijas uz skatuvi galvenajā operas ēkā ir jānes ar rokām pa 19.gadsimtā būvētajām tā saucamajām "zirgu trepēm".
LNO jaunā piebūve ir uzcelta pēc arhitekta Jura Gertnera projekta. Celtniecības darbi tika sākti 1993.gadā, bet jau 1994.gadā tika pārtraukti līdzekļu trūkuma dēļ. 1998.gadā LNO ēku uz Rīgas pilsētas vārda zemesgrāmatā reģistrēja Rīgas dome. Tad arī pēc toreizējā Rīgas mēra Andra Bērziņa priekšlikuma dome piešķīra no galvaspilsētas budžeta 2,3 miljonus latu, lai pabeigtu iesākto operas piebūvi.
Šodien preses konferencē Bojārs pateicās iepriekšējam Rīgas domes sastāvam par šo lēmumu. Kopumā Rīgas dome operas piebūves celtniecībā ir ieguldījusi ap 3 miljoniem latu. Bojārs šodien žurnālistiem nevarēja nosaukt precīzu ieguldīto līdzekļu summu, bet pieļāva, ka tā varētu sasniegt 4-4,5 miljonus latu. Bojārs pauda gandarījumu, ka pašvaldība "ir bijusi elastīga" un nav žēlojusi līdzekļus, lai apgādātu operas piebūvi ar modernu skatuves apgaismošanas iekārtu, datorizētu ventilācijas sistēmu.
Kā aģentūru LETA informēja LNO preses sekretāre Inga Vasiļjeva, LNO kompleksa otrās kārtas izmaksas ir 4, 4 miljoni latu, ko piešķīrusi Rīgas dome. No Valsts investīciju programmas atvēlēti Ls 160 000, šie līdzekļi domāti otrās kārtas kompleksa iekāru nodrošinājumam.
Jaunajā piebūvē skatuve ir tieši tikpat liela kā galvenajā zālē, tāpēc tā būs ērti izmantojama mēģinājumiem. Jaunajā zālē ir 238 vietas skatītājiem, bet krēslu rindas var sabīdīt un vajadzības gadījumā izveidot multifunkcionālu telpu.
Jaunajā piebūvē ir baleta mēģinājumu zāle, orķestra mēģinājumu zāle, mākslinieku ģērbtuves, nošu bibliotēka, centrālā materiālu noliktava un vairākas darbnīcas.
LNO direktors Žagars solīja, ka šajā sezonā jaunā zāle tiks izmantota galvenokārt koncertiem, bet jau nākamajā sezonā tai tiks veidoti speciāli iestudējumi.
Sadarbībā ar AS "Aldaris" jaunajā piebūvē tiks atklāta "Slaveno rīdzinieku" galerija, kuras izveidošana izmaksājusi Ls 1 600.
24.novembrī un 25.novembrī jauno operas piebūvi varēs apskatīt visi interesenti. Pirmsskolas bērniem ieeja būs bez maksas, studentiem un pensionāriem biļete maksās Ls 0,50, pieaugušajiem - Ls 1.
Pirmais koncerts jaunajā zālē būs 25.novembrī, kad uzstāsies operdziedonis Egīls Siliņš, klavierpavadījumu atskaņos Māris Skuja.
Emīlija Kozule LETA
