Rīgas pasažieru ostā vēlas būvēt viesnīcas un bankas
Jaunajā Rīgas pasažieru ostas apbūves projektā ieviestas izmaiņas, kas paredz lielāko daļu iznomātās zemes apbūvēt ar komercēkām, aģentūrai LETA apliecināja ostas teritorijas nomnieka SIA "Rīgas pasažieru termināls" (RPT) direktors Valerijs Barjers.
Jaunajā Rīgas pasažieru ostas apbūves projektā ieviestas izmaiņas, kas paredz lielāko daļu iznomātās zemes apbūvēt ar komercēkām, aģentūrai LETA apliecināja ostas teritorijas nomnieka SIA "Rīgas pasažieru termināls" (RPT) direktors Valerijs Barjers.
Jaunajā projektā līdztekus ostas ēkai un piestātnei paredzēts uzcelt dzīvojamās rezidences, viesnīcas, veikalus, bankas iestādes un autostāvvietas.
Projektu izstrādājot kāda Norvēģijas kompānija, kas jau līdzdarbojusies vairākos pasažieru ostu izbūves projektos Eiropā un ASV, teica Barjers. Projekts būšot gatavs 15.jūlijā un pēc tam tas tiks prezentēts Rīgas domei.
Rīgas brīvostas valdes loceklis Gints Celmiņš, kurš ostā pārstāv Finanšu ministriju, aģentūrai LETA teica, ka projektā komerciālā apbūve paredzēta uz 90% no firmai iznomātās pasažieru ostas zemes.
Celmiņš uzskata, ka šāds projekts ir pilnīgi nepieņemams, jo zeme RPT tika iznomāta ostas infrastruktūras - piestātņu, ostas ēku, ceļu, nevis komercēku būvēšanai. Turklāt sākotnējā biznesa plānā RPT esot piedāvājis ostā būvēt tikai ar pasažieru ostu saistītus objektus. Pēc Celmiņa teiktā, tieši šī iemesla dēļ ostas valde firmas izstrādāto projektu nemaz neesot skatījusi.
Barjers savukārt iebilda, ka Celmiņš nav nekāds speciālists, lai noteiktu, ko ostā būvēt un ko nebūvēt.
Uzņēmējs solīja, ka vispirms tiks izbūvēti ostas infrastruktūras objekti un tikai pēc tam domāts par komercapbūvi, kas varētu izmaksāt 100 līdz 150 miljonus latu. Šī nauda tiktu piesaistīta gan kredītu, gan investīciju ceļā.
Celmiņš savukārt apšaubīja, vai uzņēmums spēs piesaistīt šādus līdzekļus, jo bankas Latvijā tik liela apjoma kredītus nesniedzot.
Kā LETA jau ziņoja, Rīgas brīvostas valde 2002.gada decembrī pieņēma lēmumu izsniegt līdz 12 miljonu latu galvojumu RPT kredītam "Parekss bankā". RPT vienlaikus ieguva 30 gadu nomas tiesības uz Vecrīgai tuvo Rīgas pasažieru ostas teritoriju. Konkurss par nomas tiesībām netika rīkots. Kredīts RPT piešķirts pasažieru ostas un piestātņu rekonstrukcijai. Firmai uzticēts apkalpot starptautisko burinieku regati "Cutty Sark".
Savukārt Rīgas tiesas apgabala prokuratūra Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi prasības pieteikumu, prasot atcelt 12 miljonu latu galvojumu, kuru Rīgas brīvosta piešķīra RPT.
Ansis Pūpols LETA
Copyright © LETA
Jaunajā projektā līdztekus ostas ēkai un piestātnei paredzēts uzcelt dzīvojamās rezidences, viesnīcas, veikalus, bankas iestādes un autostāvvietas.
Projektu izstrādājot kāda Norvēģijas kompānija, kas jau līdzdarbojusies vairākos pasažieru ostu izbūves projektos Eiropā un ASV, teica Barjers. Projekts būšot gatavs 15.jūlijā un pēc tam tas tiks prezentēts Rīgas domei.
Rīgas brīvostas valdes loceklis Gints Celmiņš, kurš ostā pārstāv Finanšu ministriju, aģentūrai LETA teica, ka projektā komerciālā apbūve paredzēta uz 90% no firmai iznomātās pasažieru ostas zemes.
Celmiņš uzskata, ka šāds projekts ir pilnīgi nepieņemams, jo zeme RPT tika iznomāta ostas infrastruktūras - piestātņu, ostas ēku, ceļu, nevis komercēku būvēšanai. Turklāt sākotnējā biznesa plānā RPT esot piedāvājis ostā būvēt tikai ar pasažieru ostu saistītus objektus. Pēc Celmiņa teiktā, tieši šī iemesla dēļ ostas valde firmas izstrādāto projektu nemaz neesot skatījusi.
Barjers savukārt iebilda, ka Celmiņš nav nekāds speciālists, lai noteiktu, ko ostā būvēt un ko nebūvēt.
Uzņēmējs solīja, ka vispirms tiks izbūvēti ostas infrastruktūras objekti un tikai pēc tam domāts par komercapbūvi, kas varētu izmaksāt 100 līdz 150 miljonus latu. Šī nauda tiktu piesaistīta gan kredītu, gan investīciju ceļā.
Celmiņš savukārt apšaubīja, vai uzņēmums spēs piesaistīt šādus līdzekļus, jo bankas Latvijā tik liela apjoma kredītus nesniedzot.
Kā LETA jau ziņoja, Rīgas brīvostas valde 2002.gada decembrī pieņēma lēmumu izsniegt līdz 12 miljonu latu galvojumu RPT kredītam "Parekss bankā". RPT vienlaikus ieguva 30 gadu nomas tiesības uz Vecrīgai tuvo Rīgas pasažieru ostas teritoriju. Konkurss par nomas tiesībām netika rīkots. Kredīts RPT piešķirts pasažieru ostas un piestātņu rekonstrukcijai. Firmai uzticēts apkalpot starptautisko burinieku regati "Cutty Sark".
Savukārt Rīgas tiesas apgabala prokuratūra Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi prasības pieteikumu, prasot atcelt 12 miljonu latu galvojumu, kuru Rīgas brīvosta piešķīra RPT.
Ansis Pūpols LETA
Copyright © LETA
