Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija pērn izskatījusi 25 būvprojektus
Kolēģijā tiek skatīti Rīgas vēsturiskā centrā un tā buferzonā atrodošies objekti, ēkas un to grupas, kas veido pilsētas telpiskos akcentus. Tas ir divu institūciju - Būvvaldes un aģentūras - koleģiāls darbs pilsētvides kvalitātes labā. Šīs kolēģijas lēmumiem ir saistoši Rīgas pilsētas Būvvaldei.
Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija 2006.gadā 11 sēžu laikā izskatījusi 25 būvprojektus, aģentūrai LETA pastāstīja pašvaldības aģentūras "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" (RPAB) sabiedrisko attiecību pārstāve Una Kupča.
Rīt, 27.februārī, aprit gads, kopš savu amatu ieņem Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe un izveidots RPAB.
Lai galvenā arhitekta lēmumi, ieteikumi un viedokļi nebūtu tikai vienas personas uzskati, viņa vadībā strādā septiņu cilvēku kolēģija, kas lemj par pilsētai svarīgākajiem pilsētbūvnieciskajiem un apjomu arhitektūras risinājumiem.
Kolēģijā tiek skatīti Rīgas vēsturiskā centrā un tā buferzonā atrodošies objekti, ēkas un to grupas, kas veido pilsētas telpiskos akcentus. Tas ir divu institūciju - Būvvaldes un aģentūras - koleģiāls darbs pilsētvides kvalitātes labā. Šīs kolēģijas lēmumiem ir saistoši Rīgas pilsētas Būvvaldei.
Kolēģijas sēdēs apspriesti Rīgas telpiskās kompozīcijas pamatprincipi - Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas izveide un notikušas konsultācijas ar Remu Kolhāsu par teritorijas attīstību ziemeļos no Andrejostas un kopējo Rīgas telpisko kompozīciju.
Svarīgu projektu apspriešanā kolēģijas darbā piedalās Rīgas domes vadība - Rīgas mērs un viņa vietnieki, Pilsētas attīstības komitejas vadītājs un Pilsētas attīstības departamenta direktors. Kolēģijas sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī, un tās darbā tiek pieaicināti valsts galvenie speciālisti.
RPAB pamatuzdevums ir nodrošināt iespējami augstu Rīgas pilsētvides un atsevišķu būvju arhitektūras kvalitāti.
Lai šo mērķi īstenotu, RPAB izmanto pastāvošos instrumentus arhitektūras kvalitātes nodrošināšanā. Birojā līdztekus pilsētas arhitektam strādā četri cilvēki, kas nodarbojas ar konkrētu projektu attīstību.
Birojā notiek darbs pie Brīvības ielas-Uzvaras bulvāra, kā pilsētas otrās svarīgākās telpiskās kompozīcijas ass funkcionālās attīstības un telpiskās kompozīcijas koncepcijas, top konceptuāla telpiskās attīstības vīzija Rātslaukumam un Strēlnieku laukumam, kā arī uz jaunā galvaspilsētas attīstības plāna un Rīgas vēsturiskā centra plāna bāzes top pilsētas telpiskās kompozīcijas mets.
2006.gada decembrī Rīgā uz pirmo Baltijas valstu galvaspilsētu arhitektu tikšanos ieradās Tallinas un Viļņas pilsētu galvenie arhitekti, Arhitektu savienību līderi un pilsētplānotāji. Tikšanās mērķis bija Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīkotā Baltijas valstu arhitektu konference par administratīvā centra izveidi Torņakalnā. Lai sekmētu Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā un padziļinātu savstarpējo informētības līmeni pilsētplānošanā, nolemts regulāri rīkot Baltijas valstu galvaspilsētu arhitektu tikšanās.
RPAB ir aicinājis veicināt viedokļu apmaiņu un plašas sabiedrības iesaisti arhitektūras problemātikā. Pēc aģentūras iniciatīvas Rīgas profesionālo sabiedrību ar lekcijām ir uzrunājuši pasaulslavenie arhitekti Mario Bota un Rems Kolhāss.
2006.gada oktobrī Rīgas pilsētas arhitekta birojs iniciēja Arhitektūras dienas rīkošanas tradīciju. Novembrī izdota grāmata "Rīga - a future cosmopolis of modern architecture" ("Rīga - modernās arhitektūras metropole"), bet decembrī, izdodot Kolumbijas universitātes profesora Sigurda Gravas pilsētvides terminu vārdnīcu, likts solis, lai pilnveidotu pilsētplānošanas izglītību.
Dokumentējot laiku un kontekstu pilsētas arhitektūrā, gada beigās tapušas īsfilmas "Rīgas jaunā arhitektūra" un "Rīgas koka arhitektūra".
"Laba arhitektūra un sakārtota pilsētvide ir vislabākā reklāma pilsētai. Redzu Rīgu kā dinamisku, investīcijām atvērtu, ekonomiski liberālu un arhitektoniski mūsdienīgu metropoli. Tādu, kas attīstās pēc pārdomātas un sabiedrībā akceptētas plānojuma un telpiskās shēmas," uzsvēra Dripe.
Rīt, 27.februārī, aprit gads, kopš savu amatu ieņem Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe un izveidots RPAB.
Lai galvenā arhitekta lēmumi, ieteikumi un viedokļi nebūtu tikai vienas personas uzskati, viņa vadībā strādā septiņu cilvēku kolēģija, kas lemj par pilsētai svarīgākajiem pilsētbūvnieciskajiem un apjomu arhitektūras risinājumiem.
Kolēģijā tiek skatīti Rīgas vēsturiskā centrā un tā buferzonā atrodošies objekti, ēkas un to grupas, kas veido pilsētas telpiskos akcentus. Tas ir divu institūciju - Būvvaldes un aģentūras - koleģiāls darbs pilsētvides kvalitātes labā. Šīs kolēģijas lēmumiem ir saistoši Rīgas pilsētas Būvvaldei.
Kolēģijas sēdēs apspriesti Rīgas telpiskās kompozīcijas pamatprincipi - Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas izveide un notikušas konsultācijas ar Remu Kolhāsu par teritorijas attīstību ziemeļos no Andrejostas un kopējo Rīgas telpisko kompozīciju.
Svarīgu projektu apspriešanā kolēģijas darbā piedalās Rīgas domes vadība - Rīgas mērs un viņa vietnieki, Pilsētas attīstības komitejas vadītājs un Pilsētas attīstības departamenta direktors. Kolēģijas sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī, un tās darbā tiek pieaicināti valsts galvenie speciālisti.
RPAB pamatuzdevums ir nodrošināt iespējami augstu Rīgas pilsētvides un atsevišķu būvju arhitektūras kvalitāti.
Lai šo mērķi īstenotu, RPAB izmanto pastāvošos instrumentus arhitektūras kvalitātes nodrošināšanā. Birojā līdztekus pilsētas arhitektam strādā četri cilvēki, kas nodarbojas ar konkrētu projektu attīstību.
Birojā notiek darbs pie Brīvības ielas-Uzvaras bulvāra, kā pilsētas otrās svarīgākās telpiskās kompozīcijas ass funkcionālās attīstības un telpiskās kompozīcijas koncepcijas, top konceptuāla telpiskās attīstības vīzija Rātslaukumam un Strēlnieku laukumam, kā arī uz jaunā galvaspilsētas attīstības plāna un Rīgas vēsturiskā centra plāna bāzes top pilsētas telpiskās kompozīcijas mets.
2006.gada decembrī Rīgā uz pirmo Baltijas valstu galvaspilsētu arhitektu tikšanos ieradās Tallinas un Viļņas pilsētu galvenie arhitekti, Arhitektu savienību līderi un pilsētplānotāji. Tikšanās mērķis bija Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīkotā Baltijas valstu arhitektu konference par administratīvā centra izveidi Torņakalnā. Lai sekmētu Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā un padziļinātu savstarpējo informētības līmeni pilsētplānošanā, nolemts regulāri rīkot Baltijas valstu galvaspilsētu arhitektu tikšanās.
RPAB ir aicinājis veicināt viedokļu apmaiņu un plašas sabiedrības iesaisti arhitektūras problemātikā. Pēc aģentūras iniciatīvas Rīgas profesionālo sabiedrību ar lekcijām ir uzrunājuši pasaulslavenie arhitekti Mario Bota un Rems Kolhāss.
2006.gada oktobrī Rīgas pilsētas arhitekta birojs iniciēja Arhitektūras dienas rīkošanas tradīciju. Novembrī izdota grāmata "Rīga - a future cosmopolis of modern architecture" ("Rīga - modernās arhitektūras metropole"), bet decembrī, izdodot Kolumbijas universitātes profesora Sigurda Gravas pilsētvides terminu vārdnīcu, likts solis, lai pilnveidotu pilsētplānošanas izglītību.
Dokumentējot laiku un kontekstu pilsētas arhitektūrā, gada beigās tapušas īsfilmas "Rīgas jaunā arhitektūra" un "Rīgas koka arhitektūra".
"Laba arhitektūra un sakārtota pilsētvide ir vislabākā reklāma pilsētai. Redzu Rīgu kā dinamisku, investīcijām atvērtu, ekonomiski liberālu un arhitektoniski mūsdienīgu metropoli. Tādu, kas attīstās pēc pārdomātas un sabiedrībā akceptētas plānojuma un telpiskās shēmas," uzsvēra Dripe.