"Rīgas siltums": no oktobra rīdziniekiem par siltumu būs jāmaksā par aptuveni 30% dārgāk
Gāzes cenu pieaugums dara savu - dārgāka būs ne tikai termoelektrostacijās ražotā elektroenerģija, bet arī siltumenerģija. Šonedēļ savu jauno tarifu projektu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniedza energokompānija "Latvenergo", paredzot, ka termoelektrostacijās saražotās siltumenerģijas cenas atkarībā no gāzes piegādes cenām varētu kāpt no 14,34% līdz pat 73,09%.
Gāzes cenu pieaugums dara savu - dārgāka būs ne tikai termoelektrostacijās ražotā elektroenerģija, bet arī siltumenerģija. Šonedēļ savu jauno tarifu projektu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniedza energokompānija "Latvenergo", paredzot, ka termoelektrostacijās saražotās siltumenerģijas cenas atkarībā no gāzes piegādes cenām varētu kāpt no 14,34% līdz pat 73,09%. Siltumenerģijas tarifu prasījis palielināt Rīgas siltumapgādes uzņēmums "Rīgas siltums" (RS). Cik daudz galvaspilsētā pieaugs maksa par siltumenerģiju un vai tādēļ varētu palielināties nemaksātāju skaits, intervijā BBS stāsta RS valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.
- Nesen "Latvenergo" publiskoja savu termoelektrostaciju TEC 1 un TEC 2 sagatavotos siltumenerģijas tarifus projektus. Cik liels būs siltuma tarifu pieaugums?
- RS 70% siltumenerģijas iepērk no "Latvenergo" un tikai 30% saražo savās siltumcentrālēs. Tāpat kā uz citiem enerģijas ražotājiem, arī uz mums attiecas regulatora lēmums, ar kuru dabas gāzes cena tiek noteikta atkarībā no tās iepirkuma cenām. Tā kā regulators ir apstiprinājis 93 dažādus gāzes tarifus visiem dzīves gadījumiem sākot no 115 latiem par 1000 kubikmetriem un beidzot ar 575 latiem par 1000 kubikmetriem, tad pašlaik situācija ir tāda, ka lielajiem dabas gāzes patērētājiem gāzes cena var mainīties katru mēnesi.
Jau pagājušajā apkures sezonā mēs piedzīvojām situāciju, ka 2007.gada 1.oktobrī, stājoties spēkā jaunajiem siltumenerģijas tarifiem, mēs par dabas gāzi bijām spiesti maksāt daudz vairāk nekā tika iestrādāts RS siltumenerģijas tarifā. Dabas gāzes cena līdz jaunajam gadam būtiski pieauga, līdz aprīlī atdūrās pret griestiem, kas atbilda mazuta kotācijai 400 ASV dolāru par tonnu jeb 181 latam par 1000 kubikmetriem dabasgāzes. Gribu pieminēt, ka pašreizējā siltumenerģijas tarifā dabas gāzes cena noteikta 156 lati par 1000 kubikmetru, tāpēc mēs esam spiesti dažādi savilkt jostas, lai līdz nākamajai apkures sezonai vai tarifu apstiprināšanai varētu izdzīvot.
"Latvenergo" regulatoram patlaban ir iesniedzis jaunus TEC tarifu projektus, kas ir veidots kā tarifu tīkls atbilstoši dabasgāzes iespējamajām iepirkuma cenām. Tādējādi arī "Rīgas siltums" pašlaik ir izstrādājis un iesniedzis regulatoram dažādus siltumenerģijas tarifus atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības cenas. Mūsu prognoze ir tāda - ja oktobrī dabasgāzes cena maksās "Latvijas gāzes" prognozētos 255 latus par 1000 kubikmetru, tad siltumenerģijas tarifs varētu pieaugt par 29,5%, salīdzinot ar pašreizējo līmeni. Taču pagaidām oktobra dabasgāzes cena vēl nav paziņota.
Arī mēs [RS] esam izstrādājuši siltumenerģijas tarifu tīklu, paredzot, ka atkarībā no gāzes cenām siltumenerģijas cena pret pašreizējo līmeni varētu pieaugt no 10 līdz 49%. Šādi tarifi paredzēti atbilstošo gāzes iepirkumu cenai.
- Ar kādu siltumenerģijas tarifu pieaugumu pilsētniekiem būs jārēķinās?
- Tie varētu būt manis pieminētie 29,5%. Taču šī lēmuma pieņemšana ir regulatora rokās.
- Kad, jūsuprāt, regulators varētu apstiprināt RS jaunos tarifus?
- To es nevaru pateikt, tas jājautā regulatoram.
- Vai gāzes cenu pieauguma dēļ RS prasīs regulatoram palielināt arī uzņēmuma koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas tarifus?
- Jā, siltumcentrāles "Imanta" jaunais koģenerācijas tarifs jau pagājušajā nedēļā tika iesniegts regulatorā. Taču mūsu koģenerāciju staciju tarifi parasti maz interesē patērētājus. Viņus tomēr interesē siltumenerģijas gala tarifs, kurā ir iekalkulēti arī "Imantas" tarifi.
- Vai ar siltumenerģijas cenu palielināšanos RS varētu palielināties parādnieku skaits?
- Patlaban situācija ir normāla. Parādnieku ir maz, un to skaits, lai cik tas dīvaini nebūtu, nepārsniedz pagājušā gada līmeni. Protams, ka par to bažas mums ir. Tās ir ļoti lielas.
Gāzes tarifu kāpums mūsu uzņēmuma budžeta izdevumu daļu vidēji palielina par vairāk nekā 30 miljoniem latu. Citiem vārdiem, rīdziniekiem par apkuri gadā būtu jāsamaksā par 30 miljoniem latu vairāk. Te nu būs jāanalizē - cik daudz patērētāju šo sadārdzinājumu varēs segt, vai šo palielinājumu spēs segt visi patērētāji, vai arī tomēr 10-20% patērētāju to nevarēs. Ja 10-20% patērētāju siltuma tarifu nomaksa radīs grūtības, šie apmēram pieci līdz seši miljoni latu būs jākompensē sociālo pabalstu veidā. Savukārt kompensāciju nauda pirmām kārtām būtu jāmeklē Rīgas pašvaldības budžetā. Personīgi es nedomāju, ka Rīga naudu iedzīvotāju pabalstiem lūgs valstij, jo Latvijā ir citas daudz trūcīgākas pašvaldības.
Par nemaksātāju skaita pieaugumu mēs tomēr bažījamies.
- Nesen es lasīju vienu interviju ar parādu piedziņas kompānijas pārstāvi, kurš norādīja, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos cilvēki daudz apzinīgāk cenšas maksāt hipotekārā kredīta maksājumus, nevis segt līzinga vai komunālos maksājumus.
- Es domāju, ka katrā ģimenē situācija atšķiras. Tomēr manā rīcībā esošie skaitļi nerāda, ka samaksa par siltumenerģiju pasliktinātos. Mēs uzņēmumā katru pirmdienu analizējam debitoru parādu apjomu, salīdzinot to ar pagājušā mēneša un pagājušā gada datiem. Vairāk nekā 98% klientu par mūsu sniegtajiem pakalpojumiem regulāri norēķinās, tādēļ mēs par šo problēmu neuztraucamies. Protams, nelieli debitoru parādi uzņēmumam vienmēr ir. Arī pašlaik visi siltumenerģijas rēķini nav simtprocentīgi samaksāti. Parasti simtprocentīga rēķinu samaksa pietuvojas tikai uz apkures sezonas sākumu, kad klienti saprot, ka tiem ir jādzēš "savas astes".
Mēs domājam, ko darīt situācijā, kad klienti par piegādāto siltumenerģiju vairs nevarēs samaksāt. Te nu būtu jādara vairākas lietas. Pirmkārt, trūcīgajām ģimenēm būtu jāvēršas savā pašvaldībā un jālūdz pabalsti siltuma rēķinu segšanai. Šis mehānisms iepriekšējos gados ir pietiekami labi strādājis, tādējādi arī nākamajā ziemā tam būtu tikpat labi jādarbojas.
Otrkārt, lielākā daļa Rīgas māju patlaban pieder dzīvokļu īpašniekiem. Nu tiem beidzot jāsāk domāt arī par savas mājas siltināšanu. Jāsāk ar elementārāko - kāpņu telpas durvju un logu sakārtošanu, kā arī ar pagrabtelpu un bēniņu logu un durvju atjaunošanu. Pašlaik liela daļa šo telpu logu un durvju ir izdemolēti, tādēļ piegādātā siltumenerģija vienkārši izkūp gaisā.
Kā šīs lietas sakārtot, ieskicē ēku energoefektivitātes likums. Tas paredz, ka katrai ēkai jāiegūst energoefektivitātes pase. Lai to iegūtu, jānotiek ēkas energoefektivitātes auditam, kura laikā tiktu noskaidrota ēkas energoefektivitāte un siltuma patēriņš. Vēlāk, balstoties uz iegūtajiem datiem, tiktu izstrādāti priekšlikumi, ko darīt, lai situāciju uzlabotu.
Rīgā pēc padoma šajos jautājumos vajadzētu vērsties Rīgas enerģētikas aģentūrā, kura patlaban organizē konkursu par līdzekļu izmantošanu ēku energoauditiem. Nekādi brīnumi nenotiks, siltums lētāks nepaliks, un pašlaik ir pēdējais brīdis sākt to taupīt.
- Cik energoefektīvas, pēc jūsu vērtējuma, patlaban ir Rīgā esošās ēkas?
- Pagājušā gada februārī mēs veicām ekspresanalīzi pašvaldības dzīvojamajam fondam. Tajā tika konstatēts, ka ļoti labam energoefektivitātes rādītājam atbilst ārkārtīgi maz māju - 10 māju jeb 1,2% no mūsu pētījumā apskatītajām vairāk nekā 3000 ēkām. Savukārt vairāk nekā 20% māju energoefektivitāte ir ļoti slikta, un to īpatnējais siltuma patēriņš uz vienu kvadrātmetru vispār ir zem katras kritikas. Ja Rīgā tas vidēji ir 220 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā, tad Skandināvijā šis rādītājs ir 150 kilovatstundu uz vienu kvadrātmetru vai pat vēl mazāks. Rīgā Skandināvijas energoefektivitātes rādītājiem pašlaik atbilst ļoti maz māju.
Daudziem varētu likties, lai šo situāciju uzlabotu, būtu jāķeras pie vissliktākajā stāvoklī esošo māju renovācijas, taču to nav iespējams izdarīt. Vissliktākajā stāvoklī esošās mājas būtu jānojauc, jo tās ir cauras un izpuvušās koka ēkas, kurās vispār vairs nav ko renovēt.
- Cik energoefektīvas ir padomju gados Rīgā celtās paneļu mājas?
- Padomju laika paneļa mājas pētījumā veidoja 60% no visām ēkām. To ēku energoefektivitāte ir viduvēja. Taču arī šo māju vidū ir izņēmumi - mājas ar sliktiem gala paneļiem un sliktām paneļu šuvēm. Taču lielākā daļa šo māju vērtējamas kā viduvēji energoefektīvas.
Krietni labākā energoefektivitātes stāvoklī ir pagājušā gadsimta sākumā un aizpagājušā gadsimta beigās Rīgas centrā būvētās mājas, kuru pusmetru biezās ķieģeļu sienas nodrošina visai labu energoefektivitāti.
Rīgā, Ozolciema ielā 46, ir viena 602. sērijas māja, kura ir uzskatāma par padomju gados celto māju renovācijas etalonu. Tā savulaik tika siltināta, izmantojot Berlīnes pašvaldības finansējumu, un nu uz to tiek vesti cilvēki, lai viņi redzētu, kā vajag renovēt mājas.
- Kur ir tā lielākā problēma, kādēļ daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašnieki izrāda mazu interesi par ēkas renovācijas un energoefektivitātes jautājumiem?
- Šis jautājums jau ir ārpus RS kompetences.
- Bet kāds ir jūsu kā profesionāļa vērtējums?
- Tā galvenokārt ir sociāla problēma. Daudzi iedzīvotāji, kas jau ir pensijas vecumā uzskata: "kāpēc siltināt māju un kādēļ jau tā no saviem skopajiem līdzekļiem man ik mēnesi desmit gadu garumā maksāt ikmēneša maksājuma par siltināšanas izdevumiem? Es nemaz tik ilgi nenodzīvošu!" Tādējādi mājas iedzīvotāji nevar savākt vajadzīgo balsu skaitu, lai sāktu renovāciju. Šādas problēmas ir daudzās mājās, kur vecāka gadagājuma iedzīvotāji neizprot ne tikai siltināšanas, bet arī inženierkomunikāciju sistēmas atjaunošanas jautājumus.
Māju siltināšana būtu nepieciešama nacionālā līmenī, jo katra nosiltināta māja nozīmētu mazāku no ārvalstīm iepērkamo fosilo energoresursu daudzumu. Valsts līmenī būtu jāmeklē formula, kā tā var piedalīties ēku siltināšanā. Savukārt nākamajiem dzīvokļu īpašniekiem vai mantiniekiem vajadzētu paredzēt pienākumu ilgākā laikā samaksāt naudu par siltināšanas izdevumiem.
- Vai šogad nemaksāšanas dēļ RS nebūs jāatvieno siltuma piegāde parādniekiem?
- Pēdējos piecos līdz septiņos gados mēs tikpat kā nevienam patērētājam neesam atvienojuši siltumenerģijas piegādi.
- Bet vai saistībā ar briestošo ekonomisko krīzi šādi tomēr nebūs jārīkojas?
- Tiem klientiem, kuriem ir ļoti laba kredītvēsture un kuri ir regulāri veikuši maksājumus par siltumu, bet tagad nonākuši īslaicīgās grūtībās, siltumenerģijas piegāde "uz urrā" netiks atvienota. Smagāk varētu klāties tiem patērētājiem, kas par siltumu nemaksā ilgstoši. Taču es patlaban negribu baidīt rīdziniekus ar iespējamu siltuma enerģijas piegādes atvienošanu.
Gribu uzsvērt, ka uzņēmums ir rīkojies, lai veicinātu māju energoefektivitāti. Patlaban ļoti tuvu nobeigumam ir RS siltummezglu modernizācijas programma. No kopumā 8100 siltummezgliem Rīgā modernizēti 7900 siltummezgli. Veco vietā ir uzstādīti automatizētie siltummezgli, kuros var ieprogrammēt dažādus temperatūras režīmus - nakts temperatūras pazeminājumu līdz pat īslaicīgai siltuma piegādes apturēšanai, naktīs iespējams samazināt karstā ūdens temperatūru. Lai arī tie ir sīki knifiņi, tie dod mazu, tomēr ietaupījumu. Tādējādi mēs saviem patērētājiem varam piedāvāt tādus siltumenerģijas patēriņa režīmus, kas atbilstu viņu maksātspējai.
- Nesen "Latvenergo" publiskoja savu termoelektrostaciju TEC 1 un TEC 2 sagatavotos siltumenerģijas tarifus projektus. Cik liels būs siltuma tarifu pieaugums?
- RS 70% siltumenerģijas iepērk no "Latvenergo" un tikai 30% saražo savās siltumcentrālēs. Tāpat kā uz citiem enerģijas ražotājiem, arī uz mums attiecas regulatora lēmums, ar kuru dabas gāzes cena tiek noteikta atkarībā no tās iepirkuma cenām. Tā kā regulators ir apstiprinājis 93 dažādus gāzes tarifus visiem dzīves gadījumiem sākot no 115 latiem par 1000 kubikmetriem un beidzot ar 575 latiem par 1000 kubikmetriem, tad pašlaik situācija ir tāda, ka lielajiem dabas gāzes patērētājiem gāzes cena var mainīties katru mēnesi.
Jau pagājušajā apkures sezonā mēs piedzīvojām situāciju, ka 2007.gada 1.oktobrī, stājoties spēkā jaunajiem siltumenerģijas tarifiem, mēs par dabas gāzi bijām spiesti maksāt daudz vairāk nekā tika iestrādāts RS siltumenerģijas tarifā. Dabas gāzes cena līdz jaunajam gadam būtiski pieauga, līdz aprīlī atdūrās pret griestiem, kas atbilda mazuta kotācijai 400 ASV dolāru par tonnu jeb 181 latam par 1000 kubikmetriem dabasgāzes. Gribu pieminēt, ka pašreizējā siltumenerģijas tarifā dabas gāzes cena noteikta 156 lati par 1000 kubikmetru, tāpēc mēs esam spiesti dažādi savilkt jostas, lai līdz nākamajai apkures sezonai vai tarifu apstiprināšanai varētu izdzīvot.
"Latvenergo" regulatoram patlaban ir iesniedzis jaunus TEC tarifu projektus, kas ir veidots kā tarifu tīkls atbilstoši dabasgāzes iespējamajām iepirkuma cenām. Tādējādi arī "Rīgas siltums" pašlaik ir izstrādājis un iesniedzis regulatoram dažādus siltumenerģijas tarifus atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības cenas. Mūsu prognoze ir tāda - ja oktobrī dabasgāzes cena maksās "Latvijas gāzes" prognozētos 255 latus par 1000 kubikmetru, tad siltumenerģijas tarifs varētu pieaugt par 29,5%, salīdzinot ar pašreizējo līmeni. Taču pagaidām oktobra dabasgāzes cena vēl nav paziņota.
Arī mēs [RS] esam izstrādājuši siltumenerģijas tarifu tīklu, paredzot, ka atkarībā no gāzes cenām siltumenerģijas cena pret pašreizējo līmeni varētu pieaugt no 10 līdz 49%. Šādi tarifi paredzēti atbilstošo gāzes iepirkumu cenai.
- Ar kādu siltumenerģijas tarifu pieaugumu pilsētniekiem būs jārēķinās?
- Tie varētu būt manis pieminētie 29,5%. Taču šī lēmuma pieņemšana ir regulatora rokās.
- Kad, jūsuprāt, regulators varētu apstiprināt RS jaunos tarifus?
- To es nevaru pateikt, tas jājautā regulatoram.
- Vai gāzes cenu pieauguma dēļ RS prasīs regulatoram palielināt arī uzņēmuma koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas tarifus?
- Jā, siltumcentrāles "Imanta" jaunais koģenerācijas tarifs jau pagājušajā nedēļā tika iesniegts regulatorā. Taču mūsu koģenerāciju staciju tarifi parasti maz interesē patērētājus. Viņus tomēr interesē siltumenerģijas gala tarifs, kurā ir iekalkulēti arī "Imantas" tarifi.
- Vai ar siltumenerģijas cenu palielināšanos RS varētu palielināties parādnieku skaits?
- Patlaban situācija ir normāla. Parādnieku ir maz, un to skaits, lai cik tas dīvaini nebūtu, nepārsniedz pagājušā gada līmeni. Protams, ka par to bažas mums ir. Tās ir ļoti lielas.
Gāzes tarifu kāpums mūsu uzņēmuma budžeta izdevumu daļu vidēji palielina par vairāk nekā 30 miljoniem latu. Citiem vārdiem, rīdziniekiem par apkuri gadā būtu jāsamaksā par 30 miljoniem latu vairāk. Te nu būs jāanalizē - cik daudz patērētāju šo sadārdzinājumu varēs segt, vai šo palielinājumu spēs segt visi patērētāji, vai arī tomēr 10-20% patērētāju to nevarēs. Ja 10-20% patērētāju siltuma tarifu nomaksa radīs grūtības, šie apmēram pieci līdz seši miljoni latu būs jākompensē sociālo pabalstu veidā. Savukārt kompensāciju nauda pirmām kārtām būtu jāmeklē Rīgas pašvaldības budžetā. Personīgi es nedomāju, ka Rīga naudu iedzīvotāju pabalstiem lūgs valstij, jo Latvijā ir citas daudz trūcīgākas pašvaldības.
Par nemaksātāju skaita pieaugumu mēs tomēr bažījamies.
- Nesen es lasīju vienu interviju ar parādu piedziņas kompānijas pārstāvi, kurš norādīja, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos cilvēki daudz apzinīgāk cenšas maksāt hipotekārā kredīta maksājumus, nevis segt līzinga vai komunālos maksājumus.
- Es domāju, ka katrā ģimenē situācija atšķiras. Tomēr manā rīcībā esošie skaitļi nerāda, ka samaksa par siltumenerģiju pasliktinātos. Mēs uzņēmumā katru pirmdienu analizējam debitoru parādu apjomu, salīdzinot to ar pagājušā mēneša un pagājušā gada datiem. Vairāk nekā 98% klientu par mūsu sniegtajiem pakalpojumiem regulāri norēķinās, tādēļ mēs par šo problēmu neuztraucamies. Protams, nelieli debitoru parādi uzņēmumam vienmēr ir. Arī pašlaik visi siltumenerģijas rēķini nav simtprocentīgi samaksāti. Parasti simtprocentīga rēķinu samaksa pietuvojas tikai uz apkures sezonas sākumu, kad klienti saprot, ka tiem ir jādzēš "savas astes".
Mēs domājam, ko darīt situācijā, kad klienti par piegādāto siltumenerģiju vairs nevarēs samaksāt. Te nu būtu jādara vairākas lietas. Pirmkārt, trūcīgajām ģimenēm būtu jāvēršas savā pašvaldībā un jālūdz pabalsti siltuma rēķinu segšanai. Šis mehānisms iepriekšējos gados ir pietiekami labi strādājis, tādējādi arī nākamajā ziemā tam būtu tikpat labi jādarbojas.
Otrkārt, lielākā daļa Rīgas māju patlaban pieder dzīvokļu īpašniekiem. Nu tiem beidzot jāsāk domāt arī par savas mājas siltināšanu. Jāsāk ar elementārāko - kāpņu telpas durvju un logu sakārtošanu, kā arī ar pagrabtelpu un bēniņu logu un durvju atjaunošanu. Pašlaik liela daļa šo telpu logu un durvju ir izdemolēti, tādēļ piegādātā siltumenerģija vienkārši izkūp gaisā.
Kā šīs lietas sakārtot, ieskicē ēku energoefektivitātes likums. Tas paredz, ka katrai ēkai jāiegūst energoefektivitātes pase. Lai to iegūtu, jānotiek ēkas energoefektivitātes auditam, kura laikā tiktu noskaidrota ēkas energoefektivitāte un siltuma patēriņš. Vēlāk, balstoties uz iegūtajiem datiem, tiktu izstrādāti priekšlikumi, ko darīt, lai situāciju uzlabotu.
Rīgā pēc padoma šajos jautājumos vajadzētu vērsties Rīgas enerģētikas aģentūrā, kura patlaban organizē konkursu par līdzekļu izmantošanu ēku energoauditiem. Nekādi brīnumi nenotiks, siltums lētāks nepaliks, un pašlaik ir pēdējais brīdis sākt to taupīt.
- Cik energoefektīvas, pēc jūsu vērtējuma, patlaban ir Rīgā esošās ēkas?
- Pagājušā gada februārī mēs veicām ekspresanalīzi pašvaldības dzīvojamajam fondam. Tajā tika konstatēts, ka ļoti labam energoefektivitātes rādītājam atbilst ārkārtīgi maz māju - 10 māju jeb 1,2% no mūsu pētījumā apskatītajām vairāk nekā 3000 ēkām. Savukārt vairāk nekā 20% māju energoefektivitāte ir ļoti slikta, un to īpatnējais siltuma patēriņš uz vienu kvadrātmetru vispār ir zem katras kritikas. Ja Rīgā tas vidēji ir 220 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā, tad Skandināvijā šis rādītājs ir 150 kilovatstundu uz vienu kvadrātmetru vai pat vēl mazāks. Rīgā Skandināvijas energoefektivitātes rādītājiem pašlaik atbilst ļoti maz māju.
Daudziem varētu likties, lai šo situāciju uzlabotu, būtu jāķeras pie vissliktākajā stāvoklī esošo māju renovācijas, taču to nav iespējams izdarīt. Vissliktākajā stāvoklī esošās mājas būtu jānojauc, jo tās ir cauras un izpuvušās koka ēkas, kurās vispār vairs nav ko renovēt.
- Cik energoefektīvas ir padomju gados Rīgā celtās paneļu mājas?
- Padomju laika paneļa mājas pētījumā veidoja 60% no visām ēkām. To ēku energoefektivitāte ir viduvēja. Taču arī šo māju vidū ir izņēmumi - mājas ar sliktiem gala paneļiem un sliktām paneļu šuvēm. Taču lielākā daļa šo māju vērtējamas kā viduvēji energoefektīvas.
Krietni labākā energoefektivitātes stāvoklī ir pagājušā gadsimta sākumā un aizpagājušā gadsimta beigās Rīgas centrā būvētās mājas, kuru pusmetru biezās ķieģeļu sienas nodrošina visai labu energoefektivitāti.
Rīgā, Ozolciema ielā 46, ir viena 602. sērijas māja, kura ir uzskatāma par padomju gados celto māju renovācijas etalonu. Tā savulaik tika siltināta, izmantojot Berlīnes pašvaldības finansējumu, un nu uz to tiek vesti cilvēki, lai viņi redzētu, kā vajag renovēt mājas.
- Kur ir tā lielākā problēma, kādēļ daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašnieki izrāda mazu interesi par ēkas renovācijas un energoefektivitātes jautājumiem?
- Šis jautājums jau ir ārpus RS kompetences.
- Bet kāds ir jūsu kā profesionāļa vērtējums?
- Tā galvenokārt ir sociāla problēma. Daudzi iedzīvotāji, kas jau ir pensijas vecumā uzskata: "kāpēc siltināt māju un kādēļ jau tā no saviem skopajiem līdzekļiem man ik mēnesi desmit gadu garumā maksāt ikmēneša maksājuma par siltināšanas izdevumiem? Es nemaz tik ilgi nenodzīvošu!" Tādējādi mājas iedzīvotāji nevar savākt vajadzīgo balsu skaitu, lai sāktu renovāciju. Šādas problēmas ir daudzās mājās, kur vecāka gadagājuma iedzīvotāji neizprot ne tikai siltināšanas, bet arī inženierkomunikāciju sistēmas atjaunošanas jautājumus.
Māju siltināšana būtu nepieciešama nacionālā līmenī, jo katra nosiltināta māja nozīmētu mazāku no ārvalstīm iepērkamo fosilo energoresursu daudzumu. Valsts līmenī būtu jāmeklē formula, kā tā var piedalīties ēku siltināšanā. Savukārt nākamajiem dzīvokļu īpašniekiem vai mantiniekiem vajadzētu paredzēt pienākumu ilgākā laikā samaksāt naudu par siltināšanas izdevumiem.
- Vai šogad nemaksāšanas dēļ RS nebūs jāatvieno siltuma piegāde parādniekiem?
- Pēdējos piecos līdz septiņos gados mēs tikpat kā nevienam patērētājam neesam atvienojuši siltumenerģijas piegādi.
- Bet vai saistībā ar briestošo ekonomisko krīzi šādi tomēr nebūs jārīkojas?
- Tiem klientiem, kuriem ir ļoti laba kredītvēsture un kuri ir regulāri veikuši maksājumus par siltumu, bet tagad nonākuši īslaicīgās grūtībās, siltumenerģijas piegāde "uz urrā" netiks atvienota. Smagāk varētu klāties tiem patērētājiem, kas par siltumu nemaksā ilgstoši. Taču es patlaban negribu baidīt rīdziniekus ar iespējamu siltuma enerģijas piegādes atvienošanu.
Gribu uzsvērt, ka uzņēmums ir rīkojies, lai veicinātu māju energoefektivitāti. Patlaban ļoti tuvu nobeigumam ir RS siltummezglu modernizācijas programma. No kopumā 8100 siltummezgliem Rīgā modernizēti 7900 siltummezgli. Veco vietā ir uzstādīti automatizētie siltummezgli, kuros var ieprogrammēt dažādus temperatūras režīmus - nakts temperatūras pazeminājumu līdz pat īslaicīgai siltuma piegādes apturēšanai, naktīs iespējams samazināt karstā ūdens temperatūru. Lai arī tie ir sīki knifiņi, tie dod mazu, tomēr ietaupījumu. Tādējādi mēs saviem patērētājiem varam piedāvāt tādus siltumenerģijas patēriņa režīmus, kas atbilstu viņu maksātspējai.
