Rīgas vēsturiskā centra padome neatbalsta Konstantīna Čakstes pieminekļa novietošanu Brīvības bulvāra alejā
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome šodien pieņēma lēmumu neatbalstīt tēlnieka Gļeba Panteļejeva un arhitekta Andra Veidemaņa piedāvātā Konstantīna Čakstes pieminekļa novietošanu liepu alejā Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā.
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome šodien pieņēma lēmumu neatbalstīt tēlnieka Gļeba Panteļejeva un arhitekta Andra Veidemaņa piedāvātā Konstantīna Čakstes pieminekļa novietošanu liepu alejā Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā.
Kā atzina padomes locekļi, Brīvības bulvārī izveidotā liepu aleja ir pilsētbūvniecības piemineklis, kuras pārveidošana nebūtu pieļaujama. Padomes locekļi kategoriski iebilda pret plānoto sešu liepu nociršanu. Kā norādīja padomes loceklis arhitekts Jānis Krastiņš, liepu aleja ir stādīta 1860.gadā, atzīmējot Rīgas tapšanu par lielpilsētu un par pieminekli uzskatāms katrs koks.
Krastiņš pauda viedokli, ka piedāvātais risinājums K.Čakstes piemineklim "ir klasiski neprofesionāls" un tā novietošana izvēlētajā vietā nav pieļaujama. Viņš ieteica pieminekļa veidotājiem apsvērt iespēju skulptūru novietot Esplanādē pie Kalpaka bulvāra.
Pieminekļa autori savukārt norādīja, ka Elizabetes un Brīvības ielas krustojums piemineklim tika paredzēts jau tad, kad tika rīkots konkurss par tā risinājumu, kurā uzvarējis Veidemaņa un Pateļejeva projekts.
Padomes sēdē pieminekļa novietošana Brīvības bulvāra liepu alejā, tika noraidīta diviem padomes locekļiem balsojot "pret" ieceri, vienam "par" un četriem atturoties.
Panteļejevs sarunā ar aģentūru LETA pauda pārsteigumu, ka viedoklis par to, ka vieta nav piemērota, parādījies tikai šobrīd, kad jau vairākus gadus ir norisinājušās diskusijas par pieminekli. Tēlnieks sacīja, ka viņam būtu grūti pieminekli iedomāties citā vietā, jo tieši šo vietu viņš galvā vizualizējis daudz reižu. Padomes locekļu argumentācija viņu neesot pārliecinājusi.
Tēlnieks atzina, ka varētu izvērtēt iespēju saglabāt kokus. Liepu nociršanu paredzējis optimālākais risinājums.
Pēc Panteļejeva teiktā, padomes lēmumu gan var uzskatīt tikai par konceptuālu, jo balsojums nebija viennozīmīgs.
Arī pieminekļa celtniecības iniciatoru pārstāvis Normunds Beļskis izteica viedokli, ka lēmums nav galīgs. Viņš pauda pārsteigumu, ka šāds lēmums tiek pieņemts pēc vairākām publiskām apspriešanām un ka iniciatori netika uzaicināti uz padomes sēdi. Sīkākus komentārus iniciatori sola sniegt pēc iepazīšanās ar padomes motivāciju.
Kā LETA jau ziņoja, Konstantīns Čakste un viņa domubiedri vācu okupācijas apstākļos izveidoja pretošanās organizāciju, Latvijas Centrālo padomi (LCP), un 1943.gadā vērsās pie Rietumu nāciju vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Memorandu, kuru bija parakstījuši 190 ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, ar laivu Gotlandē nogādāja Leonīds Siliņš, tālāk tas tika nodots Latvijas vēstniekiem Stokholmā, Londonā un Vašingtonā.
Konstantīnu Čaksti gestapo arestēja, un viņš nomira pārsūtījumā no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgas nometni 1945.gadā 29.aprīlī. Padomju okupētajā Latvijā palikušos LCP dalībniekus arestēja, deportēja un fiziski iznīcināja PSRS represīvās iestādes.
Pieminekļa celtniecības iniciatori uzskata, ka Konstantīna Čakstes un viņa biedru varoņdarbs ir mūžīgas piemiņas cienīgs, jo tas apliecina latviešu tautas uzticību savas valsts neatkarībai un Rietumeiropas demokrātijai.
Pieminekli K.Čakstem un Latviešu nacionālajai pretestības kustībai pasūtījusi līgumsabiedrība, kura šajā nolūkā tika īpaši izveidota. Tajā apvienojušies 26 uzņēmēji un sabiedrībā pazīstami darbinieki. Pieminekļa iniciatoru vidū ir uzņēmēji Guntis Indriksons, Viesturs Koziols, Gunārs Ķirsons, Andrejs Ēķis, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Ēriks Masteiko, Jānis Naglis, Atis Sausnītis, Juris Savickis, Igors Skoks, Ivars Strautiņš, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Mamerts Vaivads, advokāts Andris Grūtups, komponists Raimonds Pauls, dzejnieks Jānis Peters, kuri apņēmušies katrs iemaksāt pieminekļa fondā 10 000 latu vai sniegt savu intelektuālo ieguldījumu.
Projekta kopējās izmaksas kopā ar apkārtnes labiekārtošanu tiek lēstas 252 440 latu apmērā, tai skaitā tēlniecības darbu izmaksas - 122 640 latu apmērā.
Pieminekli plānots pabeigt līdz 2005.gada 15.augustam.
Kā atzina padomes locekļi, Brīvības bulvārī izveidotā liepu aleja ir pilsētbūvniecības piemineklis, kuras pārveidošana nebūtu pieļaujama. Padomes locekļi kategoriski iebilda pret plānoto sešu liepu nociršanu. Kā norādīja padomes loceklis arhitekts Jānis Krastiņš, liepu aleja ir stādīta 1860.gadā, atzīmējot Rīgas tapšanu par lielpilsētu un par pieminekli uzskatāms katrs koks.
Krastiņš pauda viedokli, ka piedāvātais risinājums K.Čakstes piemineklim "ir klasiski neprofesionāls" un tā novietošana izvēlētajā vietā nav pieļaujama. Viņš ieteica pieminekļa veidotājiem apsvērt iespēju skulptūru novietot Esplanādē pie Kalpaka bulvāra.
Pieminekļa autori savukārt norādīja, ka Elizabetes un Brīvības ielas krustojums piemineklim tika paredzēts jau tad, kad tika rīkots konkurss par tā risinājumu, kurā uzvarējis Veidemaņa un Pateļejeva projekts.
Padomes sēdē pieminekļa novietošana Brīvības bulvāra liepu alejā, tika noraidīta diviem padomes locekļiem balsojot "pret" ieceri, vienam "par" un četriem atturoties.
Panteļejevs sarunā ar aģentūru LETA pauda pārsteigumu, ka viedoklis par to, ka vieta nav piemērota, parādījies tikai šobrīd, kad jau vairākus gadus ir norisinājušās diskusijas par pieminekli. Tēlnieks sacīja, ka viņam būtu grūti pieminekli iedomāties citā vietā, jo tieši šo vietu viņš galvā vizualizējis daudz reižu. Padomes locekļu argumentācija viņu neesot pārliecinājusi.
Tēlnieks atzina, ka varētu izvērtēt iespēju saglabāt kokus. Liepu nociršanu paredzējis optimālākais risinājums.
Pēc Panteļejeva teiktā, padomes lēmumu gan var uzskatīt tikai par konceptuālu, jo balsojums nebija viennozīmīgs.
Arī pieminekļa celtniecības iniciatoru pārstāvis Normunds Beļskis izteica viedokli, ka lēmums nav galīgs. Viņš pauda pārsteigumu, ka šāds lēmums tiek pieņemts pēc vairākām publiskām apspriešanām un ka iniciatori netika uzaicināti uz padomes sēdi. Sīkākus komentārus iniciatori sola sniegt pēc iepazīšanās ar padomes motivāciju.
Kā LETA jau ziņoja, Konstantīns Čakste un viņa domubiedri vācu okupācijas apstākļos izveidoja pretošanās organizāciju, Latvijas Centrālo padomi (LCP), un 1943.gadā vērsās pie Rietumu nāciju vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Memorandu, kuru bija parakstījuši 190 ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, ar laivu Gotlandē nogādāja Leonīds Siliņš, tālāk tas tika nodots Latvijas vēstniekiem Stokholmā, Londonā un Vašingtonā.
Konstantīnu Čaksti gestapo arestēja, un viņš nomira pārsūtījumā no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgas nometni 1945.gadā 29.aprīlī. Padomju okupētajā Latvijā palikušos LCP dalībniekus arestēja, deportēja un fiziski iznīcināja PSRS represīvās iestādes.
Pieminekļa celtniecības iniciatori uzskata, ka Konstantīna Čakstes un viņa biedru varoņdarbs ir mūžīgas piemiņas cienīgs, jo tas apliecina latviešu tautas uzticību savas valsts neatkarībai un Rietumeiropas demokrātijai.
Pieminekli K.Čakstem un Latviešu nacionālajai pretestības kustībai pasūtījusi līgumsabiedrība, kura šajā nolūkā tika īpaši izveidota. Tajā apvienojušies 26 uzņēmēji un sabiedrībā pazīstami darbinieki. Pieminekļa iniciatoru vidū ir uzņēmēji Guntis Indriksons, Viesturs Koziols, Gunārs Ķirsons, Andrejs Ēķis, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Ēriks Masteiko, Jānis Naglis, Atis Sausnītis, Juris Savickis, Igors Skoks, Ivars Strautiņš, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Mamerts Vaivads, advokāts Andris Grūtups, komponists Raimonds Pauls, dzejnieks Jānis Peters, kuri apņēmušies katrs iemaksāt pieminekļa fondā 10 000 latu vai sniegt savu intelektuālo ieguldījumu.
Projekta kopējās izmaksas kopā ar apkārtnes labiekārtošanu tiek lēstas 252 440 latu apmērā, tai skaitā tēlniecības darbu izmaksas - 122 640 latu apmērā.
Pieminekli plānots pabeigt līdz 2005.gada 15.augustam.
