Rojas pagastā top pirmā īstā pasīvā ēka Latvijā
Foto: Rojas pagastā top pirmā īstā pasīvā ēka Latvijā
Simt latu par apkuri un silto ūdeni… gadā, nevis mēnesī. Tāda ir izmaksu aplēse Talsu rajona Rojas pagasta Ģipkā topošajai divstāvu ģimenes mājai Lielkalni, kura pēc mērījumiem apstiprināta kā Latvijā pirmā pasīvā, tātad energoresursus taupošākā māja Latvijā, vēstī "Diena".
Simt latu par apkuri un silto ūdeni… gadā, nevis mēnesī. Tāda ir izmaksu aplēse Talsu rajona Rojas pagasta Ģipkā topošajai divstāvu ģimenes mājai Lielkalni, kura pēc mērījumiem apstiprināta kā Latvijā pirmā pasīvā, tātad energoresursus taupošākā māja Latvijā. Speciālisti to uzskata par būtisku soli ilgtspējīgas būvniecības virzienā un uzsver, ka galvenais enerģiju taupošu ēku tapšanai ir kvalitatīvi būvdarbi.
Par piektdaļu dārgāk
Ieguldījums šādas ēkas būvē būs par 10—20% lielāks nekā parastam projektam, sarunā ar Dienu lēš īpašnieks Artis Rozenbergs. Viņš pirms iepazīšanās ar Lielkalnu projekta autoru arhitektu Ervinu Kraukli neko neesot zinājis par enerģiju taupošām mājām, tomēr ļāvies pierunāt sevi tādu būvēt. Lielākais papildu tēriņš ir labāka siltumizolācija, logi un durvis, tomēr tas dažos gados atmaksāsies ar daudz mazākām ekspluatācijas izmaksām. Par elektrību, kas darbinās arī gaisa rekuperācijas iekārtu, gadā 178 kvadrātmetrus plašās mājas iemītnieki maksās 155 latus, liecina inženieru aprēķini. Diena jau rakstīja, ka rekuperācijas iekārta vienlaikus vēdina un apsilda telpas, ienākošo gaisu sasildot ar izejošo.
E.Krauklis uzsver celtnieku attieksmes nozīmi: "Būvfirmas Rude K būvdarbu vadītājs Intars Šulcs ir ļoti labi paveicis savu darbu." Kā Dienai skaidro energoefektivitātes konsultants Jānis Tālbergs, lai uzceltu zema enerģijas patēriņa māju, ir tikai stingri jāizpilda Latvijas būvnormatīvu prasības. "Problēma nav normās, bet gan celtnieku paviršā darbā," secina eksperts. Pēc viņa aplēsēm, no būvniecības buma laikā tapušajām ēkām 90—95% ir nekvalitatīvi uzceltas, un tuvākajos gados šo problēmu nāksies risināt to iedzīvotājiem.
Lielkalni, iespējams, ir pirmā pasīvā ēka Baltijas valstīs un pilnīgi noteikti patlaban enerģijas ziņā taupīgākais nams Latvijā, Dienai saka energoefektivitātes eksperts SIA Artiva līdzīpašnieks Arturs Gredzens, kurš veica jaunbūves gaisa caurplūdes spiediena testu. Tā iznākums ir koeficients 0,53, kas izpilda Vācijas pasīvo māju maksimālo gaisa caurplūdes rādītāju 0,6. Caurplūdes pārbaude jāveic tad, kad pabeigta ēkas konstrukcija, bet iekšējā apdare vēl nav sākta, jo tad var izlabot celtniecības kļūdas. Lielkalnu pārbaudē vairākos jaunbūves elementos novērsta nevajadzīga gaisa caurplūde.
Pirmā pasīvā
Saskaņā ar Eiropas standartiem gada enerģijas patēriņš pasīvajai mājai ir 15 kilovatstundas uz kvadrātmetru (kWh/m2), zema enerģijas patēriņa mājās tas nepārsniedz 42 kWh/m2. Lielkalniem rādītājs, pēc pašreizējiem aprēķiniem, būs 18 kWh/m2. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka Lietuvā pasīvo ēku normatīvs vēl nav izpildīts, lai gan tapušas pāris zema enerģijas patēriņa būvju. Igaunijā patlaban rekonstruē bērnudārzu, kas varētu pirmais sasniegt pasīvās ēkas rādītājus kaimiņvalstī, Dienu informēja Tenu Maurings, Igaunijas Tehnoloģiskā institūta enerģiju taupošās būvniecības laboratorijas vadītājs.
Par energoefektīvu ēku būvi konsultē Vācijas Pasīvo ēku institūts Darmštatē, kur var saņemt atbilstīgus sertifikātus. E.Krauklis apsver iespēju iegūt šādu sertifikātu Tartu universitātes ēku energoefektivitātes laboratorijā.
Par piektdaļu dārgāk
Ieguldījums šādas ēkas būvē būs par 10—20% lielāks nekā parastam projektam, sarunā ar Dienu lēš īpašnieks Artis Rozenbergs. Viņš pirms iepazīšanās ar Lielkalnu projekta autoru arhitektu Ervinu Kraukli neko neesot zinājis par enerģiju taupošām mājām, tomēr ļāvies pierunāt sevi tādu būvēt. Lielākais papildu tēriņš ir labāka siltumizolācija, logi un durvis, tomēr tas dažos gados atmaksāsies ar daudz mazākām ekspluatācijas izmaksām. Par elektrību, kas darbinās arī gaisa rekuperācijas iekārtu, gadā 178 kvadrātmetrus plašās mājas iemītnieki maksās 155 latus, liecina inženieru aprēķini. Diena jau rakstīja, ka rekuperācijas iekārta vienlaikus vēdina un apsilda telpas, ienākošo gaisu sasildot ar izejošo.
E.Krauklis uzsver celtnieku attieksmes nozīmi: "Būvfirmas Rude K būvdarbu vadītājs Intars Šulcs ir ļoti labi paveicis savu darbu." Kā Dienai skaidro energoefektivitātes konsultants Jānis Tālbergs, lai uzceltu zema enerģijas patēriņa māju, ir tikai stingri jāizpilda Latvijas būvnormatīvu prasības. "Problēma nav normās, bet gan celtnieku paviršā darbā," secina eksperts. Pēc viņa aplēsēm, no būvniecības buma laikā tapušajām ēkām 90—95% ir nekvalitatīvi uzceltas, un tuvākajos gados šo problēmu nāksies risināt to iedzīvotājiem.
Lielkalni, iespējams, ir pirmā pasīvā ēka Baltijas valstīs un pilnīgi noteikti patlaban enerģijas ziņā taupīgākais nams Latvijā, Dienai saka energoefektivitātes eksperts SIA Artiva līdzīpašnieks Arturs Gredzens, kurš veica jaunbūves gaisa caurplūdes spiediena testu. Tā iznākums ir koeficients 0,53, kas izpilda Vācijas pasīvo māju maksimālo gaisa caurplūdes rādītāju 0,6. Caurplūdes pārbaude jāveic tad, kad pabeigta ēkas konstrukcija, bet iekšējā apdare vēl nav sākta, jo tad var izlabot celtniecības kļūdas. Lielkalnu pārbaudē vairākos jaunbūves elementos novērsta nevajadzīga gaisa caurplūde.
Pirmā pasīvā
Saskaņā ar Eiropas standartiem gada enerģijas patēriņš pasīvajai mājai ir 15 kilovatstundas uz kvadrātmetru (kWh/m2), zema enerģijas patēriņa mājās tas nepārsniedz 42 kWh/m2. Lielkalniem rādītājs, pēc pašreizējiem aprēķiniem, būs 18 kWh/m2. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka Lietuvā pasīvo ēku normatīvs vēl nav izpildīts, lai gan tapušas pāris zema enerģijas patēriņa būvju. Igaunijā patlaban rekonstruē bērnudārzu, kas varētu pirmais sasniegt pasīvās ēkas rādītājus kaimiņvalstī, Dienu informēja Tenu Maurings, Igaunijas Tehnoloģiskā institūta enerģiju taupošās būvniecības laboratorijas vadītājs.
Par energoefektīvu ēku būvi konsultē Vācijas Pasīvo ēku institūts Darmštatē, kur var saņemt atbilstīgus sertifikātus. E.Krauklis apsver iespēju iegūt šādu sertifikātu Tartu universitātes ēku energoefektivitātes laboratorijā.
