Romāns Naudiņš: Nedrīkst aizmirst par Kohēzijas projektu ieviešanas uzraudzību
"Ne mazāku uzmanību, kādu valdība pievērš 2004.-2006.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu savlaicīgai un pilnīgai apguvei, jau pašlaik ir jāvelta arī no Kohēzijas fonda finansēto projektu realizācijas gaitai, lai pēc gada vai diviem nenāktos darboties ugunsdzēsēju režīmā,"
"Ne mazāku uzmanību, kādu valdība pievērš 2004.-2006.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu savlaicīgai un pilnīgai apguvei, jau pašlaik ir jāvelta arī no Kohēzijas fonda finansēto projektu realizācijas gaitai, lai pēc gada vai diviem nenāktos darboties ugunsdzēsēju režīmā," pēc iepazīšanās ar pašvaldības uzņēmuma "Rīgas Ūdens" paveikto Rīgas notekūdeņu un ūdenssaimniecības sistēmas renovācijā konstatēja īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš (TB/LNNK).
"Priecē, ka "Rīgas ūdens" kopš 2006.gada jau ir veicis patiešām lielu darba apjomu, lai ūdenssaimniecības III.kārtas ietvaros nodrošinātu galvaspilsētas iedzīvotājus ar kvalitatīvu ūdeni, kā arī izpildītu vides prasības saistībā ar notekūdeņu novadīšanu un savākšanu, līdz šim jau veicot darbus par vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā (attiecināmās izmaksas). Tajā pašā laikā tomēr jākonstatē, ka turpmāko divu gadu laikā darāmajam ir ļoti saspringts darba grafiks," atzīmēja R.Naudiņš. Līdz 2009.gada beigām uzņēmumam jāpabeidz būvdarbi (tajā skaitā, ūdens apgādes un kanalizācijas tīkla paplašināšana Šampēterī un Dārzciemā, kombinētās kanalizācijas uzlabošana Kalnciema un Lielirbes ielās u.c.), lai līdz 2010.gada beigām sagatavotu atskaites.
"Jebkuru darbu aizkavēšanās un nobīdes no grafika apdraud ne tikai ES piešķirtā finansējuma apguvi, bet arī var radīt iepriekš neplānotus izdevumus valsts, kā arī Rīgas pašvaldības budžetam. Problēmas var radīt gan nepieciešamība atrisināt īpašuma tiesību jautājumus, gan darbu veikšanas gaitā jaunatklātas problēmas, gan darba izmaksu sadārdzinājums, kurš, es ceru, pašreizējā ekonomiskajā situācijā nebūs. Tāpēc uzskatu, ka, ņemot vērā šajā projektā ieguldāmā Kohēzijas fonda finansējuma apjomu (41,3 miljoni latu) un valsts (tajā skaitā, arī pašvaldības un uzņēmuma) līdzfinansējumu vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā, no atbildīgo iesaistīto institūciju puses ir nepieciešams jau savlaicīgi realizēt pastiprinātu uzraudzību," aicina R.Naudiņš.
Ja "Rīgas ūdens" šobrīd ir labvēlīgākā stāvoklī, jo darbi projektos ir jāpabeidz līdz 2009.gada beigām (tiesa – ar korekciju uz veicamo darbu apjoms) un atskaitēm paliek 2010.gads, tad vairākiem uzņēmumiem līdz darbu pabeigšanai un atskaišu iesniegšanai atlicis vēl tikai gads vai pat mazāk. Tā Rēzeknes ūdenssaimniecības attīstības projekts bija jāpabeidz jau līdz šī gada 30.septembrim. Šī gada 31.decembris ir pēdējā diena, kad būtu jāpabeidz lidostas "Rīga" skrejceļa pagarinājuma un gaismas sistēmas rekonstrukcijas projekts. Savukārt, bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas projekta I.kārtas un Liepājas ostas pievedceļu rekonstrukcijas realizācijai ir palicis laiks līdz nākamā pavasarim - vasarai. "Tas viss norāda, ka pēc "vecā" perioda struktūrfondu projektu pabeigšanas atslābināties nedrīkstēs ne mirkli– darba kārtībā būs Kohēzijas fonda finansējuma apguves pabeigšana, kā arī sāksies atmaksas 2007. – 2013.gada plānošanas periodā realizētajiem, ES struktūrfondu finansētajiem projektiem," uzsver R.Naudiņš.
Informācijai:
SIA "Rīgas Ūdens" projekta Īstenošanas laiks: līdz 2010.gada 31.decembrim.
Projekta mērķis:
sasniegt Eiropas Savienības direktīvām atbilstošu ūdens kvalitātes un notekūdeņu pakalpojumu līmeni.
Projekta aktivitātes:
• ūdens apgādes un kanalizācijas tīkla paplašināšana Šampēterī un Dārzciemā;
• stratēģiski svarīgāko aizbīdņu nomainīšana un rajona mērīšanas/ūdens kvalitātes apgabalu izveide;
• daļēja prioritāro veco ķeta maģistrālo vadu rekonstrukcija/nomaiņa;
• jauna kanalizācijas kolektora izbūve Hanzas ielā;
• kombinētās kanalizācijas uzlabošana Kalnciema un Lielirbes ielās;
• daļēja veco keramisko un dzelzsbetona kanalizācijas vadu rekonstrukcija/nomaiņa;
• lietus un kanalizācijas sistēmu atdalīšana Teikas – Čiekurkalna rajonā;
• Dīzeļģeneratoru piegāde un uzstādīšana 2 ūdensapgādes sistēmas spiediena paaugstināšanas sūkņu stacijās un 2 kanalizācijas sūkņu stacijās.
Ieguvumi no projekta:
• ūdenssaimniecības pakalpojumu standarta uzlabojumi;
• ienākumi no jauniem ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu saņēmējiem, un no tā izrietošā pakalpojumu saņēmēju "vēlme maksāt" kā sociāls ieguvums;
• samazināta negatīvā ietekme uz vidi;
• izvairīšanās no saslimšanām un samazināts inficēšanās risks;
• zemes vērtības pieaugums pieslēguma ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām nodrošinājuma rezultātā;
• pozitīva ietekme uz nodarbinātību būvdarbu veikšanas periodā.
"Priecē, ka "Rīgas ūdens" kopš 2006.gada jau ir veicis patiešām lielu darba apjomu, lai ūdenssaimniecības III.kārtas ietvaros nodrošinātu galvaspilsētas iedzīvotājus ar kvalitatīvu ūdeni, kā arī izpildītu vides prasības saistībā ar notekūdeņu novadīšanu un savākšanu, līdz šim jau veicot darbus par vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā (attiecināmās izmaksas). Tajā pašā laikā tomēr jākonstatē, ka turpmāko divu gadu laikā darāmajam ir ļoti saspringts darba grafiks," atzīmēja R.Naudiņš. Līdz 2009.gada beigām uzņēmumam jāpabeidz būvdarbi (tajā skaitā, ūdens apgādes un kanalizācijas tīkla paplašināšana Šampēterī un Dārzciemā, kombinētās kanalizācijas uzlabošana Kalnciema un Lielirbes ielās u.c.), lai līdz 2010.gada beigām sagatavotu atskaites.
"Jebkuru darbu aizkavēšanās un nobīdes no grafika apdraud ne tikai ES piešķirtā finansējuma apguvi, bet arī var radīt iepriekš neplānotus izdevumus valsts, kā arī Rīgas pašvaldības budžetam. Problēmas var radīt gan nepieciešamība atrisināt īpašuma tiesību jautājumus, gan darbu veikšanas gaitā jaunatklātas problēmas, gan darba izmaksu sadārdzinājums, kurš, es ceru, pašreizējā ekonomiskajā situācijā nebūs. Tāpēc uzskatu, ka, ņemot vērā šajā projektā ieguldāmā Kohēzijas fonda finansējuma apjomu (41,3 miljoni latu) un valsts (tajā skaitā, arī pašvaldības un uzņēmuma) līdzfinansējumu vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā, no atbildīgo iesaistīto institūciju puses ir nepieciešams jau savlaicīgi realizēt pastiprinātu uzraudzību," aicina R.Naudiņš.
Ja "Rīgas ūdens" šobrīd ir labvēlīgākā stāvoklī, jo darbi projektos ir jāpabeidz līdz 2009.gada beigām (tiesa – ar korekciju uz veicamo darbu apjoms) un atskaitēm paliek 2010.gads, tad vairākiem uzņēmumiem līdz darbu pabeigšanai un atskaišu iesniegšanai atlicis vēl tikai gads vai pat mazāk. Tā Rēzeknes ūdenssaimniecības attīstības projekts bija jāpabeidz jau līdz šī gada 30.septembrim. Šī gada 31.decembris ir pēdējā diena, kad būtu jāpabeidz lidostas "Rīga" skrejceļa pagarinājuma un gaismas sistēmas rekonstrukcijas projekts. Savukārt, bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas projekta I.kārtas un Liepājas ostas pievedceļu rekonstrukcijas realizācijai ir palicis laiks līdz nākamā pavasarim - vasarai. "Tas viss norāda, ka pēc "vecā" perioda struktūrfondu projektu pabeigšanas atslābināties nedrīkstēs ne mirkli– darba kārtībā būs Kohēzijas fonda finansējuma apguves pabeigšana, kā arī sāksies atmaksas 2007. – 2013.gada plānošanas periodā realizētajiem, ES struktūrfondu finansētajiem projektiem," uzsver R.Naudiņš.
Informācijai:
SIA "Rīgas Ūdens" projekta Īstenošanas laiks: līdz 2010.gada 31.decembrim.
Projekta mērķis:
sasniegt Eiropas Savienības direktīvām atbilstošu ūdens kvalitātes un notekūdeņu pakalpojumu līmeni.
Projekta aktivitātes:
• ūdens apgādes un kanalizācijas tīkla paplašināšana Šampēterī un Dārzciemā;
• stratēģiski svarīgāko aizbīdņu nomainīšana un rajona mērīšanas/ūdens kvalitātes apgabalu izveide;
• daļēja prioritāro veco ķeta maģistrālo vadu rekonstrukcija/nomaiņa;
• jauna kanalizācijas kolektora izbūve Hanzas ielā;
• kombinētās kanalizācijas uzlabošana Kalnciema un Lielirbes ielās;
• daļēja veco keramisko un dzelzsbetona kanalizācijas vadu rekonstrukcija/nomaiņa;
• lietus un kanalizācijas sistēmu atdalīšana Teikas – Čiekurkalna rajonā;
• Dīzeļģeneratoru piegāde un uzstādīšana 2 ūdensapgādes sistēmas spiediena paaugstināšanas sūkņu stacijās un 2 kanalizācijas sūkņu stacijās.
Ieguvumi no projekta:
• ūdenssaimniecības pakalpojumu standarta uzlabojumi;
• ienākumi no jauniem ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu saņēmējiem, un no tā izrietošā pakalpojumu saņēmēju "vēlme maksāt" kā sociāls ieguvums;
• samazināta negatīvā ietekme uz vidi;
• izvairīšanās no saslimšanām un samazināts inficēšanās risks;
• zemes vērtības pieaugums pieslēguma ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām nodrošinājuma rezultātā;
• pozitīva ietekme uz nodarbinātību būvdarbu veikšanas periodā.