Rosina uzsākt publiskās un privātās partnerības procedūru Ķekavas apvedceļa īstenošanai
Ceturtdien, 7.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu Ķekavas apvedceļa izbūves projektam.
Projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā vairāk nekā 14 km garumā, padarot šo ceļa posmu par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu.
Valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga – Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī. Autoceļš E67/A7 ietilpst TEN-T tīklā un pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta būvdarbu pabeigšanas satiksmes intensitāte pieaugs un pārsniegs esošā ceļa caurlaides spēju.
Ņemot vērā, ka valsts budžeta finansējums jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekams, ir pieņemts lēmums Ķekavas apvedceļa būvniecībā piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, investīciju periodā piesaistot valsts budžetam alternatīvu finansējumu.
Partnerības līguma termiņš ir 23 gadi, kas ietver projektēšanas un būvniecības darbiem – 3 gadus un apsaimniekošanai – 20 gadus. Plānotā partnerības iepirkuma līguma kopējā līgumcena ir 159,7 milj. eiro.
Ja MK akceptēs Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto Ķekavas apvedceļa izbūves projekta finansēšanu, izmantojot publiskās un privātās partnerības modeli, tad pēc būtības tiks atbalstīta SM jaunā politikas iniciatīva, kurai Finanšu ministrijai (FM) būs jāmeklē papildus finansējums no valsts budžeta Ķekavas apvedceļa izbūves projekta izmaksām - zemju iepirkšanai, administratīvās izmaksas iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai un partnerības iepirkuma līguma līgumcenai.
Rīkojuma projekts paredz SM noteikt par publiskā partnera pārstāvi, kas veic publisko iepirkumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz līgumu ar privāto partneri. Līguma darbības laikā SM būs tiesīga daļu savu funkciju deleģēt valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi".
Tiks arī paredzēti pakalpojuma (būvdarbu veikšanas un inženierbūves turpmākās uzturēšanas) kvalitātes kontroles mehānismu un iespējamās soda sankcijas, tajā skaitā līgumsodus, ja nav izpildīti paredzētie pakalpojuma kvalitātes un kvantitātes standarti.
Pašlaik tiek prognozēts projekta ieviešanu uzsākt 2018.gadā, ja tiks saņemts pozitīvs MK lēmums. Projektam ir saņemts FM atzinums un projekts tiek virzīts uz MK lēmuma pieņemšanai.