Rudens avenes

Foto: Rudens avenes; autors: Rudens avenes

Pēdējo gadu siltie rudeņi ļāvuši iegūt diezgan labas remontanto jeb rudens aveņu ražas, tāpēc audzētāju interese par tām arvien pieaug.

Galvenās to priekšrocības ir: ražas iegūšana avenēm netradicionālā laikā – vasaras beigās, rudenī, tās ir arī vieglāk apkopt nekā parastās vasaras avenes. Tā kā dzinumus pirms ziemas nopļauj, nav jāuztraucas arī par to pārziemošanu. Īpaša interese par rudens avenēm ir bioloģiskajiem audzētājiem, jo rudens avenes mazāk bojā kaitēkļi un, regulāri nogriežot dzinumus, tiek ierobežota stublāju slimību izplatība.

Rudens aveņu ražošanas veids

Atšķirībā no vasaras avenēm rudens avenes ražu spēj veidot uz pašreizējā gada viengadīgajiem dzinumiem. Ražas veidošanai tām nav jāiziet miera periods pazeminātā temperatūrā, kā tas ir parastajām avenēm. Pavasarī dzinums sāk augt, un rudenī jau uz tā veidojas ogas. Ražošana atkarībā no šķirnes sākas augusta vidū – septembrī, dažos siltos gados jau jūlija beigās un ilgst līdz rudens salnām

Raža veidojas viengadīgā dzinuma augšējā daļā, bet dažām šķirnēm pat vairāk nekā 50 % dzinuma garuma. Vairākums šķirņu, ja rudenī dzinumus nenogriež, nākamajā gadā ražo arī uz divgadīgo dzinumu apakšējām daļām reizē ar citām vasarā ražojošām avenēm. Vasaras raža gan parasti ir mazāka nekā rudens raža un ogas ir sīkākas, ar vājāku kvalitāti nekā tajā pašā laikā ražojošām vasaras šķirnēm. Turklāt tad samazinās rudens raža un ražošana sākas vēlāk. Tāpēc ieteicams tomēr katru gadu visus dzinumus rudenī (pēc ražas vākšanas beigām) vai agri pavasarī nogriezt līdz augsnes virsmai vai nopļaut.

Jāņem vērā, ka rudenī ievāktajās ogās ir mazāk cukuru un tās ir skābākas, ar vājāku aromātu nekā vasaras ogas, toties tajās ir vairāk C vitamīna un parasti tās nav kaitēkļu bojātas. Diemžēl mitrais un vēsais rudens laiks veicina ogu pūšanu un tās nevar ilgi glabāties.

Audzēšana

Rudens aveņu audzēšana ir ļoti līdzīga parasto vasaras aveņu audzēšanai.
Labāk izvēlēties saulainu, no valdošiem vējiem aizsargātu vietu ar vidēji smagu, irdenu augsni, kurā ir daudz organiskās vielas. Rudens avenes stāda tāpat kā vasaras avenes 0,5 m attālumā starp augiem un 2-3 m attālumā starp rindām. Stāda rudenī – septembra beigās, oktobrī – vai agri pavasarī pirms saplaukšanas. Pēc iestādīšanas dzinumus saīsina līdz 20-25 cm augstumam (ja tie nav saīsināti jau iepriekš) vai pat nogriež līdz augsnes virsmai. Augsni ap augu nomulčē. Ja zeme ir sausa, īpaši stādot pavasarī, pirms mulčas uzbēršanas augus aplaista.

Lai samazinātu nezāļainību, ārzemēs audzēšanai izmanto arī melnās plēves mulču, ko uzklāj pirms stādījuma ierīkošanas. Melnā plēve veicina augsnes sasilšanu un augi ātrāk attīstās, bet apgrūtina laistīšanu un mēslošanu, tāpēc papildus jāierīko pilienveida laistīšanas sistēma. Tas savukārt palielina izmaksas.

No herbicīdiem rudens aveņu stādījumos viendīgļlapju nezāļu apkarošanai pirms ziedēšanas var izmantot Fuzilāds Forte, Fuzilāds Super, Ažils, Zelleks Super, taču divdīgļlapju nezāles var iznīcināt, tikai ravējot, tāpēc svarīgi, lai lauks pirms stādīšanas būtu labi sagatavots un tīrs no daudzgadīgām nezālēm.

Pirms stādīšanas pamatmēslojumā vēlams iestrādāt organisko mēslojumu 10-14 kg/m2. Vēlāk jau ražojošām avenēm ik gadu vai pārgadus būtu jādod organiskais mēslojums 4-6 kg/m2. Katru gadu pavasarī jādod slāpekļa mēslojums (8-10 g/m2 N tīrvielā), vieglākā augsnē to iestrādā, sadalot vairākās reizēs. Fosfora un kālija mēslojums jādod pēc nepieciešamības atkarībā no augsnes nodrošinājuma ar šīm vielām. Avenes ir īpaši prasīgas pret kālija mēslojumu, bet mēslošanai jāizvēlas mēslošanas līdzekļi bez hlora. Vidējā kālija mēslojuma deva gadā ir 10-12 g/m2 (rēķinot tīrvielā, K2O), vidējā fosfora mēslojuma deva ir 7-9 g/m2 (rēķinot tīrvielā, P2O5).

Jāraugās, lai vasarā un rudenī – ogu veidošanās laikā, avenēm būtu pietiekams mitruma daudzums, nepieciešamības gadījumā jālaista. Visefektīvākā, taču arī visdārgākā ir pilienveida laistīšana, ko var kombinēt ar mēslošanu.

Lai dzinumiem ražas veidošanai būtu labāki gaismas apstākļi, līdz ar to ogas ienāktos ātrāk un tās būtu kvalitatīvākas, šķirnēm, kurām veidojas daudz dzinumu, tie jāparetina. Rindas nevajadzētu veidot pārāk platas, vēlams 20-30 cm platumā.

Remontanto aveņu ražas lielums un kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no rudens laika apstākļiem. Lai ražu iegūtu agrāk un rudenī avenes mazāk ciestu no lietavām un sala, virs rindām ieteicams veidot plēves pārsegus vai arī tās audzēt augstajos plēves tuneļos. Nedaudz ražu paātrina arī agrotīkla segums, ko uzklāj agri pavasarī, lai veicinātu dzinumu attīstību.

Galvenās atšķirības audzēšanā no vasaras avenēm

* Agrīnākas ražas iegūšanai jāstāda dārzu saulainākajās vietās.
* Visi dzinumi katru gadu vēlu rudenī vai agri pavasarī jānogriež vai jānopļauj līdz augsnes virsmai (to var izdarīt mehanizēti) un jāiznīcina.
* Vairākumam šķirņu (piemēram, 'Polana', 'Ariadne') dzinumi nav gari un ir noturīgi, tāpēc nav vispār nepieciešamības tos uzsiet. Dažām šķirnēm ar garākiem dzinumiem, lai tie vējainos apstākļos neizgāztos, var izmantot vienkāršākas uzsiešanas metodes – piesienot pie mietiem vai gar rindu malām nostiepjot auklu vai stiepli.
* Nav jāmiglo pret aveņu vaboli un stublāju slimībām.

Šķirnes

Lielākais trūkums rudens avenēm mūsu audzēšanas apstākļos ir to samērā vēlīnais ražošanas sākums, tāpēc līdz rudens salnām var ievākt tikai nelielu daļu no iespējamās ražas. No Latvijā audzēšanā izplatītajām šķirnēm visagrīnākais ražošanas laiks ir Zviedrijā izveidotajai šķirnei 'Ariadne', diemžēl ogas šai šķirnei ir diezgan drupanas, pamīkstas. Nedaudz vēlāk sāk ražot Krievijā izveidotā šķirne 'Babje Ļeto' un poļu šķirne 'Polana'. Pēdējā patlaban ir lielražošanai vispiemērotākā, jo izceļas ar labu ražību un ogu kvalitāti. Polijā ir izveidotas vēl divas jaunas rudens aveņu šķirnes 'Polka' – ar agrīnu ienākšanās laiku, un 'Pokusa' – ar augstas kvalitātes deserta ogām. Abas šķirnes Latvijas apstākļos vēl nav pārbaudītas.

Rietumeiropā audzēšanā izplatītas ir: 'Autumn Bliss', 'Heritage', 'Himbo Top', 'Polana', 'Polka', 'Zeva Herbsternte', 'Joan J', 'Joan Squire', 'Joan Irene' un citas. Šķirnēm 'Heritage', 'Zeva Herbsternte', 'Austrijas Remontantā' un 'Joan Irene' ražošanas laiks ir ļoti vēls un, audzējot bez segumiem, mūsu apstākļos apmierinošu ražu nevar iegūt.

Perspektīvas audzēšanai mūsu apstākļos ir jaunās Krievijā selekcionētās šķirnes 'Babje Ļeto-2' (uzlabotā 'Babje Ļeto') un 'Gerakl' (ar ļoti lielām ogām). To pārbaude vēl turpinās. Krievijā izveidotas arī citas jaunas rudens aveņu šķirnes: 'Abrikosovaja' (agrīna, aprikožu dzeltena), 'Avgustina' (ogas tumši sarkanas), 'Brilliantovaja' (agrīna, ar lielām ogām), 'Zolotije Kupola' (ogas dzeltenas), 'Elegantnaja'. Latvijas apstākļos tās vēl nav pārbaudītas.

Dažu izplatītāko šķirņu raksturojums

'Ariadne' – šķirne izveidota Zviedrijā. Dzinumi samērā īsi, noturīgi, vidēji dzeloņaini. Agrīna. Ogas sāk ienākties augustā, dažkārt jau jūlija beigās. Ogas vidēji lielas vai lielas, sarkanas, nogatavojoties kļūst patumšas, ar labu garšu, ieapaļi koniskas formas, vidēji stingras, drupanas, kauleņi vāji savienoti savā starpā. Šķirne vidēji ražīga, samērā ziemcietīga.

'Autumn Bliss' – izveidota Anglijā. Viena no pirmajām izveidotajām rudens aveņu šķirnēm Rietumeiropā. Arī patlaban to plaši audzē agrīnās ogu ienākšanās dēļ. Latvijas apstākļos maz pārbaudīta. Dzinumi samērā stāvi. Ogas vidēji lielas, sarkanas, koniskas, paskābas, ar vidēju kvalitāti, lasot bieži izjūk. Samērā izturīga pret kaitēkļiem un slimībām.

'Austrijas Remontantā' – izveidota Austrijā. Dzinumi augsti, ar nokarenām galotnēm, dzeloņu daudz. Ogas ienākas samērā vēlu – septembrī, tāpēc mūsu apstākļos nevar iegūt lielu un labu ražu. Ogas lielas, ieapaļi koniskas, sarkanas, ar labu garšu. Ziemcietība mūsu apstākļos apmierinoša, vidēji izturīga pret slimībām.

'Babje Ļeto' – šķirne izveidota Krievijā. Krūms vidēji augsts, skrajš. Dzinumi samērā stāvi, stipri zarojas un raža izvietojas uz 30-40 % no dzinuma garuma. Dzeloņu vidēji daudz, izvietoti visā dzinumu garumā, īsi, asi. Ogas ienākas samērā agri – augusta I, II dekādē. Šķirne ražīga. Ogas vidēji lielas (2,5 g), sarkanas, apaļi koniskas, ar labu garšu. Izmanto svaigas un saldēšanai. Dzinumus nenogriežot, veido divas ražas – gan vasarā, gan rudenī. Šķirne izturīga pret kaitēkļiem un stublāju slimībām, ziemcietība laba.

'Babje Ļeto-2' – izveidota Krievijā. Krūms vidēji augsts, nedaudz skrajš, veido vidēji daudz dzinumu. Dzinumi dzeloņaini, samērā stāvi, stipri zarojas. Raža izvietojas uz 2/3 no dzinuma garuma. Agrīna. Sāk ražot augustā. Ogas vidēji lielas, plati strupi koniskas, spilgti sarkanas, ar labu, skābi saldu garšu. Ražīga. Izturīga pret sēņu slimībām un aveņu ērci, ieņēmīga pret vīrusslimībām.

'Polana' – izveidota Polijā. Sāk ražot augusta sākumā un turpina līdz rudens salnām. Veido daudz dzinumu, tāpēc reizēm nepieciešama dzinumu retināšana. Dzinumi stāvi, vidēji augsti. Dzeloņi vāji attīstīti. Ogas uz dzinuma veidojas no dzinumu galotnes līdz pusei. Ogas samērā lielas, koniskas, sarkanas, gatavas – nedaudz patumšas, samērā stingras, ar labu garšu, aromātiskas. Kauleņi pasīki, sakārtoti diezgan blīvi. Šķirne ražīga, samērā izturīga pret slimībām. Daļēja izturība pret aveņu laputi.

'Polka' – izveidota Polijā. Aizvien plašāk izplatās audzēšanā Rietumeiropā kā šķirnes 'Autumn Bliss' aizstājēja agrīnai rudens ražai. Latvijas apstākļos vēl nav pārbaudīta. Dzinumi stāvi, noturīgi, ar dzeloņiem. Raža veidojas līdz pusei dzinuma garuma. Pirmās ogas ļoti lielas, bet vēlāk kļūst sīkākas, spilgti sarkanas, koniskas, ar labu garšu, samērā grūti atdalās no serdītes, kad nav pilnībā ienākušās. Šķirne ar augstu ražas potenciālu.

'Gerakl' (Hērakls) – izveidota Krievijā. Krūms vidēji augsts, kompakts, vāji skrajš. Dzinumus veido samērā maz. Dzinumi samērā stāvi, noturīgi, ar asiem dzeloņiem. Raža veidojas puses dzinuma garumā. Ražot sāk augusta beigās. Ogas ļoti lielas, strupi koniskas, rubīnsarkanas. Kauleņi sastiprināti diezgan cieši. Garša skābi salda, maz aromāta. Ražīga. Izturīga pret aveņu ērci, samērā izturīga pret sēņu slimībām.

'Joan Squire' – izveidota Lielbritānijā. Dzinumu daudz, tie ir vidēji noturīgi, ražošanas laikā vēlams balstīt (uzsiet), bez dzeloņiem. Ar vidēju ienākšanās laiku. Ienākas augusta beigās, septembra sākumā. Ļoti ražīga, ar labas kvalitātes ogām. Ogas lielas, spilgti sarkanas, ar nelielu spīdumu, gareni koniskas, samērā stingras, labi glabājas, labi atdalās no serdītes, ar labu garšu. Ieņēmīga pret sakņu slimībām un tīklērci.

'September' – izveidota ASV. Krūmi 1,5-1,8 m augsti, samērā kompakti. Dzinumu daudz, tie izaug stāvi, ar nokarenām galotnēm. Dzeloņu daudz, tie ir vidēji lieli, asi. Ja dzinumus nenogriež, veido divas ražas – gan vasarā, gan rudenī. Rudenī ražo vēlu – septembra beigās, oktobrī. Ogas no vidējām līdz lielām, ieapaļas, koši sarkanas, gatavas nebirst, bet ar paskābu garšu. Kauleņi sastiprināti diezgan cieši. Ziemcietība vidēja. Slimo ar vīrusslimībām un mizas plaisāšanu.

'Zeva' (Zeva 3, Zefa 3) – izveidota Šveicē. Dzinumi samērā īsi, stāvi, sarkanbrūni, zarojas visā dzinumu garumā. Dzeloņu vidēji daudz, visā dzinumu garumā, asi. Ogas ienākas diezgan vēlu – septembrī. Ogas lielas vai vidējas, koniskas, spilgti sarkanas, ar labu garšu, aromātiskas. Derīgas gan patēriņam svaigā veidā, gan saldēšanai un konservēšanai kompotos. Šķirne ražīga, bet, audzējot bez seguma, mūsu apstākļos labu ražu nevar iegūt. Izturība pret stublāju slimībām laba. Pie mums dzinumu ziemcietība samērā neliela, tāpēc nav vēlams atstāt vasaras ražai.

Autors: VALDA LAUGALE, Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas pētniece'

Avots: www.saimnieks.lv