Rūpnieciski ražotas koka būvkonstrukcijas (Nagluplašu (NP) tehnoloģijas)

Foto: Rūpnieciski ražotas koka būvkonstrukcijas (Nagluplašu (NP) tehnoloģijas); autors: Rūpnieciski ražotas koka būvkonstrukcijas (Nagluplašu (NP) tehnoloģijas)

1.Ievads.
Sakarā ar nepieciešamību paātrināt būvniecības tempus, nodrošināt ilgākas garantijas un garākus būvkonstrukciju ekspluatācijas periodus, kā arī strauji samazināt būvniecības izmaksas, aizvien plašāku popularitāti Latvijā gūst gatavu-rūpnieciski ražotu koka būvkonstrukciju pielietošana būvniecībā. To izmantošana nodrošina: maksimālu būvobjekta projektēšanas un būvniecības (būvdetaļu montāžas) efektivitāti, būvniecības izmaksu samazinājumu, ekoloģiskumu un plašas iespējas arhitektonisko formu izvēlē.

Šo būvkonstrukciju rūpnieciska projektēšana un ražošana ietver sevī ne tikai tipizētus elementus, bet arī individuālu un pat īslaicīgi lietojamu detaļu izstrādi. Šādu koka detaļu savienošana notiek mehāniski-galvenokārt ar divu sistēmu metāla mezgliem (nagluplašu un t.s. Greima sistēmas). Šīs abas metodes, to lētuma un praktiskuma dēl, pasaulē ir radušas plašu pielietojumu jau no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Plašais pielietojums dzīvojamo māju sienu, pārsegumu un jumtu konstrukcijās, industriālajās celtnēs un dažādu angāru būvē, plakano jumtu sanācijā (mansarda stāvu piebūvē) kā arī dažādās celtniecības palīgkonstrukcijās un betona lietņu konstrukcijās, demonstrē šo tehnoloģiju un būvkonstrukciju daudzpusīgumu.

Foto: Rūpnieciski ražotas koka būvkonstrukcijas (Nagluplašu (NP) tehnoloģijas); autors: Rūpnieciski ražotas koka būvkonstrukcijas (Nagluplašu (NP) tehnoloģijas)

1.2.Ekoloģiskie aspekti.
Koksne ir vienīgais pieaugošais būvmateriāls, kas tā augšanas laikā pārstrādā gaisā esošo oglekļa dioksīdu (CO2). Pēc pasaules inženieru un zinātnieku aprēķiniem koksne tās pārstrādē par būvkonstrukciju materiālu (ražošanas procesos, transportēšanā un montāžā ), salīdzinājumā ar citiem vienāda tilpuma būvmateriāliem, pieprasa vismazāko enerģijas patēriņu. Koksnei piemīt arī ļoti laba siltumizolācijas spēja, kā arī labas mehāniskās īpašības. Tā kopš seniem laikiem ir vispopulārākais, veselīgākais un visvienkāršāk izmantojamais būvmateriāls.

Foto: Rūpnieciski ražotas koka būvkonstrukcijas (Nagluplašu (NP) tehnoloģijas); autors: Rūpnieciski ražotas koka būvkonstrukcijas (Nagluplašu (NP) tehnoloģijas)

1.3.Ekonomiskie aspekti.
Izmantojot datorprojektēšanu un aprēķinus, kā arī speciālas augsti ražīgas rūpnieciskas iekārtas tiek efektīvi ražotas dažādu formu un izmēru būvkonstrukcijas. Ekonomiskais efekts salīdzinājumā ar tradicionālo būvniecību tiek sasniegts pat līdz 30%.

Šādas koka būvkonstrukcijas raksturo to zemais svars un plaša pieļaujamo formu un izmēru daudzveidība, kas ļauj tās viegli transportēt un montēt objektā. Ar šādu ātru montāžu tiek samazināts būvēšanas periods (kas secīgi samazina pašas celtnes izmaksas), kā arī būvniecību mazāk iespaido atmosfēras apstākļi.

Foto: Rūpnieciski ražotas koka būvkonstrukcijas (Nagluplašu (NP) tehnoloģijas); autors: Rūpnieciski ražotas koka būvkonstrukcijas (Nagluplašu (NP) tehnoloģijas)

1.4.Būvkonstrukciju kvalitātes garantijas.
Būvkonstrukcijas tiek konstruētas un ražotas, tam izmantojot speciālas, sertificētas datorprogrammas un ražošanas iekārtas , kā arī tam atbilstošu konstrukciju mezglu materiālus. Šie faktori nodrošina augstas būvkonstrukciju ekspluatācijas garantijas (statiskās noturības garantijas 30 gadi), garus konstrukciju ekspluatācijas periodus (80-100 gadi), kā arī sevišķi zemu klientu reklamāciju iespējamību.

1.5.Tehniskie aspekti.
Atbilstoši tehniskajiem nosacījumiem koka rāmju, kopņu (spāru) konstrukcijas spēj nodrošināt starpbalstu laidumus līdz 30 metriem. Tas nodrošina plašu nosedzamo laukumu un lielas iespējas telpas izmantošanai. Daudzveidīgās būvkonstrukciju formas, kā piemēram, dažādu veidu un formu jumtu kopnes, savienotās pārseguma sijas un būvju sienu konstrukcijas nodrošina plašu to pielietojumu dažādās būvniecības sfērās.

Var tikt izstrādātas arī dažādas speciālu formu detaļas:
īpašas jumtu konstrukcijas (piem., kupolveida jumti), celtniecības palīgtilti un stalažas, lietņu formas betona liešanai (piem., tiltu un tuneļu būvē). Plašs pielietojuma lauks koka konstrukcijām ir arī plakano jumtu sanācija (mansarda stāva piebūve) jau esošajiem vairākstāvu namiem, kas , ņemot vērā koka konstrukciju vieglumu, neprasa esošās ēkas pārbūvi. Šāds tehniskais risinājums nodrošina lētāku papildus dzīvojamo un darba platību ieguvumu. Plaši izplatīta ir arī kombinētā būvniecības metode, kad vairākstāvu mājām augšējie viens-divi stāvi tiek būvēti izmantojot lētākās-koka būvkonstrukcijas.

Ražošanas un montāžas laikā būvobjektā gatavajās būvdetaļās var tikt iestrādātas nepieciešamās komunikācijas, piemēram, elektroinstalācija, ūdensvada un kanalizācijas caurules, ventilācijas caurules u.c., kā arī siltuma, skaņas u.c. izolācijas materiāli.

Foto: Rūpnieciski ražotas koka būvkonstrukcijas (Nagluplašu (NP) tehnoloģijas); autors: Rūpnieciski ražotas koka būvkonstrukcijas (Nagluplašu (NP) tehnoloģijas)

Arhitektu Inženieru Grupa

KOKA BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTĒŠANA UN RAŽOŠANA
Dravnieku ielā 1a, Lielvārdē, Ogres rajons, Latvija, LV-5070, tālr: +371 9408051; +371 9278705
www.aigkonstrukcijas.lv
e-pasts: info@aigkonstrukcijas.lv