Rīgas domē atbalsta A.Deglava ielas izgāztuves būvniecības ieceri
Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas Rīgas domes deputāti 17.jūnijā atbalstīja Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas būvniecības ieceri.
Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas trīs aptaujas anketas, no kurām divas bija būvniecības ieceri atbalstošas, bet viena – noraidoša.
Realizējot vērienīgo projektu, pašlaik kokiem un krūmiem aizaugušās bijušās izgāztuves vietā Pļavniekos, kvartālā starp Augusta Deglava, Ulbrokas un Ilūkstes ielu līdz 2015.gada beigām tiks izveidota sakopta teritorija 19,3 hektāru platībā. Turklāt izgāztuves rekultivācijas rezultātā atbrīvotā teritorija perspektīvā ļaus izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu, nodrošinot infrastruktūras attīstību.
Projekta gaitā atkritumus paredzēts pārvietot uz izgāztuves ziemeļu un centrālo daļu, tad šim atkritumu kalnam tiks ierīkota drenāžas sistēma gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai, bet pēc tam atkritumu kalns tiks pārsegts ar ūdensnecaurlaidīgu segumu un apzaļumots, nodrošinot iedzīvotājiem atpūtas iespējas.
Saskaņā ar izgāztuves sanācijas projektu, kas izstrādāts 2003.gadā, izgāztuvē ir apglabāti kopumā 1,66 miljoni kubikmetru atkritumu. Kopš izgāztuves izveidošanas atmosfēras nokrišņi ir sūkušies cauri apglabāto atkritumu slānim, šķīdinot dažādas ķīmiskas vielas un veicinot bioķīmiskos procesus. Infiltrātam sūcoties gruntsūdeņos, piesārņojums izplatījies arī tuvākajā apkārtnē, kas, ņemot vērā izgāztuves novietojumu pilsētā, rada draudus piegulošajā teritorijā izvietoto dzīvojamo māju iemītnieku veselībai. Gruntsūdeņi ir piesārņoti kopumā apmēram 40 hektāru teritorijā.
Jau vēstīts, ka A.Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbus veiks SIA "Merks" par 6,33 miljoniem eiro, bet būvuzraudzību - SIA "Geo Consultants" par 58 910 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Izgāztuves sakārtošanai nepieciešamos būvdarbus plānots sākt augustā, projektu plānots pabeigt 2015.gada nogalē.
Projekta tehniskās, administratīvās un finanšu vadības uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar kuru Rīgas dome 2013.gada sākumā vienojās par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu 50% apmērā. Projekta kopējās paredzētās izmaksas ir 8,38 miljoni eiro, no kuriem pusi finansēs Rīgas dome, bet otru pusi – Kohēzijas fonds.