S.Dolgopolovs: Stratēģiskajai plānošanai jānodrošina Rīgas harmoniska attīstība nākotnē

Foto: S.Dolgopolovs: Stratēģiskajai plānošanai jānodrošina Rīgas harmoniska attīstība nākotnē; autors: S.Dolgopolovs: Stratēģiskajai plānošanai jānodrošina Rīgas harmoniska attīstība nākotnē

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis grozījumu projektu Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025. gadam un Rīgas attīstības programmā 2006. - 2012. gadam.

Grozījumu projekts sagatavots pēc sabiedriskajā apspriešanā iegūto iedzīvotāju un speciālistu viedokļu apkopošanas. Rīgas domē tika rīkotas sabiedriskās apspriedes ar interešu grupām – pilsētplānotājiem, ministriju, kaimiņu pašvaldību pārstāvjiem, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju pārstāvjiem, ar iedzīvotājiem. Kopumā savu viedokli izteica vairāk nekā 100 fiziskas un juridiskas personas.
Sagatavotie dokumenti ir akceptēti Pilsētas attīstības komitejā un tuvākajā laikā plānots tos pieņemt Rīgas domes sēdē.
Pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus Rīgas ilgtspējīgai attīstībai un rīdzinieku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ilgtermiņa stratēģijas četras galvenās prioritātes ir veidot izglītotu un prasmīgu sabiedrību; veidot radošu un eiropeisku pilsētu ar augstvērtīgu kultūras dzīvi; veicināt uz starptautisku sadarbību vērstu pilsētas ekonomikas attīstību; nodrošināt dzīvi pilsētā ar kvalitatīvām apkaimēm.

Savukārt attīstības programmas galvenais uzdevums ir norādīt veicamos uzdevumus, rīcības, projektus pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības veicināšanai.
Pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģija un attīstības programma pieņemta 2005. gadā, un pašlaik, ņemot vērā sociāli ekonomiskās pārmaiņas, ir radusies nepieciešamība dokumentus aktualizēt.

Minētajos pilsētas attīstības dokumentos ir aktualizētas un papildinātas vairākas sadaļas. Saistībā ar Rīgas Kultūras galvaspilsētas statusu 2014. gadā ir papildināts kultūras nozares atspoguļojums.

Programmas mērķi un uzdevumi ir papildināti ar prioritātēm un tūlītējiem soļiem, kas pilsētai būtu jāveic tuvākajos gados.

Pie stratēģiskajām prioritātēm kā ilgtermiņā tā vidējā termiņā ir definētas jomas: izglītība, kultūra, starptautiskā sadarbība un tranzīta pakalpojumi, kā arī atbalsts tiem projektiem, kas veicina iedzīvotāju nodarbinātību.

Nozīmīga vieta ir atvēlēta degradēto teritoriju revitalizācijai, uzsverot, ka attīstība būtu jāsāk ar degradēto teritoriju sakārtošanu, nevis apgūstot arvien jaunas neapbūvētās teritorijas.

Stratēģijā uzsvars ir likts arī uz pašvaldības sociālās atbalsta sistēmas pilnveidošanu, jo tai visaktīvāk jāreaģē šajā laikā uz iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

Katram ilgtermiņa mērķim ir izvirzīti vairāki indikatori. Tie vispārīgi apraksta esošo situāciju atbilstošajā jomā un izvirza izmērāmus vēlamos vidēja termiņa (7 gadi) sasniegumus un ilgtermiņa (aptuveni 20 gadi) attīstības virzienus, lai periodiski būtu iespējams izvērtēt stratēģijas ieviešanas rezultātus – apzināt nepilnības un kļūdas, nepadarītos darbus, kā arī konstatēt paveikto. Turklāt arī katrā mērķī, veicot stratēģijas aktualizēšanu, noteikti tūlītējie soļi kā pašas nepieciešamākās rīcības, kuras ir jārealizē nekavējoties, jo tās būtiski nepieciešamas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai Rīgā.

Piemēram, kā prioritāte izvirzīts uzdevums palielināt vietu skaitu bērniem pirmsskolas izglītības programmas apguvei. Šai prioritātei, savukārt, norādīti tūlītējie soļi: atjaunot pirmsskolas izglītības funkciju pašvaldības īpašumā esošās bērnudārzu ēkās, kuras atbrīvotas skolu optimizācijas rezultātā; paplašināt sadarbību ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm; attīstīt bērnu pieskatīšanas centru darbību un veidot pirmsskolas izglītības grupas ar nepilnas dienas nodarbību ilgumu, dažādot darbības laikus; izstrādāt un īstenot vispārējās izglītības iestāžu optimizācijas pamatprincipu un rīcības plānu.

Savukārt satiksmes jomā kā prioritātes izvirzītas Austrumu maģistrāles un Dienvidu tilta pievadceļu būvniecības pabeigšana, kā tūlītējie soļi – luksoforu sistēmas darbības uzlabošana un veloceliņa Centrs – Berģi izbūve.
- Sagatavotie dokumenti būs pamats kopīgo pilsētas attīstības interešu, prioritāšu, mērķu un uzdevumu integrēšanā atsevišķu nozaru attīstības stratēģijās, koncepcijās, programmās un rīcības plānos. Tomēr, cik efektīvs būs šis instruments, lielā mērā atkarīgs no tā veiksmīgas sasaistes ar pilsētas budžeta ilgtermiņa plānošanu, investīciju piesaistes stratēģiju. Tas ir nākošais solis attīstības stratēģijas un programmas iedzīvināšanā, - norāda Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. – Jāatzīmē, ka šīs iedzīvināšanas temps un kvalitāte nav tikai pilsētas ziņā; tas ir tieši atkarīgs arī no valdības un parlamenta spējas turpmāk pieņemt stabilu un reālu valsts budžetu, kā arī nemaināmus divu – trīs gadu "spēles noteikumus" finanšu politikā.
- Tikai pieņemot labi sagatavotu pilsētas attīstības stratēģiju un konsekventi to īstenojot, var nodrošināt, ka Rīga attīstīsies harmoniski, - piebilst S.
Dolgopolovs.

Informāciju sagatavoja L.Ivāna, tel. 67026049