SIA "Gaižēni" vēlas būvēt jaunu cūku nobarošanas kompleksu ar smaku absorbēšanas tehnoloģiju
SIA "Gaižēni" iecerējusi izveidot jaunu cūku nobarošanas kompleksu un tajā izmantot modernas smaku absorbēšanas tehnoloģijas. Projekts patlaban atrodas skiču stadijā, turpinās gatavošanās ietekmes uz vidi procedūrai.
SIA "Gaižēni" iecerējusi izveidot jaunu cūku nobarošanas kompleksu un tajā izmantot modernas smaku absorbēšanas tehnoloģijas. Projekts patlaban atrodas skiču stadijā, turpinās gatavošanās ietekmes uz vidi procedūrai.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja SIA "Gaižēni" direktors, Dānijas uzņēmējs Alekss Rasmusens, jaunā smaku absorbēšanas tehnoloģija balstās uz to, ka gaiss no kūtīm netiek izvadīts atmosfērā pa skursteņiem, bet tiek savākts vienā kanālā, kurā to apstrādā ar absorbentu, lai novērstu specifiskā aromāta izplatīšanos apkārtnē. Pašreiz uz papīra apskatāmajā ēkas skicē redzams, ka virs tās nepaceļas neviens skurstenis.
"Šīs tehnoloģijas izmantošana, protams, sadārdzina projektu," norādīja Rasmusens. Patlaban jaunā kompleksa izmaksas tiek lēstas četros miljonos latu. Ieceres īstenošanai "Gaižēni" plāno piesaistīt kredītresursus.
Projektu plānots īstenot kārtās, bet iecerēts, ka pēc tā pilnīgas pabeigšanas jaunajā kompleksā būs vietas 1500 sivēnmātēm un 13 500 nobarojamiem sivēniem. Komplekss aizņems aptuveni divus hektārus zemes platības, tajā būs 17 darba vietu cūkkopības speciālistiem.
Uzņēmums apsver iespējas nākotnē jauno smaku absorbēšanas tehnoloģiju ieviest arī pašreizējā cūku nobarošanas kompleksā "Smurģi", bet ekonomisku un finansiālu apsvērumu dēļ šo projektu varēs īstenot pēc darbības apjoma palielināšanas.
Kā informēja SIA "Gaižēni" direktora vietniece Dace Stangaine, uzņēmums kompleksā "Smurģi" saskaņā ar A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem nākamā gada pavasarī mēslu krātuves salmu pārklāju nomainīs ar plastmasas klājumu, kas vairāk nekā salmi samazinās mēslu smakas izplatību. Šogad mēslu izkliedei uz lauka iegādāta speciāla iekārta, ar kuru šķidrie mēsli netiek izšļākti gaisā, bet gan uzreiz nonāk zemes virskārtā. Par gaidāmo mēslu izvešanu laikus tiek brīdināti tuvējo māju iedzīvotāji, nereti mēslu izvešanas grafiks tiek piemērots šo cilvēku plāniem, piemēram, gadījumos, kad iecerētas kādas svinības. Reizi pusgadā arī tiek pārskatītas cūku barības receptes.
Pēc aktīvajām sabiedrības debatēm pirms A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanas vairāk sūdzību par uzņēmuma darbību nav bijis, aģentūrai LETA apliecināja Valmieras reģionālajā Vides pārvaldē (VRVP). Arī VRVP līdz šim nekādu pretenziju pret uzņēmumu nav bijis, jo tas pilda visus atļaujā ietveros nosacījumus.
Rasmusens aģentūrai LETA atzina, ka Latvijā trūkst sistēmas iedzīvotāju sūdzību pamatotības izvērtēšanai, jo patlaban par to, ka "Gaižēnu" darbība traucē, sūdzību var iesniegt arī pavisam attālu no kūtīm vai apstrādājamiem laukiem dzīvojošie.
Dānijā, kur gadā tiek nobaroti 30 miljoni cūku, fermas visai bieži atrodas tuvu apdzīvotām vietām un iedzīvotāji dažkārt sūdzas par smakām, taču ir noteiktas vadlīnijas, pēc kurām izvērtē iedzīvotāju sūdzību pamatotību. Šajā valstī arī uzkrāta pieredze smaku mērīšanai, kas ļauj argumentēti atspēkot sabiedrības pārmetumus, stāstīja uzņēmējs.
Latvijā patlaban smaku izkliedes novērtēšanu veikt nav iespējams, jo, lai gan Ministru kabinets ir apstiprinājis kārtību, kādā tiks ierobežota piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās, kā arī šo smaku noteikšanas metodes, Latvijā nav sertificētu laboratoriju, kur veikt mērījumus.
"Gaižēni" 2002.gadā ir piedalījušies pilotprojektā, kurā smaku izplatība analizēta, izmantojot speciālu datorprogrammu OML. Pētījumā atklāts, ka amonjaka maksimālā koncentrācija "Smurģu" fermā vidēji stundā ir 65 mikrogrami uz kubikmetru gaisa. Tas nepārsniedza tajā laikā Latvijā noteikto gaisa kvalitātes normatīvu - 200 mikrogramus uz kubikmetru pusstundā, teikts pētījuma pielikumā.
Agnese Karaseva LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūrai LETA pastāstīja SIA "Gaižēni" direktors, Dānijas uzņēmējs Alekss Rasmusens, jaunā smaku absorbēšanas tehnoloģija balstās uz to, ka gaiss no kūtīm netiek izvadīts atmosfērā pa skursteņiem, bet tiek savākts vienā kanālā, kurā to apstrādā ar absorbentu, lai novērstu specifiskā aromāta izplatīšanos apkārtnē. Pašreiz uz papīra apskatāmajā ēkas skicē redzams, ka virs tās nepaceļas neviens skurstenis.
"Šīs tehnoloģijas izmantošana, protams, sadārdzina projektu," norādīja Rasmusens. Patlaban jaunā kompleksa izmaksas tiek lēstas četros miljonos latu. Ieceres īstenošanai "Gaižēni" plāno piesaistīt kredītresursus.
Projektu plānots īstenot kārtās, bet iecerēts, ka pēc tā pilnīgas pabeigšanas jaunajā kompleksā būs vietas 1500 sivēnmātēm un 13 500 nobarojamiem sivēniem. Komplekss aizņems aptuveni divus hektārus zemes platības, tajā būs 17 darba vietu cūkkopības speciālistiem.
Uzņēmums apsver iespējas nākotnē jauno smaku absorbēšanas tehnoloģiju ieviest arī pašreizējā cūku nobarošanas kompleksā "Smurģi", bet ekonomisku un finansiālu apsvērumu dēļ šo projektu varēs īstenot pēc darbības apjoma palielināšanas.
Kā informēja SIA "Gaižēni" direktora vietniece Dace Stangaine, uzņēmums kompleksā "Smurģi" saskaņā ar A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem nākamā gada pavasarī mēslu krātuves salmu pārklāju nomainīs ar plastmasas klājumu, kas vairāk nekā salmi samazinās mēslu smakas izplatību. Šogad mēslu izkliedei uz lauka iegādāta speciāla iekārta, ar kuru šķidrie mēsli netiek izšļākti gaisā, bet gan uzreiz nonāk zemes virskārtā. Par gaidāmo mēslu izvešanu laikus tiek brīdināti tuvējo māju iedzīvotāji, nereti mēslu izvešanas grafiks tiek piemērots šo cilvēku plāniem, piemēram, gadījumos, kad iecerētas kādas svinības. Reizi pusgadā arī tiek pārskatītas cūku barības receptes.
Pēc aktīvajām sabiedrības debatēm pirms A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanas vairāk sūdzību par uzņēmuma darbību nav bijis, aģentūrai LETA apliecināja Valmieras reģionālajā Vides pārvaldē (VRVP). Arī VRVP līdz šim nekādu pretenziju pret uzņēmumu nav bijis, jo tas pilda visus atļaujā ietveros nosacījumus.
Rasmusens aģentūrai LETA atzina, ka Latvijā trūkst sistēmas iedzīvotāju sūdzību pamatotības izvērtēšanai, jo patlaban par to, ka "Gaižēnu" darbība traucē, sūdzību var iesniegt arī pavisam attālu no kūtīm vai apstrādājamiem laukiem dzīvojošie.
Dānijā, kur gadā tiek nobaroti 30 miljoni cūku, fermas visai bieži atrodas tuvu apdzīvotām vietām un iedzīvotāji dažkārt sūdzas par smakām, taču ir noteiktas vadlīnijas, pēc kurām izvērtē iedzīvotāju sūdzību pamatotību. Šajā valstī arī uzkrāta pieredze smaku mērīšanai, kas ļauj argumentēti atspēkot sabiedrības pārmetumus, stāstīja uzņēmējs.
Latvijā patlaban smaku izkliedes novērtēšanu veikt nav iespējams, jo, lai gan Ministru kabinets ir apstiprinājis kārtību, kādā tiks ierobežota piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās, kā arī šo smaku noteikšanas metodes, Latvijā nav sertificētu laboratoriju, kur veikt mērījumus.
"Gaižēni" 2002.gadā ir piedalījušies pilotprojektā, kurā smaku izplatība analizēta, izmantojot speciālu datorprogrammu OML. Pētījumā atklāts, ka amonjaka maksimālā koncentrācija "Smurģu" fermā vidēji stundā ir 65 mikrogrami uz kubikmetru gaisa. Tas nepārsniedza tajā laikā Latvijā noteikto gaisa kvalitātes normatīvu - 200 mikrogramus uz kubikmetru pusstundā, teikts pētījuma pielikumā.
Agnese Karaseva LETA
Copyright © LETA