SIA "Ķeizarmežs" prasa IZM atlīdzināt Saulesdārzā veiktos ieguldījumus par Ls 668 772
"Ķeizarmeža" pārstāvji jau pagājušā gada oktobrī pēc IZM paziņojuma par iespēju tuvākajā laikā pārtraukt līgumu ar "Ķeizarmežu" par Saulesdārza teritorijas nomu izteicās, ka "būšot spiesti" celt pret IZM pretprasību par ieguldījumu atdošanu. Uzņēmums uzskata, ka tieši IZM ir parādnieks, nevis otrādi.
SIA "Ķeizarmežs" šodien Rīgas apgabaltiesā iesniedza pretprasību pret Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lūdzot piedzīt no valsts institūcijas Saulesdārzā veiktos ieguldījumus par Ls 668 772.
Līdz ar to lietas izskatīšana pēc IZM interešu pārstāvja advokāta Uģa Grūbes lūguma tika atlikta uz 18.maiju.
"Ķeizarmeža" pārstāvji jau pagājušā gada oktobrī pēc IZM paziņojuma par iespēju tuvākajā laikā pārtraukt līgumu ar "Ķeizarmežu" par Saulesdārza teritorijas nomu izteicās, ka "būšot spiesti" celt pret IZM pretprasību par ieguldījumu atdošanu. Uzņēmums uzskata, ka tieši IZM ir parādnieks, nevis otrādi.
Rīgas apgabaltiesas tiesnese šodien nolēma, ka pretprasība pievienojama lietas materiāliem. Tā kā IZM interešu pārstāvjiem nepieciešams laiks, lai iepazītos ar apjomīgo pretprasību, lietas izskatīšana pēc būtības tika atlikta.
Kā ziņots, IZM 5.decembrī Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasības papildinājumu, prasot lauzt nomas līgumu un nekustamā īpašuma līgumu, kā arī lūdzot dzēst vairākus zemesgrāmatas ierakstus, ar kuriem nostiprinātas "Ķeizarmeža" īpašuma tiesības. Ministrija lūdz dzēst arī ierakstu zemesgrāmatā par futbola laukumu Ezermalas ielā 24/26, kas ticis ieķīlāts AS "Parekss - banka".
SIA "Ķeizarmežs" pārstāvis gan norādīja, ka objekts bankā vairs nav ieķīlāts, ko apliecina no bankas saņemtais dokuments, kas datēts ar 2003.gada 3.oktobri. Savukārt Grūbe atsaucās uz zemesgrāmatas 3.decembra izrakstu, ar kuru "Parekss - banka" norādīta kā kreditore. Līdz ar to viņš aicināja tiesu kā trešo pārstāvi pieaicināt banku, vēlāk žurnālistiem atzīstot, ka vairākus mēnešus ilga dokumentu nepārreģistrēšana neizskatās pēc "Pareksa - bankas".
Ministrijas prasības iesniegšanas brīdī summa, kuru lūgts piedzīt no "Ķeizarmeža", bija Ls 89 296, tai skaitā zemes nomas parāds - Ls 64 845, nekustamā īpašuma nomas parāds - Ls 21 471, īpašuma nodokļa parāds - Ls 2979.
"Ķeizarmeža" parāds ministrijai pagājušā gada 1.decembrī bija Ls 171 213, tai skaitā nomas maksas parāds - Ls 94 837, nekustamā īpašuma nodoklis - Ls 1290, soda procenti - Ls 70 836 un likumiskie procenti - Ls 4250.
IZM un "Ķeizarmežs" Saulesdārza konsultatīvās padomes sēdē 8.oktobrī vienojās, ka 1.decembrī jābūt parakstītam jaunam līgumam par šīs teritorijas nomu. IZM un "Ķeizarmežam" bija jāsaskaņo arī izmaiņas nomas līgumā, taču šādu saskaņojumu strīdniekiem neizdevās panākt.
Līdz ar to izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) 2.decembrī paziņoja, ka nepanāktās vienošanās dēļ strīds tiks risināts tiesā un ministrija prasīs lauzt līgumu ar "Ķeizarmežu" par Saulesdārza nomu.
Sarunas starp ministriju un Saulesdārza apsaimniekotāju risinājās gandrīz gadu, taču neizdevās vienoties par jaunu nomas līgumu. Viens no iemesliem, kādēļ vienošanās netika panākta, bija "Ķeizarmeža" nostāja - firmu neapmierināja līguma punkts, kurā noteikts, ka objekts paliek valsts īpašumā.
Savukārt ministrija uzstāja, ka Saulesdārza teritorija nav privatizējama un arī visiem tās objektiem jāpaliek valsts īpašumā. Ministrija iepriekš nepieļāva iespēju, ka Ķīšezera krasts varētu tikt apbūvēts.
Tā kā līgums netika parakstīts un nomas maksas parāds netika maksāts, ministrija šā gada vasarā vērsās tiesā ar lūgumu parādu piedzīt.
Līdz ar to lietas izskatīšana pēc IZM interešu pārstāvja advokāta Uģa Grūbes lūguma tika atlikta uz 18.maiju.
"Ķeizarmeža" pārstāvji jau pagājušā gada oktobrī pēc IZM paziņojuma par iespēju tuvākajā laikā pārtraukt līgumu ar "Ķeizarmežu" par Saulesdārza teritorijas nomu izteicās, ka "būšot spiesti" celt pret IZM pretprasību par ieguldījumu atdošanu. Uzņēmums uzskata, ka tieši IZM ir parādnieks, nevis otrādi.
Rīgas apgabaltiesas tiesnese šodien nolēma, ka pretprasība pievienojama lietas materiāliem. Tā kā IZM interešu pārstāvjiem nepieciešams laiks, lai iepazītos ar apjomīgo pretprasību, lietas izskatīšana pēc būtības tika atlikta.
Kā ziņots, IZM 5.decembrī Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasības papildinājumu, prasot lauzt nomas līgumu un nekustamā īpašuma līgumu, kā arī lūdzot dzēst vairākus zemesgrāmatas ierakstus, ar kuriem nostiprinātas "Ķeizarmeža" īpašuma tiesības. Ministrija lūdz dzēst arī ierakstu zemesgrāmatā par futbola laukumu Ezermalas ielā 24/26, kas ticis ieķīlāts AS "Parekss - banka".
SIA "Ķeizarmežs" pārstāvis gan norādīja, ka objekts bankā vairs nav ieķīlāts, ko apliecina no bankas saņemtais dokuments, kas datēts ar 2003.gada 3.oktobri. Savukārt Grūbe atsaucās uz zemesgrāmatas 3.decembra izrakstu, ar kuru "Parekss - banka" norādīta kā kreditore. Līdz ar to viņš aicināja tiesu kā trešo pārstāvi pieaicināt banku, vēlāk žurnālistiem atzīstot, ka vairākus mēnešus ilga dokumentu nepārreģistrēšana neizskatās pēc "Pareksa - bankas".
Ministrijas prasības iesniegšanas brīdī summa, kuru lūgts piedzīt no "Ķeizarmeža", bija Ls 89 296, tai skaitā zemes nomas parāds - Ls 64 845, nekustamā īpašuma nomas parāds - Ls 21 471, īpašuma nodokļa parāds - Ls 2979.
"Ķeizarmeža" parāds ministrijai pagājušā gada 1.decembrī bija Ls 171 213, tai skaitā nomas maksas parāds - Ls 94 837, nekustamā īpašuma nodoklis - Ls 1290, soda procenti - Ls 70 836 un likumiskie procenti - Ls 4250.
IZM un "Ķeizarmežs" Saulesdārza konsultatīvās padomes sēdē 8.oktobrī vienojās, ka 1.decembrī jābūt parakstītam jaunam līgumam par šīs teritorijas nomu. IZM un "Ķeizarmežam" bija jāsaskaņo arī izmaiņas nomas līgumā, taču šādu saskaņojumu strīdniekiem neizdevās panākt.
Līdz ar to izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) 2.decembrī paziņoja, ka nepanāktās vienošanās dēļ strīds tiks risināts tiesā un ministrija prasīs lauzt līgumu ar "Ķeizarmežu" par Saulesdārza nomu.
Sarunas starp ministriju un Saulesdārza apsaimniekotāju risinājās gandrīz gadu, taču neizdevās vienoties par jaunu nomas līgumu. Viens no iemesliem, kādēļ vienošanās netika panākta, bija "Ķeizarmeža" nostāja - firmu neapmierināja līguma punkts, kurā noteikts, ka objekts paliek valsts īpašumā.
Savukārt ministrija uzstāja, ka Saulesdārza teritorija nav privatizējama un arī visiem tās objektiem jāpaliek valsts īpašumā. Ministrija iepriekš nepieļāva iespēju, ka Ķīšezera krasts varētu tikt apbūvēts.
Tā kā līgums netika parakstīts un nomas maksas parāds netika maksāts, ministrija šā gada vasarā vērsās tiesā ar lūgumu parādu piedzīt.