SKDS pētījums: iedzīvotāji vēlas saņemt "zaļu" un lētu enerģiju
Foto: SKDS pētījums: iedzīvotāji vēlas saņemt "zaļu" un lētu enerģiju
Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret dažādu elektroenerģijas avotu izmantošanu nosaka ekonomiskie un ekoloģiskie jautājumi, kā arī piegādes stabilitāte un enerģētiskā neatkarība no citām valstīm, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS Latvijas iedzīvotāju aptaujas "Sabiedrības attieksme un informētība par enerģētikas jautājumiem" rezultāti, ziņo LETA.
Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret dažādu elektroenerģijas avotu izmantošanu nosaka ekonomiskie un ekoloģiskie jautājumi, kā arī piegādes stabilitāte un enerģētiskā neatkarība no citām valstīm, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS Latvijas iedzīvotāju aptaujas "Sabiedrības attieksme un informētība par enerģētikas jautājumiem" rezultāti, ziņo LETA.
21.maijā, Ekonomikas ministrijā notikušajā pētījuma prezentācijā piedalījās ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš un AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.
Kopumā iedzīvotāju interese par vispārīgiem enerģētikas jautājumiem nav liela - tikai 10% norādīja, ka rūpīgi seko līdz šiem jautājumiem, un 33%, ka dažkārt tiem pievērš uzmanību. 49% iedzīvotājus interesē valsts enerģētikas politika, bet 78% interesē elektroenerģijas cenu jautājums, izmantojot dažādus enerģijas ražošanas veidus. Tādi jautājumi kā pašreizējo enerģijas avotu pieejamība nākotnē un iespaids, ko enerģijas ražošanas veidi atstāj uz dabu, interesē attiecīgi 60% un 58%.
Kopumā labāk informēti iedzīvotāji ir jautājumos, kas viņus vairāk interesē. Par elektroenerģijas cenām, izmantojot dažādus enerģijas ražošanas veidus, ir informēti 37% iedzīvotāji, par to iespaidu uz dabu - 25%, par pieejamību nākotnē ir informēti 19%, bet par vismazāk interesējošo jautājumu - valsts enerģētikas politiku - ir informēti tikai 16% iedzīvotāju.
Raksturojot iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem elektroenerģijas avotiem, var izdalīt trīs avotu grupas. 76%-86% iedzīvotāji pozitīvi vērtē vēja enerģiju, saules enerģiju, ūdens enerģiju un biomasas pārstrādāšanu. Pret šo enerģijas avotu izmantošanu ir 3%-7% aptaujāto.
Drīzāk pozitīvi tiek vērtēta gāzes un ogļu izmantošana, ko pozitīvi vērtē 45%-48%, bet negatīvi to vērtē 35%-39% aptaujāto. 52%-53% respondentu negatīvi vērtē atomenerģijas un naftas izmantošanu. Šo enerģijas avotu izmantošanu pozitīvi vērtē 29% iedzīvotāju.
66% iedzīvotāju uzskata, ka, viņuprāt, Latvijai vajadzētu elektroenerģiju censties pašai saražot pašai, pretēji 18%, kas uzskata, ka enerģija jāiepērk no ārzemēm.
Viskritiskākā attieksme ir pret iespēju enerģiju iegūt, ceļot atomelektrostaciju. To atbalsta 19%, bet pret ir 60%. Drīzāk negatīva nekā pozitīva ir arī attieksme pret termoelektrocentrālēm (TEC), kas darbināmas ar gāzi vai oglēm. To celšanu atbalsta 30%-32%, bet pret ir 46%-48%.
Lai arī ir vērojamas pretenzijas, kopumā pozitīva attieksme ir pret tādiem enerģijas ieguves veidiem kā mazās hidroelektrostacijas, hidroelektrostacijas uz Daugavas un ar šķeldu darbināmas koģenerācijas stacijas - tās kopumā atbalsta 50%-62%, bet pret tām ir 33%-15% iedzīvotāju. Vispozitīvākā attieksme iedzīvotājiem ir pret vēja ģeneratoru celtniecību - to atbalsta 82%, bet pret ir 5%.
Pētījums parāda sakarību starp uzskatiem par enerģijas avota potenciālo kaitējumu dabai un atbalstu idejai par šādas enerģijas ražotnes celtniecību Latvijā. Iedzīvotāji lielākas simpātijas izrādījuši pret tiem enerģijas avotiem, kas nodara mazāku kaitējumu dabai.
Atomenerģija tika atzīta par viskaitīgāko videi, jo 58% iedzīvotāju uzskata, ka tā nodara lielu kaitējumu videi. Nākamie par videi kaitīgākajiem tika atzītas ar oglēm darbināmas TEC, kuras par kaitīgām atzina 50% iedzīvotāju, un ar gāzi darbināmas TEC, kuras par videi nedraudzīgām atzina 43%.
Enerģētisko neatkarību no citām valstīm par vienu no trim svarīgākajiem kritērijiem, izvēloties elektroenerģijas ražošanas veidu, atzina 17% respondentu.
Pētījumu veicis tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centrs SKDS. Tas veikts šī gada martā, aptaujājot 1000 respondentu Latvijā vecumā no 18 līdz 84 gadiem.
21.maijā, Ekonomikas ministrijā notikušajā pētījuma prezentācijā piedalījās ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš un AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.
Kopumā iedzīvotāju interese par vispārīgiem enerģētikas jautājumiem nav liela - tikai 10% norādīja, ka rūpīgi seko līdz šiem jautājumiem, un 33%, ka dažkārt tiem pievērš uzmanību. 49% iedzīvotājus interesē valsts enerģētikas politika, bet 78% interesē elektroenerģijas cenu jautājums, izmantojot dažādus enerģijas ražošanas veidus. Tādi jautājumi kā pašreizējo enerģijas avotu pieejamība nākotnē un iespaids, ko enerģijas ražošanas veidi atstāj uz dabu, interesē attiecīgi 60% un 58%.
Kopumā labāk informēti iedzīvotāji ir jautājumos, kas viņus vairāk interesē. Par elektroenerģijas cenām, izmantojot dažādus enerģijas ražošanas veidus, ir informēti 37% iedzīvotāji, par to iespaidu uz dabu - 25%, par pieejamību nākotnē ir informēti 19%, bet par vismazāk interesējošo jautājumu - valsts enerģētikas politiku - ir informēti tikai 16% iedzīvotāju.
Raksturojot iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem elektroenerģijas avotiem, var izdalīt trīs avotu grupas. 76%-86% iedzīvotāji pozitīvi vērtē vēja enerģiju, saules enerģiju, ūdens enerģiju un biomasas pārstrādāšanu. Pret šo enerģijas avotu izmantošanu ir 3%-7% aptaujāto.
Drīzāk pozitīvi tiek vērtēta gāzes un ogļu izmantošana, ko pozitīvi vērtē 45%-48%, bet negatīvi to vērtē 35%-39% aptaujāto. 52%-53% respondentu negatīvi vērtē atomenerģijas un naftas izmantošanu. Šo enerģijas avotu izmantošanu pozitīvi vērtē 29% iedzīvotāju.
66% iedzīvotāju uzskata, ka, viņuprāt, Latvijai vajadzētu elektroenerģiju censties pašai saražot pašai, pretēji 18%, kas uzskata, ka enerģija jāiepērk no ārzemēm.
Viskritiskākā attieksme ir pret iespēju enerģiju iegūt, ceļot atomelektrostaciju. To atbalsta 19%, bet pret ir 60%. Drīzāk negatīva nekā pozitīva ir arī attieksme pret termoelektrocentrālēm (TEC), kas darbināmas ar gāzi vai oglēm. To celšanu atbalsta 30%-32%, bet pret ir 46%-48%.
Lai arī ir vērojamas pretenzijas, kopumā pozitīva attieksme ir pret tādiem enerģijas ieguves veidiem kā mazās hidroelektrostacijas, hidroelektrostacijas uz Daugavas un ar šķeldu darbināmas koģenerācijas stacijas - tās kopumā atbalsta 50%-62%, bet pret tām ir 33%-15% iedzīvotāju. Vispozitīvākā attieksme iedzīvotājiem ir pret vēja ģeneratoru celtniecību - to atbalsta 82%, bet pret ir 5%.
Pētījums parāda sakarību starp uzskatiem par enerģijas avota potenciālo kaitējumu dabai un atbalstu idejai par šādas enerģijas ražotnes celtniecību Latvijā. Iedzīvotāji lielākas simpātijas izrādījuši pret tiem enerģijas avotiem, kas nodara mazāku kaitējumu dabai.
Atomenerģija tika atzīta par viskaitīgāko videi, jo 58% iedzīvotāju uzskata, ka tā nodara lielu kaitējumu videi. Nākamie par videi kaitīgākajiem tika atzītas ar oglēm darbināmas TEC, kuras par kaitīgām atzina 50% iedzīvotāju, un ar gāzi darbināmas TEC, kuras par videi nedraudzīgām atzina 43%.
Enerģētisko neatkarību no citām valstīm par vienu no trim svarīgākajiem kritērijiem, izvēloties elektroenerģijas ražošanas veidu, atzina 17% respondentu.
Pētījumu veicis tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centrs SKDS. Tas veikts šī gada martā, aptaujājot 1000 respondentu Latvijā vecumā no 18 līdz 84 gadiem.
