Saeima atbalsta grozījumus Būvniecības likumā
Saeima šodien otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kas sagatavoti, lai sakārtotu tehnisko prasību jautājumus par būvniecības pārzināšanu un būvekspertīzi, par apdrošināšanu, būvpraksi un arhitekta praksi.
Saeima šodien otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kas sagatavoti, lai sakārtotu tehnisko prasību jautājumus par būvniecības pārzināšanu un būvekspertīzi, par apdrošināšanu, būvpraksi un arhitekta praksi.
Patlaban spēkā esošais Būvniecības likums traucē pilnībā ieviest Eiropas Būvizstrādājumu direktīvu. Grozījumi paredz no Būvniecības likuma svītrot pantu, kas nosaka, ka visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kuros definēti pieļaujamie tehniskie parametri, kritēriji un ierobežojumi. Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets.
Turpmāk zemesgabalu drīkstēs apbūvēt, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un saistošajiem apbūves noteikumiem par šiem plānojumiem. Noslēdzot līgumu, apbūve jāsaskaņo ar zemesgabala īpašnieku, ja apbūvi neveic pats zemesgabala īpašnieks.
Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemesgabalos nosaka likumi, Ministru kabineta noteikumi un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālplānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.
Turpmāk vietējo pašvaldību kompetencē būs izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālplānojumus un saistošos apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pašvaldībām būs jākontrolē un jādrošina noteikumu izpilde, jāizskata būvprojekti un jāpieņem lēmumi par tiem, jāizsniedz un jāreģistrē būvatļaujas, jāpārzina būvniecība, kas tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem, jākontrolē, kā būvniecības dalībnieki ievēro šī likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā.
Grozījumi likumā paredz, ka vietējās pašvaldības būvniecības pārzināšanai savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes.
Turpmāk fiziskajām personām būs pastāvīgās prakses tiesības, ja tās saņēmušas atbilstošu arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu inženierizpētes jomā, projektēšanā, būvekspertīzes jomā, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.
Grozījumi paredz, ka tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai nav piemērojamo Eiropas Standartizācijas organizācijas standartu, atļauts piemērot Eiropas tehniskos apstiprinājumus vai Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālo standartu un Eiropas tehnisko apstiprinājumu prasības, ja tas noteikts likumos vai Ministru kabineta noteikumos. Latvijas nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina nozares standartizācijas tehniskās komitejas un reģistrē Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija valsts bezpeļņas SIA "Latvijas standarts".
Grozījumi paredz, ka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai pārveidošana to īpašniekiem vai lietotājiem jāveic saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
Turpmāk katra būvniecības dalībnieka pienākums būs noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina zaudējumu atlīdzību, kādi var rasties trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības rezultātā. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam ir jābūt spēkā visā projektēšanas, būvdarbu veikšanas un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nav piemērojama, ja būvē mazāku būvi lauku apvidū vai nelielu būvi, kuras būvapjoms nav lielāks par 2 000 kubikmetriem, kā arī īslaicīgas lietošanas būvi.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas summai obligātajā apdrošināšanā būvniecībā jābūt pietiekamai, lai, iestājoties apdrošināšanai, būtu iespējams segt radušos zaudējumus vai kaitējumu trešajām personām.
Dainis Miķelsons LETA
Copyright © LETA
Patlaban spēkā esošais Būvniecības likums traucē pilnībā ieviest Eiropas Būvizstrādājumu direktīvu. Grozījumi paredz no Būvniecības likuma svītrot pantu, kas nosaka, ka visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kuros definēti pieļaujamie tehniskie parametri, kritēriji un ierobežojumi. Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets.
Turpmāk zemesgabalu drīkstēs apbūvēt, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un saistošajiem apbūves noteikumiem par šiem plānojumiem. Noslēdzot līgumu, apbūve jāsaskaņo ar zemesgabala īpašnieku, ja apbūvi neveic pats zemesgabala īpašnieks.
Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemesgabalos nosaka likumi, Ministru kabineta noteikumi un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālplānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.
Turpmāk vietējo pašvaldību kompetencē būs izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālplānojumus un saistošos apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pašvaldībām būs jākontrolē un jādrošina noteikumu izpilde, jāizskata būvprojekti un jāpieņem lēmumi par tiem, jāizsniedz un jāreģistrē būvatļaujas, jāpārzina būvniecība, kas tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem, jākontrolē, kā būvniecības dalībnieki ievēro šī likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā.
Grozījumi likumā paredz, ka vietējās pašvaldības būvniecības pārzināšanai savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes.
Turpmāk fiziskajām personām būs pastāvīgās prakses tiesības, ja tās saņēmušas atbilstošu arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu inženierizpētes jomā, projektēšanā, būvekspertīzes jomā, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.
Grozījumi paredz, ka tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai nav piemērojamo Eiropas Standartizācijas organizācijas standartu, atļauts piemērot Eiropas tehniskos apstiprinājumus vai Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālo standartu un Eiropas tehnisko apstiprinājumu prasības, ja tas noteikts likumos vai Ministru kabineta noteikumos. Latvijas nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina nozares standartizācijas tehniskās komitejas un reģistrē Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija valsts bezpeļņas SIA "Latvijas standarts".
Grozījumi paredz, ka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai pārveidošana to īpašniekiem vai lietotājiem jāveic saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
Turpmāk katra būvniecības dalībnieka pienākums būs noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina zaudējumu atlīdzību, kādi var rasties trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības rezultātā. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam ir jābūt spēkā visā projektēšanas, būvdarbu veikšanas un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nav piemērojama, ja būvē mazāku būvi lauku apvidū vai nelielu būvi, kuras būvapjoms nav lielāks par 2 000 kubikmetriem, kā arī īslaicīgas lietošanas būvi.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas summai obligātajā apdrošināšanā būvniecībā jābūt pietiekamai, lai, iestājoties apdrošināšanai, būtu iespējams segt radušos zaudējumus vai kaitējumu trešajām personām.
Dainis Miķelsons LETA
Copyright © LETA