Saeima galīgajā lasījumā lems par izmaiņām likumā, kas paredz sakārtot celtniecības procesu pašvaldībās
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā plāno skatīt grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz sakārtot celtniecības procesu pašvaldībās, kā arī precizēt vairākus jēdzienus, liecina Saeimas sēdes darba kārtība
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā plāno skatīt grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz sakārtot celtniecības procesu pašvaldībās, kā arī precizēt vairākus jēdzienus, liecina Saeimas sēdes darba kārtība.
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Būvniecības likumā paredz precizēt būvētāja jēdzienu, kā arī tās personas, kurām nevajag būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu.
Likuma grozījumos precizēts arī pasūtītāja jēdziens, kas attiecas uz pašvaldību lēmumu pieņemšanu attiecībā uz sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu, kā arī patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu.
Jēdzieni precizēti, lai izvairītos no iespējamiem likumpārkāpumiem, kam par pamatu ir būvētāja neprecīzā definīcija un neskaidrais personu loks, kurām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts.
Likumprojektā arī noteikts, ka valdībai būs jānosaka nodevas par būvprojektēšanai nepieciešamo noteikumu saņemšanu, kā arī būs jāregulē būvniecības kārtība iekšzemes ūdeņos. Par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu maksājamās valsts nodevas apjoms un maksāšanas kārtība valdībai jānosaka noteikumos līdz 2008.gada 31.decembrim.
Grozījumi arī paredz, ka gadījumā, ja būvniecība būs plānota pie Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta kāpu joslā, tās saskaņošanai vajadzēs īpašu valdības noteiktu būvniecības procesa kārtību.
Vēl grozījumi likumā paredzēs iespēju nodot ekspluatācijā tikai būves daļu, nevis visu būvi kopumā, kā arī novērsīs pretrunas saistībā ar atkāpēm no būvprojekta saskaņošanas, nosakot konkrētus gadījumus, kad šīs atkāpes ir iespējamas.
Plānots, ka likuma grozījumi neietekmēs iedzīvotājus, kas būvē savas ģimenes mājas, saimniecības ēkas utt., kā arī netiks ietekmētas būvniecības izmaksas, jo valsts nodevas segs reālos izdevumus, kas saistīti ar tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās un kas jau tagad tiek iekasēti.
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Būvniecības likumā paredz precizēt būvētāja jēdzienu, kā arī tās personas, kurām nevajag būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu.
Likuma grozījumos precizēts arī pasūtītāja jēdziens, kas attiecas uz pašvaldību lēmumu pieņemšanu attiecībā uz sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu, kā arī patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu.
Jēdzieni precizēti, lai izvairītos no iespējamiem likumpārkāpumiem, kam par pamatu ir būvētāja neprecīzā definīcija un neskaidrais personu loks, kurām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts.
Likumprojektā arī noteikts, ka valdībai būs jānosaka nodevas par būvprojektēšanai nepieciešamo noteikumu saņemšanu, kā arī būs jāregulē būvniecības kārtība iekšzemes ūdeņos. Par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu maksājamās valsts nodevas apjoms un maksāšanas kārtība valdībai jānosaka noteikumos līdz 2008.gada 31.decembrim.
Grozījumi arī paredz, ka gadījumā, ja būvniecība būs plānota pie Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta kāpu joslā, tās saskaņošanai vajadzēs īpašu valdības noteiktu būvniecības procesa kārtību.
Vēl grozījumi likumā paredzēs iespēju nodot ekspluatācijā tikai būves daļu, nevis visu būvi kopumā, kā arī novērsīs pretrunas saistībā ar atkāpēm no būvprojekta saskaņošanas, nosakot konkrētus gadījumus, kad šīs atkāpes ir iespējamas.
Plānots, ka likuma grozījumi neietekmēs iedzīvotājus, kas būvē savas ģimenes mājas, saimniecības ēkas utt., kā arī netiks ietekmētas būvniecības izmaksas, jo valsts nodevas segs reālos izdevumus, kas saistīti ar tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās un kas jau tagad tiek iekasēti.
