Saeima otrajā lasījumā atbalsta ēku energoefektivitātes likumprojektu
Foto: Saeima otrajā lasījumā atbalsta ēku energoefektivitātes likumprojektu
2007. gada 13.decembrī LR Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Ēku energoefektivitātes likumprojektu, ar kuru plānots veicināt enerģijas taupīšanu, kā arī samazināt oglekļa dioksīda emisiju atmosfērā.
Likumprojekts noteiks ēku energoefektivitāti, kuru aprēķina, ņemot vērā ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ventilāciju, iebūvētās apgaismes sistēmas, ēkas novietojumu, ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.
Veicot ēkas energoefektivitātes aprēķinu, ēkas klasificē kā dažādas vienģimenes mājas, daudzdzīvokļu ēkas, biroju ēkas, skolas, bērnudārzus, veselības aprūpes ēkas, viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas.
Tagadējām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors, bet jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām - projektētājs. Ēku energosertifikācijai būs nepieciešami 200-300 kvalificētu speciālistu-energoauditoru.
Ēkas energosertifikāts nepieciešams, nododot ēku ekspluatācijā, kā arī energosertifikācija veicama esošām dzīvojamām mājām, ja tiek pretendēts uz valsts atbalsta programmu izmantošanu. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir desmit gadi kopš izsniegšanas dienas. Likumprojektā paredzēts energosertifikācijas ieviešanai trīs gadu pārejas periods.
Līdz ar jaunā likumprojekta ieviešanu samazināsies valsts atkarība no importējamiem energoresursiem, siltuma avotu jauda un atjaunošanas izmaksas, apkures izmaksas, kas nodrošinās valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ekonomiju.
Plaši sākot ēku siltināšanu, iespējama pašmāju būvizstrādājumu intensīvāka izmantošana un ražošana. Ēku siltināšana radīs jaunas darba vietas visu kvalifikāciju būvstrādniekiem un inženiertehniskajiem speciālistiem.
Veicot ēkas energoefektivitātes aprēķinu, ēkas klasificē kā dažādas vienģimenes mājas, daudzdzīvokļu ēkas, biroju ēkas, skolas, bērnudārzus, veselības aprūpes ēkas, viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas.
Tagadējām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors, bet jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām - projektētājs. Ēku energosertifikācijai būs nepieciešami 200-300 kvalificētu speciālistu-energoauditoru.
Ēkas energosertifikāts nepieciešams, nododot ēku ekspluatācijā, kā arī energosertifikācija veicama esošām dzīvojamām mājām, ja tiek pretendēts uz valsts atbalsta programmu izmantošanu. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir desmit gadi kopš izsniegšanas dienas. Likumprojektā paredzēts energosertifikācijas ieviešanai trīs gadu pārejas periods.
Līdz ar jaunā likumprojekta ieviešanu samazināsies valsts atkarība no importējamiem energoresursiem, siltuma avotu jauda un atjaunošanas izmaksas, apkures izmaksas, kas nodrošinās valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ekonomiju.
Plaši sākot ēku siltināšanu, iespējama pašmāju būvizstrādājumu intensīvāka izmantošana un ražošana. Ēku siltināšana radīs jaunas darba vietas visu kvalifikāciju būvstrādniekiem un inženiertehniskajiem speciālistiem.