Saeima pieņem grozījumus Būvniecības likumā
Pašvaldībai ne retāk kā reizi mēnesī ar publikāciju vietējā laikrakstā būtu jāinformē sabiedrība par saņemtajām būvniecības iecerēm un saistībā ar tām pieņemtajiem pašvaldību lēmumiem, paredz galīgajā lasījumā pieņemtie Būvniecības likuma grozījumi.
Pašvaldībai ne retāk kā reizi mēnesī ar publikāciju vietējā laikrakstā būtu jāinformē sabiedrība par saņemtajām būvniecības iecerēm un saistībā ar tām pieņemtajiem pašvaldību lēmumiem, paredz galīgajā lasījumā pieņemtie Būvniecības likuma grozījumi.
Likumā noteikts, ka zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un apbūve ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku.
Būvniecības publiskā apspriešana ir obligāta, ja būve ievērojami pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, samazina nekustamā īpašuma vērtību, ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Pašvaldība apbūves noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būves publiska apspriešana.
Būves publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā tā paredzēta, ir spēkā esošs detālplānojums.
Ja mainās pasūtītājs, būvētājs, būvuzņēmējs vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē. Par būvatļaujas pārreģistrāciju ir atbildīgs pasūtītājs vai būvētājs, teikts likumā.
Būvatļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atcelt būvvalde, tās augstāka iestāde vai Valsts būvinspekcija, ja pasūtītājs vai būvētājs neievēro likumā noteikto būvniecības kārtību, gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas neuzsāk būvdarbus vai pašvaldībā nereģistrē būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par gadu.
Likumā teikts, ka visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus.
Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets. Attiecībā uz tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai kuriem nav piemērojamu Eiropas standartizācijas organizācijas standartu vai Eiropas tehnisko apstiprinājumu, var piemērot Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei.
Ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu - būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.
Likuma norma, kas nosaka gadījumus, kad pašvaldība nodrošina būves publisku apspriešanu un kad būves publisku apspriešanu nerīko, stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.
Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons aģentūrai LETA norādīja, ka pieņemtie likuma grozījumi atvieglos investīciju piesaisti būvniecībai.
"Tagad nebūs nepieciešams veikt otrreizēju sabiedrisko apspriešanu sabiedriski nozīmīgām būvēm teritorijās, kurām jau ir izstrādāts teritoriju plānojums. Tas ievērojami paātrinās būvniecības uzsākšanas procesu," sacīja Jākobsons.
Kā pozitīvu momentu viņš minēja arī to, ka tagad pašvaldībai būs jāinformē sabiedrība par būvniecības iecerēm. "Tas vajadzīgs, lai sabiedrība pēkšņi neattaptos, ka sākta kāda nevēlama objekta būvniecība," skaidroja Jākobsons
Likumā noteikts, ka zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un apbūve ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku.
Būvniecības publiskā apspriešana ir obligāta, ja būve ievērojami pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, samazina nekustamā īpašuma vērtību, ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Pašvaldība apbūves noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būves publiska apspriešana.
Būves publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā tā paredzēta, ir spēkā esošs detālplānojums.
Ja mainās pasūtītājs, būvētājs, būvuzņēmējs vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē. Par būvatļaujas pārreģistrāciju ir atbildīgs pasūtītājs vai būvētājs, teikts likumā.
Būvatļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atcelt būvvalde, tās augstāka iestāde vai Valsts būvinspekcija, ja pasūtītājs vai būvētājs neievēro likumā noteikto būvniecības kārtību, gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas neuzsāk būvdarbus vai pašvaldībā nereģistrē būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par gadu.
Likumā teikts, ka visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus.
Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets. Attiecībā uz tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai kuriem nav piemērojamu Eiropas standartizācijas organizācijas standartu vai Eiropas tehnisko apstiprinājumu, var piemērot Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei.
Ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu - būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.
Likuma norma, kas nosaka gadījumus, kad pašvaldība nodrošina būves publisku apspriešanu un kad būves publisku apspriešanu nerīko, stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.
Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons aģentūrai LETA norādīja, ka pieņemtie likuma grozījumi atvieglos investīciju piesaisti būvniecībai.
"Tagad nebūs nepieciešams veikt otrreizēju sabiedrisko apspriešanu sabiedriski nozīmīgām būvēm teritorijās, kurām jau ir izstrādāts teritoriju plānojums. Tas ievērojami paātrinās būvniecības uzsākšanas procesu," sacīja Jākobsons.
Kā pozitīvu momentu viņš minēja arī to, ka tagad pašvaldībai būs jāinformē sabiedrība par būvniecības iecerēm. "Tas vajadzīgs, lai sabiedrība pēkšņi neattaptos, ka sākta kāda nevēlama objekta būvniecība," skaidroja Jākobsons