Saeimas Enerģētikas apakškomisija aicinās valdību piemērot koksnes energoresursiem pazeminātu PVN likmi
Foto: Saeimas Enerģētikas apakškomisija aicinās valdību piemērot koksnes energoresursiem pazeminātu PVN likmi
Saeimas Enerģētikas apakškomisijas deputāti otrdien, 3.martā, diskutējot par iespēju piemērot pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi koksnes kurināmajam un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās biogāzes piegādēm, nolēma aicināt valdību izvērtēt iespēju veikt grozījumus attiecīgajā likumā.
Saeimas Enerģētikas apakškomisijas deputāti otrdien, 3.martā, diskutējot par iespēju piemērot pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi koksnes kurināmajam un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās biogāzes piegādēm, nolēma aicināt valdību izvērtēt iespēju veikt grozījumus attiecīgajā likumā.
Apakškomisijas deputāti bija vienisprātis, ka atjaunojamo energoresursu ražošana un lietošana ir jāveicina. Taču, pirms lemt par samazinātās PVN likmes piemērošanu, ekspertu līmenī rūpīgi jāizvērtē šādas rīcības pozitīvie un negatīvie aspekti, norādīja deputāti.
Komisijas deputāte Anna Seile (PS) uzsvēra, ka līdz budžeta grozījumiem pagājušā gada decembrī attiecībā uz malkas un koksnes kurināmo tika piemērota pazeminātā PVN likme. Tagad šiem atjaunojamiem energoresursiem PVN likme ir 21 procents un tas vājina vietējo resursu konkurētspēju, salīdzinot ar importēto dabasgāzi.
Runājot par pazeminātās PVN likmes piemērošanu biogāzei, Finanšu ministrijas pārstāve deputātus informēja, ka spēkā esošā Eiropas Savienības (ES) direktīva neparedz valstīm šādas tiesības. ES līmenī pašlaik ir sākušās diskusijas un tiek veikti pētījumi par nepieciešamību sniegt papildu atbalstu biogāzes izmantošanai, taču tas vēl ir sarunu līmenī, paskaidroja Finanšu ministrijas ierēdne.
Rūpīgi jāizvērtē minētās ES direktīvas teksts, bet, iespējamas, ka varam atkāpties no ierēdnieciskas pieejas un pieņemt politisku lēmumu atbalstīt vietējās biogāzes ražošanu, norādīja Arturs Krišjānis Kariņš (JL).
Apakškomisijas deputāti bija vienisprātis, ka atjaunojamo energoresursu ražošana un lietošana ir jāveicina. Taču, pirms lemt par samazinātās PVN likmes piemērošanu, ekspertu līmenī rūpīgi jāizvērtē šādas rīcības pozitīvie un negatīvie aspekti, norādīja deputāti.
Komisijas deputāte Anna Seile (PS) uzsvēra, ka līdz budžeta grozījumiem pagājušā gada decembrī attiecībā uz malkas un koksnes kurināmo tika piemērota pazeminātā PVN likme. Tagad šiem atjaunojamiem energoresursiem PVN likme ir 21 procents un tas vājina vietējo resursu konkurētspēju, salīdzinot ar importēto dabasgāzi.
Runājot par pazeminātās PVN likmes piemērošanu biogāzei, Finanšu ministrijas pārstāve deputātus informēja, ka spēkā esošā Eiropas Savienības (ES) direktīva neparedz valstīm šādas tiesības. ES līmenī pašlaik ir sākušās diskusijas un tiek veikti pētījumi par nepieciešamību sniegt papildu atbalstu biogāzes izmantošanai, taču tas vēl ir sarunu līmenī, paskaidroja Finanšu ministrijas ierēdne.
Rūpīgi jāizvērtē minētās ES direktīvas teksts, bet, iespējamas, ka varam atkāpties no ierēdnieciskas pieejas un pieņemt politisku lēmumu atbalstīt vietējās biogāzes ražošanu, norādīja Arturs Krišjānis Kariņš (JL).
