Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija sāk semināru sēriju par enerģētiku
Foto: Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija sāk semināru sēriju par enerģētiku
Jaunais Saeimas sastāvs ir izveidojis Ilgtspējīgas attīstības komisiju, kas uzsākusi aktīvu darbību. Viena no aktivitātēm ir kontaktu veidošana starp deputātiem un sabiedrību, lai iepazītos ar problēmām, kas prasa izmaiņas likumdošanā. Kā kontakta veids izvēlēts semināru cikls, kas šoreiz skar vienu no prioritārām un sensitīvām jomām – enerģētiku.
Pirmā semināra, kas notika 2015.gada 10.februārī Jēkaba ielas 10/12 nama komisiju sēžu telpās, tēma bija "Par ēku energoefektivitātes pasākumu veicināšanu". Semināru vadīja deputāts Einārs Cilinskis. Starp pasākuma organizētājiem jāmin arī Brīvības un solidaritātes fonds, kas jau otrreiz pievēršas šai tematikai. Šī fonda pirmais pasākums par daudzdzīvokļu māju renovāciju notika pagājušā gada novembrī Eiropas mājā, un Saeimas semināra dalībnieki saņēma šī pasākuma apkopojumu. Ar to semināra dalībniekus savā prezentācijā iepazīstināja fonda pārstāvis.
Galvenās semināra prezentācijas, ko gaidīja semināra dalībnieki, protams, bija Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju Aijas Timofejevas un Zanes Galinskas stāstījums par izmaiņām likumdošanā sakarā ar ES Energoefektivitātes direktīvas pārņemšanu un EM sagatavotie jaunie priekšlikumi par valsts un ES struktūrfondu atbalsta shēmu daudzdzīvokļu māju renovācijai jaunajā plānošanas periodā. Izvēršoties diskusijai izskanēja vairāki viedokļi, kas nav pieņemami pašvaldībām. Viens no tiem bija priekšlikums pašvaldībām neaktivizēt energoauditu izstrādi mājām, vai arī paredzēt, ka, ja neseko energoauditam tūlītēja renovācija, būtu iedzīvotājiem jāatmaksā pašvaldībai energoaudita izstrādes izdevumi. Tas tomēr nav optimāli, jo energoaudits ir pirmā iespēja iedzīvotājiem uzzināt un vērtēt, kādā stāvoklī atrodas māja, un realizēt uzlabošanas pasākumus var ne tikai ar tūlītēju komplekso renovāciju, bet arī ar pakāpenisku darbību, katram pasākumam līdzekļus noteiktā laika periodā uzkrājot. Savukārt, otrs priekšlikums, ar kuru iepazīstināja profesore Dagnija Blumberga, bija nepieciešamība izvērtēt, vai daudzdzīvokļu māju renovācijai iedalītos atbalsta līdzekļus nebūtu racionālāk novirzīt citiem pasākumiem ar lielāku ekonomisko atdevi. Priekšlikums gan sastapa semināra dalībnieku asu kritiku, uzsverot, ka daudzdzīvokļu māju renovāciju nevar uzskatīt par biznesa projektu un tur nevar meklēt augstu ekonomisko izdevīgumu, jo tā ir saistīta ar citiem ļoti svarīgiem mērķiem – pilsētvides uzlabošanu, nolietotā dzīvojamā fonda ilgmūžības pagarināšanu, sociāliem un psiholoģiskiem aspektiem.
No Rīgas enerģētikas aģentūras seminārā piedalījās direktore Maija Rubīna. Kā parādīja seminārs, arī deputātu interese par semināru bija pietiekami liela, un izskanēja viedoklis, ka nākošās tēmas semināru sērijā varētu skart rūpniecības energoauditu izstrādāšanu, finansēšanas shēmu risinājumus, kā arī skolu iekštelpu gaisa kvalitāti sakarā ar veiktajiem pasākumiem norobežojošo konstrukciju siltumnoturības uzlabošanai.
Avots: www.rea.riga.lv