Saeimas Tautsaimniecības komisija atbalstījusi LCB un LPS priekšlikumus
Saeimas Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi un atbalstījusi biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kopīgi sagatavotos un iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likuma "Par autoceļiem" 12.panta 4.daļā un pārejas noteikumos. Abu sabiedrisko organizāciju iesniegtie priekšlikumi tiks skatīti budžeta 2.lasījumā.
Šādas redakcijas pieņemšana neprasa papildu naudu 2014.gada budžetā, taču izveido stabilu un ilglaicīgu autoceļu būves un remontu finansēšanas modeli.
Abas organizācijas ir piedāvājušas likuma 12.panta 4.daļā noteikt, ka programma "Valsts autoceļu fonds" tiek plānota vidējam termiņam atbilstoši ES budžeta plānošanas periodiem. Programmas valsts budžeta finansējums veidojas no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumiem, autoceļu lietošanas nodevas, ostu nodevas un 80% no plānotajiem akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem.
Savukārt, plānojot gadskārtējo budžetu, valsts budžeta izdevumu daļa programmai tiek samazināta par summu, kas ceļiem, to būvniecībai un rekonstrukcijai ir pieejama no ES fondiem attiecīgajā finansu gadā. Pašvaldību ceļu uzturēšanai novirzāmā minimālā summa programmā nedrīkst būt mazāka par 30% no ikgadējā valsts finansējuma ceļiem, kas stātos spēkā jau no 2015. gada.
Tāpat abas biedrības piedāvājušas papildināt likuma pārejas noteikumus, lai "Valsts autoceļu fonda" programmas ietvaros ceļiem paredzētais finansējums no plānotajiem akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem tiktu palielināts: 2014.gadā līdz 56%; 2015.g.-60%, 2016.g.-65%, 2017.g.-70%, 2018.g.-75%, 2019.g.-80%.
LCB valdes priekšsēdētājs A.Bērziņš komentē: "Esam gandarīti, ka Tautsaimniecības komisija ir akceptējusi ieguvumus, kurus sniedz mūsu piedāvātie priekšlikumi. Esam arī saņēmuši solījumus no vairāku frakciju vadītājiem, ka ceļi ir starp viņu galvenajām prioritātēm, tāpēc ceram, ka deputāti tagad, kad būs tāda iespēja, arī adekvāti rīkosies un lems par labu Latvijas ceļu nākotnei."
Runājot par ieguvumiem, ko sniedz grozījumi, A.Bērziņš norāda, ka jaunā redakcija atrisinātu Latvijas un ES domstarpības par reģionālo ceļu finansēšanu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) programmas līdzekļiem (Latvija ir saņēmusi ES pārmetumus par ilgtspējīga valsts finansējuma modeļa ceļiem neesamību un investīciju trūkumu ceļiem).
Kā citus plusus A.Bērziņš min to, ka redakcija fiksēs iezīmētos ieņēmumus ceļu finansēšanai, ietverot nozarei pieejamos ES resursus (Igaunijas modelis), un ļaus valdībai elastīgi rīkoties ar ES resursiem atkarībā no budžeta iespējām. Tiks nodrošināta vidēja līmeņa prognozējamība un stabilitāte, kas dos iespēju valstij, pašvaldībām un nozarei savlaicīgi iegādāties jaunu tehniku, palielina pašvaldību iespējas uzturēt savus ceļus, kā arī likvidē 2003. gadā E.Repšes valdības un Finanšu ministrijas likumā ierakstīto formulu "ja budžetā nav noteikts citādi", kas Finanšu ministrijai līdz šim ir ļāvusi konsekventi izvairīties no pietiekama finansējuma nodrošināšanas ceļu uzturēšanai.
