Saeimas komisijas skatīs grozījumus aizsargjoslu likumā
Foto: Saeimas komisijas skatīs grozījumus aizsargjoslu likumā
Aizsargjoslu likums nosaka dažādu veidu aizsargjoslas un saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.
Aizsargjoslu likums nosaka dažādu veidu aizsargjoslas un saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.
Likumā ir noteikti dažādi aizsargjoslu veidi un normas šo aizsargjoslu platumiem: vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas, sanitārās aizsargjoslas un drošības aizsargjoslas.
Atsevišķas Aizsargjoslu likuma normas attiecībā uz ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām ir novecojušas un nepamatoti kavē infrastruktūras ekspluatāciju un attīstību, uzskata VidM. Likumu piemērojot praksē, tāpat problēmas radot arī pašreiz spēkā esošā redakcija attiecībā uz aizsargjoslu attēlošanu teritoriju plānojumos.
Atbilstoši "Vietējas pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumiem" vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā aizsargjoslas nosaka atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums tiek izstrādāts 12 gadiem. Tādējādi vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā netiek attēlotas aizsargjoslas vairāku objektu kategorijām, tostarp objektiem, kuru izraisošās aizsargjoslas nav iespējams attēlot mēroga noteiktības dēļ, un aizsargjoslas, kas rodas, objektam izveidojoties pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas. Likumā nepieciešams paredzēt kārtību, ka objekta valdītājam ir iespēja iesniegt datus par konkrēta objekta aizsargjoslām, uzskata VidM.
Pēc Vides ministrijas iniciatīvas 2006.gada nogalē valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas skāra virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas. Plašāku Aizsargjoslu likuma grozījumu nepieciešamību parāda tas, ka Vides ministrija saņēma priekšlikumus ne tikai par izsludināto likumprojektu, bet arī par citām aizsargjoslām: ap ūdens ņemšanas vietām, gar elektronisko sakaru tīkliem, gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm.
Pēc Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas priekšlikuma likuma 48.pants papildināts ar nosacījumu, ka ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi zemi aizsargjoslām izmanto bez atlīdzības. Likuma 45. un 46.pants jau iekļauj normas, ka elektrisko tīklu un siltumtīklu turētāji izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām bez atlīdzības.
Likuma 56.pants papildināts ar nosacījumu, ka gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm bez atlīdzības. Tādējādi visā energoapgādē tiek piemēroti vienādi pamatnosacījumi.
Likumā ir noteikti dažādi aizsargjoslu veidi un normas šo aizsargjoslu platumiem: vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas, sanitārās aizsargjoslas un drošības aizsargjoslas.
Atsevišķas Aizsargjoslu likuma normas attiecībā uz ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām ir novecojušas un nepamatoti kavē infrastruktūras ekspluatāciju un attīstību, uzskata VidM. Likumu piemērojot praksē, tāpat problēmas radot arī pašreiz spēkā esošā redakcija attiecībā uz aizsargjoslu attēlošanu teritoriju plānojumos.
Atbilstoši "Vietējas pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumiem" vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā aizsargjoslas nosaka atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums tiek izstrādāts 12 gadiem. Tādējādi vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā netiek attēlotas aizsargjoslas vairāku objektu kategorijām, tostarp objektiem, kuru izraisošās aizsargjoslas nav iespējams attēlot mēroga noteiktības dēļ, un aizsargjoslas, kas rodas, objektam izveidojoties pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas. Likumā nepieciešams paredzēt kārtību, ka objekta valdītājam ir iespēja iesniegt datus par konkrēta objekta aizsargjoslām, uzskata VidM.
Pēc Vides ministrijas iniciatīvas 2006.gada nogalē valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas skāra virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas. Plašāku Aizsargjoslu likuma grozījumu nepieciešamību parāda tas, ka Vides ministrija saņēma priekšlikumus ne tikai par izsludināto likumprojektu, bet arī par citām aizsargjoslām: ap ūdens ņemšanas vietām, gar elektronisko sakaru tīkliem, gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm.
Pēc Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas priekšlikuma likuma 48.pants papildināts ar nosacījumu, ka ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi zemi aizsargjoslām izmanto bez atlīdzības. Likuma 45. un 46.pants jau iekļauj normas, ka elektrisko tīklu un siltumtīklu turētāji izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām bez atlīdzības.
Likuma 56.pants papildināts ar nosacījumu, ka gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm bez atlīdzības. Tādējādi visā energoapgādē tiek piemēroti vienādi pamatnosacījumi.
