Saeimas vides apakškomisijas deputāti Aizsargjoslu likumā vēlas striktāku piekrastes teritoriju aizsardzību
Šodien notikušajā Saeimas vides apakškomisijas sēdē deputāti izteica virkni priekšlikumu Aizsargjoslu likuma grozījumiem, lai apturētu piekrastes teritoriju apbūvi, jo ne visiem ir pārliecība, ka piekrastes saglabāšanā sabiedrības interesēs būs ieinteresētas arī pašvaldības, kam šīs teritorijas ir arī naudas avots.
Šodien notikušajā Saeimas vides apakškomisijas sēdē deputāti izteica virkni priekšlikumu Aizsargjoslu likuma grozījumiem, lai apturētu piekrastes teritoriju apbūvi, jo ne visiem ir pārliecība, ka piekrastes saglabāšanā sabiedrības interesēs būs ieinteresētas arī pašvaldības, kam šīs teritorijas ir arī naudas avots.
Kā norādīja deputāts Indulis Emsis, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba grupas sagatavotie grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz aizliegt celt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, ja tiek rekonstruētas esošās ēkas tādā pašā būvapjomā.
Grozījumi paredz, ka turpmāk piekrastes pašvaldībām savi teritorijas detālplāni būs jāsaskaņo ar Vides ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Būvniecība piekrastē būtu pieļaujama, lai attīstītu ostu, zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu darbību.
Emsis arī uzsvēra, ka nedrīkst samazināt pašvaldību lemšanas tiesības par savas teritorijas attīstību. Minētie grozījumi nodrošinās kontroles mehānismus, kas neļaus pašvaldībām vienpersoniski izlemt par piekrastes teritorijas apbūvi.
Savukārt deputāts Aleksandrs Kiršteins saskatījis, ka minētie grozījumi paredz tādus pašus izņēmumus, kas pieļauj apbūvi, kā pašreizējā likuma redakcija. Viņaprāt, būtu nepieciešams noteikt konkrētu piekrastes joslu, kurā nedrīkstētu pieļaut nekādu apbūvi.
Kiršteins arī uzskata, ka nav pamata runāt par pašvaldību tiesībām, kamēr nav veikta reģionālā reforma, un pašlaik vairāk izskatoties, ka pašvaldības piekrastes teritorijās rīkojas savu interešu, nevis sabiedrības labā.
Kā norādīja Kiršteins, precīzi būtu jādefinē, cik lielā un kādā piekrastes teritorijā apbūve būtu jāaizliedz, un jānosaka arī būvējamo ēku apjomi.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš pauda viedokli, ka ir vairākas iespējas noteikt teritorijas, kurās ir aizliedzama būvniecība, piemēram, nosakot piekrastes joslu, kurā nevar tikt veikta apbūve, vai arī tad, kad pašvaldība izstrādā teritorijas detālplānu.
Vides ministrijas sagatavotie grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz aizliegt celt jaunas būves, izņemot gadījumos, ja tas nepieciešams ostu attīstībai, kā arī norobežot ar žogiem pieeju jūrai, komisiju informēja Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einārs Cilinskis.
Vairāki Saeimas deputāti uzsvēra, lai apturētu jūras piekrastes apbūvi, būtu jānosaka šo teritoriju apbūves moratorijs, lai pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas neturpinātos piekrastes apbūve. Deputāts Dzintars Ābiķis uzskata, ka nepieciešams izpētīt visu jūras piekrastes teritoriju un noteikt tās zonējumu, definējot, kur ir iespējama apbūve.
Svarīgākais ir saglabāt to unikālo Latvijas jūras piekrastes dabas ainavu, kāda tā ir pašlaik, nevis pārvēršot to par Braitonbīču, kur Atlantijas okeāna pludmalē uzceltas daudzstāvu mājas, biedināja Kiršteins.
Komisijas sēdē izskanēja arī priekšlikums piekrastes teritorijām piešķirt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statusu.
Lai iepazītos ar apbūves situāciju jūras piekrastē, vides apakškomitejas deputāti nākamnedēļ plāno apmeklēt Lapmežciemu.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
Kā norādīja deputāts Indulis Emsis, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba grupas sagatavotie grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz aizliegt celt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, ja tiek rekonstruētas esošās ēkas tādā pašā būvapjomā.
Grozījumi paredz, ka turpmāk piekrastes pašvaldībām savi teritorijas detālplāni būs jāsaskaņo ar Vides ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Būvniecība piekrastē būtu pieļaujama, lai attīstītu ostu, zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu darbību.
Emsis arī uzsvēra, ka nedrīkst samazināt pašvaldību lemšanas tiesības par savas teritorijas attīstību. Minētie grozījumi nodrošinās kontroles mehānismus, kas neļaus pašvaldībām vienpersoniski izlemt par piekrastes teritorijas apbūvi.
Savukārt deputāts Aleksandrs Kiršteins saskatījis, ka minētie grozījumi paredz tādus pašus izņēmumus, kas pieļauj apbūvi, kā pašreizējā likuma redakcija. Viņaprāt, būtu nepieciešams noteikt konkrētu piekrastes joslu, kurā nedrīkstētu pieļaut nekādu apbūvi.
Kiršteins arī uzskata, ka nav pamata runāt par pašvaldību tiesībām, kamēr nav veikta reģionālā reforma, un pašlaik vairāk izskatoties, ka pašvaldības piekrastes teritorijās rīkojas savu interešu, nevis sabiedrības labā.
Kā norādīja Kiršteins, precīzi būtu jādefinē, cik lielā un kādā piekrastes teritorijā apbūve būtu jāaizliedz, un jānosaka arī būvējamo ēku apjomi.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš pauda viedokli, ka ir vairākas iespējas noteikt teritorijas, kurās ir aizliedzama būvniecība, piemēram, nosakot piekrastes joslu, kurā nevar tikt veikta apbūve, vai arī tad, kad pašvaldība izstrādā teritorijas detālplānu.
Vides ministrijas sagatavotie grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz aizliegt celt jaunas būves, izņemot gadījumos, ja tas nepieciešams ostu attīstībai, kā arī norobežot ar žogiem pieeju jūrai, komisiju informēja Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einārs Cilinskis.
Vairāki Saeimas deputāti uzsvēra, lai apturētu jūras piekrastes apbūvi, būtu jānosaka šo teritoriju apbūves moratorijs, lai pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas neturpinātos piekrastes apbūve. Deputāts Dzintars Ābiķis uzskata, ka nepieciešams izpētīt visu jūras piekrastes teritoriju un noteikt tās zonējumu, definējot, kur ir iespējama apbūve.
Svarīgākais ir saglabāt to unikālo Latvijas jūras piekrastes dabas ainavu, kāda tā ir pašlaik, nevis pārvēršot to par Braitonbīču, kur Atlantijas okeāna pludmalē uzceltas daudzstāvu mājas, biedināja Kiršteins.
Komisijas sēdē izskanēja arī priekšlikums piekrastes teritorijām piešķirt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statusu.
Lai iepazītos ar apbūves situāciju jūras piekrastē, vides apakškomitejas deputāti nākamnedēļ plāno apmeklēt Lapmežciemu.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA