Sagatavoti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Foto: Sagatavoti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Ar mērķi paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību pirkuma un pakalpojuma līgumos, kurus komersants slēdz ar patērētāju, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, un š.g. 25.oktobrī iesniedza tos starpinstitūciju saskaņošanai.
Likumprojekts izstrādāts, ieviešot Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25.oktobra direktīvas 2011/83/ESpar patērētāju tiesībām normas. Direktīvas izstrāde tika uzsākta 2008.gada oktobrī, lai aizstātu četras spēkā esošās direktīvas patērētāju līgumtiesību jomā, un regulē galvenokārt ar distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus komersanta pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas. Vienoti nosacījumi šo līgumu slēgšanai šobrīd tiek ieviesti visās ES dalībvalstīs ar mērķi paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību un nodrošināt skaidrus un saprotamus nosacījumus šādu līgumu slēgšanai jebkurā ES valstī.
Ar likumprojektu paredzēts noteikt, kādi līgumi ir uzskatāmi par distances līgumiem un ārpus pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas noslēgtiem līgumiem, kā arī skaidri noteikt pušu tiesības un pienākumus gadījumos, kad patērētājs izmanto atteikuma tiesības, t.i., 14 dienu laikā atkāpjas no līguma.
Likumprojekts noteiks arī patērētājiem pirms līguma noslēgšanas sniedzamo informāciju, prasības preču piegādei, kā arī citas līgumiem piemērojamās prasības. Piemēram, paredzēts aizliegt mājas lapās izmantot iepriekš atzīmētus ķeksīšus. Bieži vien patērētājam iegādājoties preces vai pakalpojumus Internetā, tiek piedāvāts iegādāties papildus pakalpojumus, un, lai atteiktos no šiem pakalpojumiem, patērētājs ir spiests dzēst iepriekš atzīmētus ķeksīšus.
Saskaņā ar jaunajām prasībām, no patērētājiem, kuri izmantojuši kredītkarti vai citu maksāšanas līdzekli, iegādājoties preci vai pakalpojumu, pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji nevarēs iekasēt maksu par maksājuma līdzekļa izmantošanu, kas ir augstāka par pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja faktiskajām izmaksām, kas saistītas ar šo maksāšanas līdzekļu izmantošanu.
Lai risinātu šobrīd praksē konstatētos sarežģījumus piemērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, likumprojektā ir pilnveidotas prasības attiecībā uz pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja atbildību par neatbilstošām precēm vai pakalpojumiem, prasījumiem, kādus patērētājs var izvirzīt pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam preces vai pakalpojuma neatbilstības gadījumā, kā arī netaisnīgiem līguma noteikumiem.
Cita starpā likumprojekts paredz grozījumus arī attiecībā uz patērētāju kreditēšanas līgumiem. Lai izvairītos no gadījumiem, kad komersants izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtējot patērētāja maksātspēju (piemēram, izsniedzot kredītus skolniekiem un studentiem), likumprojekts noteiks aizliegumu komersantiem turpmāk izsniegt kredītu personai, kurai nav pastāvīgu un pietiekamu ienākumu. Šādos gadījumos likumprojekts paredz patērētāja tiesības maksāt tikai likumiskos procentus, tas ir, 6% gadā. Likumprojekts paredz arī obligātu pirmo iemaksu patērētāju kreditēšanas līgumiem, nosakot, ka, ja ar kreditēšanas līgumu tiek finansēta jaunas preces iegāde, kredīts izsniedzams ne vairāk kā 90 procentu apmērā no attiecīgās preces vērtības.
Detalizētāk ar Likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40265852.