Sākas arhitektu seminārs par koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja skiču projektu
No šodienas līdz 30.oktobrim notiks Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Kultūras ministrijas kopīgi organizētais starptautiskais arhitektu seminārs, kurā iecerēts pieņemt lēmumu par koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēku optimālāko pilsētbūvniecisko novietojumu.
No šodienas līdz 30.oktobrim notiks Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Kultūras ministrijas kopīgi organizētais starptautiskais arhitektu seminārs, kurā iecerēts pieņemt lēmumu par koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēku optimālāko pilsētbūvniecisko novietojumu.
Kā LETA jau ziņoja, konkursa kārtībā ir izraudzīti desmit arhitektu biroji, kuri piedalīsies starptautiskajā arhitektu seminārā un skiču projekta konkursā par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēku būvniecību Rīgā.
Konkursam bija pieteikušies 34 ārvalstu arhitektu biroji, no kuriem tika izraudzīti astoņi, un 15 Latvijas arhitektu biroji, no kuriem tika izraudzīti divi. Seminārā piedalās "Behnisch, Behnisch & Partner Architekten" (Vācija), "Cesar Pelli & Associates Architects" (ASV), "CoopHimmelb(l)au" (Austrija), "Dominique Perrault" (Francija), "Future Systems Ltd" (Lielbritānija), "Henning Larsens Tegnestue " (Dānija), "Klaus Kada + Gerhard Wittfeld" (Vācija) un "Snøhetta "(Norvēģija).
No Latvijas seminārā piedalās biroji "Arhis" un "SZK" (Sīlis, Zābers, Kļava).
Papildus Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir nosūtījis individuālu uzaicinājumu Ricardo Bofill arhitektu birojam Spānijā. Šī biroja līdzdalību seminārā un skiču konkursā apmaksā Rīgas dome.
Skiču konkursa norise plānota 2005.gada februārī. Tā prēmiju fonds ir 180 000 eiro (119 880 latu). Skiču konkursu organizē un finansē Kultūras ministrija. Katra uzaicinātā komanda par dalību saņems 10 000 eiro (6660 latu).
Mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja celtnes ir Latvijas valdības atzīta kultūras prioritāte. Šīs ēkas būs pamanāmas kultūras zīmes gan Latvijas, gan arī Eiropas un visas pasaules kontekstā. Valdības deklarācija paredz, ka šīs ēkas jāuzbūvē līdz 2008.gada beigām.
Nodomu protokolu par jaunas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas projektu īstenošanu Kultūras ministrija un Rīgas dome parakstīja šā gada 15.jūnijā. Jūlijā tika izveidota darba grupa, kas izstrādā mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projektēšanas programmu. Darba grupu vada komponists Raimonds Pauls.
Šā gada 7.septembrī Ministru kabinets akceptēja Kultūras ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par jaunas koncertzāles celtniecību, piešķirot tai septiņus miljonus latu. Kultūras ministrija sagatavos un līdz šā gada 31.oktobrim izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas koncepciju.
Ministru kabinets arī pilnvaroja Kultūras ministriju veikt sarunas ar Rīgas domi par apbūves platības izvēli.
Masu mediju pārstāvji tiek aicināti šodien plkst.15 piedalīties starptautiskā arhitektu semināra dalībnieku braucienā un aplūkot piecas iespējamās mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja novietnes Rīgas pilsētā.
Patlaban kā atbilstošākās šo objektu novietnes ir ieteiktas piecas teritorijas Rīgas pilsētā - AB dambis, Krāmu tirgus teritorija starp Turgeņeva, Maskavas, Gaiziņa un Prāgas ielu, Andrejsala, Grāpju pussala un Uzvaras parka rajona teritorija starp Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu un Slokas ielu.
Kā LETA jau ziņoja, konkursa kārtībā ir izraudzīti desmit arhitektu biroji, kuri piedalīsies starptautiskajā arhitektu seminārā un skiču projekta konkursā par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēku būvniecību Rīgā.
Konkursam bija pieteikušies 34 ārvalstu arhitektu biroji, no kuriem tika izraudzīti astoņi, un 15 Latvijas arhitektu biroji, no kuriem tika izraudzīti divi. Seminārā piedalās "Behnisch, Behnisch & Partner Architekten" (Vācija), "Cesar Pelli & Associates Architects" (ASV), "CoopHimmelb(l)au" (Austrija), "Dominique Perrault" (Francija), "Future Systems Ltd" (Lielbritānija), "Henning Larsens Tegnestue " (Dānija), "Klaus Kada + Gerhard Wittfeld" (Vācija) un "Snøhetta "(Norvēģija).
No Latvijas seminārā piedalās biroji "Arhis" un "SZK" (Sīlis, Zābers, Kļava).
Papildus Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir nosūtījis individuālu uzaicinājumu Ricardo Bofill arhitektu birojam Spānijā. Šī biroja līdzdalību seminārā un skiču konkursā apmaksā Rīgas dome.
Skiču konkursa norise plānota 2005.gada februārī. Tā prēmiju fonds ir 180 000 eiro (119 880 latu). Skiču konkursu organizē un finansē Kultūras ministrija. Katra uzaicinātā komanda par dalību saņems 10 000 eiro (6660 latu).
Mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja celtnes ir Latvijas valdības atzīta kultūras prioritāte. Šīs ēkas būs pamanāmas kultūras zīmes gan Latvijas, gan arī Eiropas un visas pasaules kontekstā. Valdības deklarācija paredz, ka šīs ēkas jāuzbūvē līdz 2008.gada beigām.
Nodomu protokolu par jaunas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas projektu īstenošanu Kultūras ministrija un Rīgas dome parakstīja šā gada 15.jūnijā. Jūlijā tika izveidota darba grupa, kas izstrādā mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projektēšanas programmu. Darba grupu vada komponists Raimonds Pauls.
Šā gada 7.septembrī Ministru kabinets akceptēja Kultūras ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par jaunas koncertzāles celtniecību, piešķirot tai septiņus miljonus latu. Kultūras ministrija sagatavos un līdz šā gada 31.oktobrim izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas koncepciju.
Ministru kabinets arī pilnvaroja Kultūras ministriju veikt sarunas ar Rīgas domi par apbūves platības izvēli.
Masu mediju pārstāvji tiek aicināti šodien plkst.15 piedalīties starptautiskā arhitektu semināra dalībnieku braucienā un aplūkot piecas iespējamās mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja novietnes Rīgas pilsētā.
Patlaban kā atbilstošākās šo objektu novietnes ir ieteiktas piecas teritorijas Rīgas pilsētā - AB dambis, Krāmu tirgus teritorija starp Turgeņeva, Maskavas, Gaiziņa un Prāgas ielu, Andrejsala, Grāpju pussala un Uzvaras parka rajona teritorija starp Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu un Slokas ielu.
