"Sākumā ir tikai vīzija par to, kā visam vajadzētu būt. Pēc tam tiek veikts liels darbs, apzinātas daudzas valstis un izstrādāts it kā izstādes skelets," - stāsta izstāžu sabiedrības "Janus un partner

Intervija ar izstāžu sabiedrības "Janus un partneri" menedžeri Rasu Villerušu.

Nesen Skonto hallē notika kārtējā mēbeļu izstāde, tāpēc www.building.lv uz sarunu aicināja izstāžu sabiedrības "Janus un partneri" menedžeri Rasu Villerušu. Centāmies noskaidrot, cik veiksmīga izdevās šī izstāde, kā arī nonācām pie tēmas par izstādēm vispār.

Vai mēbeļu izstāde izdevās tāda, kāda bija plānota?
Jā, izstāde bija tieši tāda, kā tika cerēts. Tā bija labāka nekā iepriekšējā gadā. Arī apmeklētāju skaits bija samērā liels.

Ar ko šī izstāde bija labāka par pagājušā gada mēbeļu izstādi?
Tika aizņemta lielāka izstāžu platība. Starp stendiem palika tikai 2m platas ejas. Ja būtu pieteikušās vēl divas firmas, viņām būtu jāatsaka vietas trūkuma dēļ.

Vai pagaidām dalību neatteicāt nevienai kompānijai?
Atteikt nācās kompānijām, kas nepārstāv mēbeļu nozari.

Kā notiek šī kompāniju atlase?
Tā ir ļoti vienkārša- izstādē var piedalīties tikai firmas, kuras piedāvā mēbeles, furnitūru, interjera vai dizaina elementus.

Cik ir jāmaksā par dalību izstādē?
Visās mūsu rīkotajās izstādēs dalības maksa ir aptuveni vienāda, tā var nedaudz mainīties tikai atkarībā no izstādes ilguma. Mēbeļu izstāde notika piecas dienas un dalības maksa bija 70 līdz 105 dolāri par kvadrātmetru. Vietējiem ražotājiem dodam 10% atlaidi.

Un cik liela ir ieejas maksa?
Arī ieejas maksa visās mūsu izstādēs ir aptuveni vienāda. Skolēniem, studentiem un pensionāriem ieejas maksa ir 1 lats, pieaugušajiem 2 lati. Domāju, ka šīs cenas ir demokrātiskas.

Kādas vēl ar būvniecību saistītas izstādes rīko "Janus un partneri"?
Mums nav nevienas tieši ar būvniecību saistītas izstādes. Taču būvniecībā strādājošiem cilvēkiem tuva varētu būt izstāde "Dārza dizains", kura pagaidām notiek Dailes teātrī. Šī tēma Latvijā vēl tikai kļūst aktuāla, tāpēc arī izstāde bija tikai kā tāds izmēģinājums. Nākotnē plānojam izstādi rīkot Skonto hallē. Izstādē var aplūkot dažādus augus, dizaina elementus dārzam, dārza mēbeles, baseinus, pakalpojumus piedāvā ainavu arhitekti u.c.
Jauna izstāde, kuru sāksim rīkot tikai nākamajā gadā būs "Stils un mode", tajā tiek aplūkota modes dizaina tēma, kas varētu būt aktuāla arī būvniecībā. Šī izstāde tiek plānota kā grandiozs pasākums.
Vēl mums ir izstāde "Interfloristika", kurā tiek piedāvāti interjera elementi, ziedi, telpaugi, vāzes u.tml.

Un kādas izstādes vispār vēl organizējat?
Martā Skonto hallē kopā ar izstāžu sabiedrību Prima Skonto rīkojam izstādi "Dzērieni". Rīkojam arī divus gadatirgus- "Juniors" (tajā vienuviet var iegādāties visu skolai) un "Ziemsvētku gadatirgus" (kur var atrast interesantas dāvanas un citas lietas svētkiem).

Laiku pa laikam ir gadījumi, kad izstādes par līdzīgu tēmu notiek gan Skonto, gan arī Ķīpsalas hallē. Arī mēbeļu izstāde?
Jā, tāpēc ar nākamo gadu mēbeļu izstāde abās hallēs notiks vienlaicīgi, tas būs ērtāk gan apmeklētājiem, gan arī dalībniekiem.

Kādai jābūt veiksmīgai izstāžu sabiedrībai?
Lai varētu pastāvēt, izstāžu sabiedrībai ir jāspecializējas šaurā nozarē. Latvijā arvien vairāk plūst iekšā ārzemju investīcijas, jādomā arī par to. Jārūpējas, lai pasaule iepazītu Latvijas uzņēmumus.

Kāda ir atsaucība no ārzemju kompānijām?
Par izstādēm vienmēr informējam vēstniecības, ielūgumus izsūtām uz lielākajām ārzemju firmām.
Patiesībā ārzemju firmas, kas piedalās izstādēs var iedalīt it kā trīs grupās: ir kompānijas, kura sadarbojas ar Latvijas firmām un strādā viņu stendos, ir Latvijas kompānijas, kas ir ārzemju firmu pārstāvji Latvijā un ir ārzemju firmas (biežāk no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas), kuras izstādēs piedalās autonomi.

Kāds, Jūsuprāt, ir izstāžu līmenis Latvijā?
Katru reizi, kad apmeklēju kādu izstādi ārzemēs, saprotu, cik Latvija tomēr ir maza. Nedomāju, ka mums būtu sliktāka izstāžu vai dzīves kvalitāte kā citus, mēs vienkārši esam mazi. Polijā, piemēram ir 20 izstāžu halles. Salīdziniet paši!

Latvijā ir divas izstāžu halles. Vai priekš Latvijas tas ir daudz vai maz?
Mūsu izstādēm Skonto halle bieži vien ir par mazu. Tiek plānots šeit būvēt vēl vienu halli, tas būtu ļoti labi.

Cik ilgs ir darbs pie izstādes veidošanas?
Reiz man kāds žurnālists jautāja: "Kad Jūs sākāt šo izstādi veidotģ" Un tad man ir jāatbild, ka, piemēram, mēbeļu izstādi sākām veidot pirms četriem gadiem. Tas ir nemitīgs darbs.

Kā notiek izstāde organizēšana?
Sākumā ir tikai vīzija par to, kā visam vajadzētu būt. Pēc tam tiek veikts liels darbs, apzinātas daudzas valstis un izstrādāts it kā izstādes skelets. Kad tas ir izdarīts, sākas menedžeru darbs- ir jāstrādā ar firmām, jāatrod katrai no tām izdevīgākā vieta. Ja firma izstādē iegūst daudzus jaunus klientus, tad var teikt, ka mūsu darbs ir sasniedzis rezultātus.
Ir firmas, kuras sākumā ar lielu šaubīšanos paņem 6 kvadrātmetru stendu, nākamajā gadā tā pati firma ņem 10 kvadrātmetrus, pēc tam 20 kvadrātmetrus un beigās jau lielo centrālo stendu. Mums ir liels prieks redzēt, kā kompānijas aug. Ja klients sevi labi parāda izstādē un pēc tam vēl ilgi strādā ar pasūtījumiem, tad mēs savu mērķi esam sasnieguši. Ja klientam iet labi, arī mums iet labi.

Kā kompānijām vajadzētu gatavoties dalībai izstādē?
Laikus vajadzētu domāt par to, kā grib izskatīties izstādē. Lieliem uzņēmumiem priekš tam ir savi dizaineri. Jādomā arī par to, lai cilvēki, kuri darbojas izstādē, spētu ieinteresēt apmeklētājus. Tas ir svarīgi. Stendā nedrīkst tamborēt.

Kā konkurējat ar citām izstāžu sabiedrībām?
Latvijā šobrīd ir trīs sabiedrības, kad mēs uzsākām savu darbību, bija astoņas. Lai varētu veiksmīgi pastāvēt, jācenšas nedublēties.

Kā sadalāt Skonto halli ar "Prima skonto"?
Patiesībā tas ir ļoti vienkārši. Laiki tiek saskaņoti ilgāku laiku iepriekš un parasti šajā ziņā nekādu problēmu nav.

Cik ilgi pati jau strādājat "Janus un partneri"?
Strādāju te jau divus gadus.

Kādi ir Jūsu pienākumi šajā darbā?
Es sāku kā menedžera asistente. Tagad manam amatam nemaz īsti nav nosaukuma. Es plānoju medijus, runāju ar presi, kā arī strādāju ar dažiem klientiem. Mūsu uzņēmumā visi darbinieki var darīt visu, tāpēc arī man ir grūti pateikt sava amata nosaukumu. Uzņēmumā strādājam 12 cilvēki, katru reizi, kad kādam vajag palīdzību, visi dodamies palīgā.

Vai Jums patīk savs darbs?
Jā, noteikti. Tas savā ziņā ir unikāls. Man patīk būt iekšā šajā procesā.
Kad firma uzbūvē savu stendu un ierauga to gatavu, skaisti apgaismotu, tas viņiem ir patīkams emocionāls pārdzīvojums. Es nostājos uz paaugstinājuma un pārredzu visu halli. Tā ir fantastiska sajūta.
Reizēm gan nākas arī ļoti daudz strādāt, izstāžu laikā darba diena ilgst pat 12 stundas.

Vai tik daudz strādājot Jums atliek laiks arī pašai sev?
Mums ir ļoti saprotoša priekšniecība un parasti pēc izstādēm kādu laiku visiem ir brīvdienas. Priekšniecība novērtē to, ka izstāžu dienās mēs neskaitām stundas un darām visu nepieciešamo. Brīvdienās pēc izstādēm cenšos atgūt nokavēto.

Kā tas notiek?
Kad es mācījos vidusskolā, ļoti centos izvairīties no fizkultūras stundām, taču tagad bieži izvēlos aktīvo atpūtu. Vasarā braucu ar velosipēdu, ziemā apmeklēju sporta zāli vai kopā ar savu puisi ( norāda uz blakus sēdošo dēlu) nodarbojamies ar snovbordu. Es daudz strādāju, lai varētu sev un dēlam nodrošināt patīkamas izklaides.

Vai viņš neiebilst pret to, ka mamma tik daudz strādā?
Jā gan, bet viņš bieži dodas ar savu treneri kalnos sportot un tad jau ir citas rūpes.


Linda Tunte

www.building.lv