Salacgrīvā būvēs Eiropā ļoti reti sastopamu keramikas apdedzināšanas krāsni - naborigama cepli
Limbažu rajona Salacgrīvā šovasar plānots uzbūvēt Baltijā pirmo un Eiropā tikai divās vietās apskatāmo Japānai raksturīgo keramikas apdedzināšanas krāsni - naborigama cepli, aģentūrai LETA pastāstīja Salacgrīvas pašvaldības Informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese.
Limbažu rajona Salacgrīvā šovasar plānots uzbūvēt Baltijā pirmo un Eiropā tikai divās vietās apskatāmo Japānai raksturīgo keramikas apdedzināšanas krāsni - naborigama cepli, aģentūrai LETA pastāstīja Salacgrīvas pašvaldības Informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese.
"Naborigama ceplis tulkojumā nozīmē lienošā, rāpjošā, kāpjošā krāsns, un atšķirībā no parastā cepļa viena kambara vietā tam var būt vairāki, līdz pat septiņiem un vairāk kambariem. Krāsns tiek būvēta nelielā slīpumā, lai būtu kritums un vilkme, un kambari ir izkārtoti viens aiz otra slīpumā uz augšu. Šo cepļu dzimtene ir Japāna, un tajos apdedzina keramiku īpaši augstās temperatūrās. Keramikas apdedzināšana ar malkas kurinātu uguni pašlaik ir moderna tehnoloģija. Nekādā citā veidā trauku nevar tik labi apdedzināt kā ar malku kurinātā ceplī," sacīja Salacgrīvas mākslas skolas direktors Imants Klīdzejs.
Salacgrīvas naborigama ceplim būs četri kambari, un pirmie māla priekšmeti tajā varētu tikt apdedzināti jūlijā, kad Salacgrīvā svinēs pilsētas svētkus.
Cepļa būvēšanai saņemts valsts finansējums 20 000 latu apjomā.
Klīdzejs vada cepļa izbūvi, jo viņš savulaik, iesaistoties Baltijas valstu keramiķu projektā, apņēmās izveidot pie sevis vēl Latvijā neredzētu cepli, kurš būtu interesants ne tikai Salacgrīvas skolēniem, bet plašākai Eiropas Savienības un pasaules jaunatnei, kas interesējas par keramiku.
Cepli būvēs, sadarbojoties Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas un Igaunijas mākslas augstskolu studentiem.
Līdz šim naborigama cepļi būvēti Somijā un Dānijā.
Salacgrīvas pašvaldība cepļa būvēšanai atvēlējusi zemi Krasta ielā 44, bijušajā skolas ābeļdārzā.
"Naborigama ceplis tulkojumā nozīmē lienošā, rāpjošā, kāpjošā krāsns, un atšķirībā no parastā cepļa viena kambara vietā tam var būt vairāki, līdz pat septiņiem un vairāk kambariem. Krāsns tiek būvēta nelielā slīpumā, lai būtu kritums un vilkme, un kambari ir izkārtoti viens aiz otra slīpumā uz augšu. Šo cepļu dzimtene ir Japāna, un tajos apdedzina keramiku īpaši augstās temperatūrās. Keramikas apdedzināšana ar malkas kurinātu uguni pašlaik ir moderna tehnoloģija. Nekādā citā veidā trauku nevar tik labi apdedzināt kā ar malku kurinātā ceplī," sacīja Salacgrīvas mākslas skolas direktors Imants Klīdzejs.
Salacgrīvas naborigama ceplim būs četri kambari, un pirmie māla priekšmeti tajā varētu tikt apdedzināti jūlijā, kad Salacgrīvā svinēs pilsētas svētkus.
Cepļa būvēšanai saņemts valsts finansējums 20 000 latu apjomā.
Klīdzejs vada cepļa izbūvi, jo viņš savulaik, iesaistoties Baltijas valstu keramiķu projektā, apņēmās izveidot pie sevis vēl Latvijā neredzētu cepli, kurš būtu interesants ne tikai Salacgrīvas skolēniem, bet plašākai Eiropas Savienības un pasaules jaunatnei, kas interesējas par keramiku.
Cepli būvēs, sadarbojoties Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas un Igaunijas mākslas augstskolu studentiem.
Līdz šim naborigama cepļi būvēti Somijā un Dānijā.
Salacgrīvas pašvaldība cepļa būvēšanai atvēlējusi zemi Krasta ielā 44, bijušajā skolas ābeļdārzā.
