Samazinājies nelaimes gadījumos darbā cietušo skaits
"Salīdzinājumā ar 2001.gada 1.pusgada datiem šogad par 105 gadījumiem (15 %) ir samazinājies kopējais nelaimes gadījumos cietušo skaits," informē Valsts darba inspekcijas (VDI) direktora vietnieks Armīns Bukavs.
"Salīdzinājumā ar 2001.gada 1.pusgada datiem šogad par 105 gadījumiem (15 %) ir samazinājies kopējais nelaimes gadījumos cietušo skaits," informē Valsts darba inspekcijas (VDI) direktora vietnieks Armīns Bukavs.
"Pēc VDI rīcībā esošās informācijas laika posmā no 2002.gada janvāra sākuma līdz jūnija beigām valstī nelaimes gadījumos cietuši 594 darbinieki, no tiem 23 gāja bojā, 213 darbinieki ieguva smagus un vidēji smagus miesas bojājumus un 381 darbinieks ieguva vieglas traumas," stāsta A.Bukavs.
Visvairāk nelaimes gadījumu notikuši apstrādes rūpniecībā - 40 %, tad seko lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība - 12,6 % un transporta, glabāšanas un sakaru nozare - 12,3%.
Nelaimes gadījumu analīze pa uzņēmumu grupām rāda, ka lielākā daļa cietušo ir vidējo uzņēmumu (no 50 līdz 249 strādājošiem) darbinieki. Pirmkārt, tas izskaidrojams ar faktu, ka valstī šādu uzņēmumu ir visvairāk. Otrkārt, tieši mazajos un vidējos uzņēmumos biežāk netiek pievērsta pietiekama uzmanība darba aizsardzības sistēmas organizācijai un pilnveidošanai.
Izplatītākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības prasību neievērošana no darbinieku puses (65 %), t.sk. darba drošības instrukciju neievērošana, nepareizu darba paņēmienu un metožu izvēle, nepietiekoša uzmanība veicot darbu, darba izpildes tehnoloģiju neievērošana, trūkumi darbinieku disciplīnā (darbs alkohola reibumā un neparedzēta darba veikšana). Visbiežāk cietuši darbinieki ar darba stāžu līdz 1 gadam (33 %) un no 1 gada līdz 3 gadiem (28 %).
"Valsts darba inspekcija aicina darba devējus kopā ar uzņēmuma darba aizsardzības speciālistiem pievērst uzmanību darba vides risku novērtēšanai, pasākumu plānošanai darba drošības un veselības jomā, šo pasākumu īstenošanai un darba vides iekšējās uzraudzības nepārtrauktai pārbaudei un pilnveidošanai. Darba drošības un veselības risku vadīšanas sistēma palīdz novērst trūkumus darba organizācijas jautājumos, veicina darba devēju un darbinieku sadarbību un, tā rezultātā tiek uzlabota uzņēmuma darba vide un mazināta nelaimes gadījumu un arodsaslimšanu iespējamība," uzsver VDI direktora vietnieks A. Bukavs.
Darba devējiem jārūpējas par to, lai uzņēmumos būtu reālā darba aizsardzības sistēma un apmācīti darba aizsardzības speciālisti. Nepieciešamības gadījumos ir iespēja konsultēties ar valsts darba inspektoriem, kuri, balstoties uz inspekcijas rīcībā esošiem pasaules un citu uzņēmumu "labas prakses" piemēriem, var piedāvāt darba devējiem problēmas risinājumu.
Sīkāku informāciju iespējams saņemt, zvanot Dacei Avenai tel. 7021748.
Direktora vietnieks A.Bukavs
"Pēc VDI rīcībā esošās informācijas laika posmā no 2002.gada janvāra sākuma līdz jūnija beigām valstī nelaimes gadījumos cietuši 594 darbinieki, no tiem 23 gāja bojā, 213 darbinieki ieguva smagus un vidēji smagus miesas bojājumus un 381 darbinieks ieguva vieglas traumas," stāsta A.Bukavs.
Visvairāk nelaimes gadījumu notikuši apstrādes rūpniecībā - 40 %, tad seko lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība - 12,6 % un transporta, glabāšanas un sakaru nozare - 12,3%.
Nelaimes gadījumu analīze pa uzņēmumu grupām rāda, ka lielākā daļa cietušo ir vidējo uzņēmumu (no 50 līdz 249 strādājošiem) darbinieki. Pirmkārt, tas izskaidrojams ar faktu, ka valstī šādu uzņēmumu ir visvairāk. Otrkārt, tieši mazajos un vidējos uzņēmumos biežāk netiek pievērsta pietiekama uzmanība darba aizsardzības sistēmas organizācijai un pilnveidošanai.
Izplatītākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības prasību neievērošana no darbinieku puses (65 %), t.sk. darba drošības instrukciju neievērošana, nepareizu darba paņēmienu un metožu izvēle, nepietiekoša uzmanība veicot darbu, darba izpildes tehnoloģiju neievērošana, trūkumi darbinieku disciplīnā (darbs alkohola reibumā un neparedzēta darba veikšana). Visbiežāk cietuši darbinieki ar darba stāžu līdz 1 gadam (33 %) un no 1 gada līdz 3 gadiem (28 %).
"Valsts darba inspekcija aicina darba devējus kopā ar uzņēmuma darba aizsardzības speciālistiem pievērst uzmanību darba vides risku novērtēšanai, pasākumu plānošanai darba drošības un veselības jomā, šo pasākumu īstenošanai un darba vides iekšējās uzraudzības nepārtrauktai pārbaudei un pilnveidošanai. Darba drošības un veselības risku vadīšanas sistēma palīdz novērst trūkumus darba organizācijas jautājumos, veicina darba devēju un darbinieku sadarbību un, tā rezultātā tiek uzlabota uzņēmuma darba vide un mazināta nelaimes gadījumu un arodsaslimšanu iespējamība," uzsver VDI direktora vietnieks A. Bukavs.
Darba devējiem jārūpējas par to, lai uzņēmumos būtu reālā darba aizsardzības sistēma un apmācīti darba aizsardzības speciālisti. Nepieciešamības gadījumos ir iespēja konsultēties ar valsts darba inspektoriem, kuri, balstoties uz inspekcijas rīcībā esošiem pasaules un citu uzņēmumu "labas prakses" piemēriem, var piedāvāt darba devējiem problēmas risinājumu.
Sīkāku informāciju iespējams saņemt, zvanot Dacei Avenai tel. 7021748.
Direktora vietnieks A.Bukavs