Sanācijas efektivitāte un pārdomātas apsaimniekošanas būtiskums
Foto: Sanācijas efektivitāte un pārdomātas apsaimniekošanas būtiskums
Vienkārša statistika liecina, ka lielākā daļa t.s. mikrorajonu un tos raksturojošo paneļu un ķieģeļu māju tapuši starp 1960. un 1990.gadu. Toreiz energoresursu izmaksām netika pievērsta īpaša uzmanība, tāpēc jau sākotnēji sērijveida māju energoefektivitāte jeb siltumcaurlaidības koeficents sasniedza 2,9 W/mģK, lai gan pašlaik būvnormatīvi to nosaka 1,9 W/mģK, tātad gandrīz 2x mazāku. Pievienojot šai ainai nolietojušos komunikāciju tīklus, vāju ventilāciju un mūsdienu noslogojumam neatbilstošu elektroinstalāciju, nemaz nerunājot par atsevišķu ēku konstruktīvo stāvokli, jāapzinās stāvokļa nopietnība.
Tas, cik ļoti var mainīties nama stāvoklis pēc vispusīgas rekonstrukcijas, apraksta SIA "Augstskola plus" pārstāve Līga Berķe. Piemēram izvēlēta 602.sērijas māja Ziepniekkalnā, Ozolciema ielā, kurā renovācijas darbi veikti pirms neilga laika. Ēkai nomainītas visas inženierkomunikācijas, ierīkojot individuālus siltuma skaitītājus, veikta siltināšana un logu nomaiņa pret PVC, izbūvēta jauna ventilācijas sistēma, turklāt ierīkota energosistēmu automatizēta uzskaite, kopumā izmaksas rēķinot ap Ls 80 kv.m. Nemaz nerunājot par dzīvokļa vērtības šādā namā būtisku palielinājumu vai sakoptām koplietošanas telpām, tiešs ieguvums apkures sezonā ir Ls 1 kv.m/mēnesī, salīdzinājumā ar tādu pašu, bet nesanētu māju.
Tiek gan oponēts, ka tiešais ieguvums nav tik ievērojams, salīdzinot ar izmaksām, turklāt tā atmaksāšanās liekas gana ilglaicīga. L.Berķe un "Augstskola plus" direktore Laimdota Šnīdere paskaidro, ka minētajā namā veikta samērā visaptveroša sanācija, kas ietvēra arī diezgan dārgas ventilācijas ierīkošanu, bet siltumizolācijas rādītāju būtisku uzlabošanos var iegūt jau ar sienu siltināšanu un logu nomaiņu. Turklāt energoresursu cenas varētu celties, līdz ar to palielinot reālo ieguvumu.
L.Šnīdere savā runā uzsvēra saimnieciskas, pārdomātas māju pārvaldīšanas aspektus: "Lai vai cik skaista un ērta jaunuzcelta ēka nebūtu, pēc 3-4 gadiem var nonākt pie remonta nepieciešamības, ja tā netiek kvalitatīvi apsaimniekota. Pašreizējās tendences liecina, ka tā kompānija, kas būvē vai pasūta nama celtniecību, vēlāk to arī apsaimnieko, bet ne vienmēr viņi spēj būt profesionāļi abās jomās." Apsaimniekošanas kontekstā viņa akcentēja koplietošanas telpu stāvokļa nozīmību: "Mēs remontējam savus dzīvokļus, esam gatavi ņemt kredītus, to uzlabošanai, bet kāpņu telpa it kā vairs neattiecas uz mums. Bet diezin vai netīra, aplupusi kāpņu telpa ceļ pat visdārgākā dzīvokļa vērtību."
Tas, cik ļoti var mainīties nama stāvoklis pēc vispusīgas rekonstrukcijas, apraksta SIA "Augstskola plus" pārstāve Līga Berķe. Piemēram izvēlēta 602.sērijas māja Ziepniekkalnā, Ozolciema ielā, kurā renovācijas darbi veikti pirms neilga laika. Ēkai nomainītas visas inženierkomunikācijas, ierīkojot individuālus siltuma skaitītājus, veikta siltināšana un logu nomaiņa pret PVC, izbūvēta jauna ventilācijas sistēma, turklāt ierīkota energosistēmu automatizēta uzskaite, kopumā izmaksas rēķinot ap Ls 80 kv.m. Nemaz nerunājot par dzīvokļa vērtības šādā namā būtisku palielinājumu vai sakoptām koplietošanas telpām, tiešs ieguvums apkures sezonā ir Ls 1 kv.m/mēnesī, salīdzinājumā ar tādu pašu, bet nesanētu māju.
Tiek gan oponēts, ka tiešais ieguvums nav tik ievērojams, salīdzinot ar izmaksām, turklāt tā atmaksāšanās liekas gana ilglaicīga. L.Berķe un "Augstskola plus" direktore Laimdota Šnīdere paskaidro, ka minētajā namā veikta samērā visaptveroša sanācija, kas ietvēra arī diezgan dārgas ventilācijas ierīkošanu, bet siltumizolācijas rādītāju būtisku uzlabošanos var iegūt jau ar sienu siltināšanu un logu nomaiņu. Turklāt energoresursu cenas varētu celties, līdz ar to palielinot reālo ieguvumu.
L.Šnīdere savā runā uzsvēra saimnieciskas, pārdomātas māju pārvaldīšanas aspektus: "Lai vai cik skaista un ērta jaunuzcelta ēka nebūtu, pēc 3-4 gadiem var nonākt pie remonta nepieciešamības, ja tā netiek kvalitatīvi apsaimniekota. Pašreizējās tendences liecina, ka tā kompānija, kas būvē vai pasūta nama celtniecību, vēlāk to arī apsaimnieko, bet ne vienmēr viņi spēj būt profesionāļi abās jomās." Apsaimniekošanas kontekstā viņa akcentēja koplietošanas telpu stāvokļa nozīmību: "Mēs remontējam savus dzīvokļus, esam gatavi ņemt kredītus, to uzlabošanai, bet kāpņu telpa it kā vairs neattiecas uz mums. Bet diezin vai netīra, aplupusi kāpņu telpa ceļ pat visdārgākā dzīvokļa vērtību."
