Saplākšņa sastāvs

Foto: Saplākšņa sastāvs; autors: Saplākšņa sastāvs

Pirms baļķa lobīšanas to parasti samērcē vai tvaiko, lai paaugstinātu to mitruma saturu un izveidotu gludu finieri. Pēc tam finieris tiek žāvēts līdz aptuveni 4-8% mitruma saturam. Tādi defekti kā zaru caurumi, var tikt izlaboti, izmantojot tapas vai pildījumu, lai padarītu paneli atbilstošu nosacījumiem, kurus izvirza tā piederība noteiktam veidam. Finierim izmanto līmi no sintētiskajiem sveķiem, un finiera kārtas tiek novietotas tā, lai katras kārtas šķiedras virziens būtu 900 leņķī pret blakusesošo.

Saplākšņa virsmas izskats ir atkarīgs no tā, kāda ir tā virsējā kārtā izmantotā koka suga vai finiera veids. Virsmas izskata klasifikācijai dots standarts EN 635 "Saplāksnis – klasifikācija pēc virsmas izskata".

Kritērijos, kas iekļauti standarta EN 635 pirmajās trīs daļās, ietverti tādi defekti kā.

Labākajam finiera veidam atbilst "E" klase, kam nepiemīt neviens no tādiem defektiem kā zari, plaisas, insektu izgrauzti caurumi, mizas un sveķu izveidotas bedres, pūšana, finiera savienojumi, remonts vai malu defekti. Mīkstai koksnei, ko apzīmē ar EN 635-3, un cietai koksnei, kuras apzīmējums ir EN 635-2, atšķiras noteiktie defektu ierobežojumi, tādēļ svarīgi ir izvēlēties darbam atbilstošu finiera veidu. Galarezultāta paneļa krāsu ietekmē visi izmantotie apdares materiāli un veidi, kā arī laika apstākļi.

Standarta EN 635 ceturtajā daļā norādīti kritēriji, kas ietekmē saplākšņa virsmas apdari vai pārklājumu.

Saplākšņa ražošanas procesā izmantotā finiera kvalitāte ietekmē arī tā mehāniskās īpašības, taču standartā EN 635 norādītās finiera klases ir paredzētas tikai paneļa vizuālā izskata noteikšanai.

Blīvums, svars un loksnes izmēri

Saplākšņa blīvums ir atkarīgs izmantotās koku sugas. Lielākajai daļai celtniecībā izmantojamo saplākšņu blīvums ir 400-700 kg/m3. Īpašiem, augstā spiedienā presētiem saplākšņiem, kas ir ložu necaurlaidīgi, blīvums var būt līdz pat 1000 kg/m3.

Saplāksnis pieejams biezumā no 1,5 mm līdz 40 mm, bet visplašāk izmanto 8 mm līdz 25 mm biezu saplāksni.

Parasti lokšņu izmēri ir no 1525 x 1525 mm līdz 3050 x 1250 mm.

Dažādi izmantojami saplākšņa veidi

Celtniecībā saplāksni izmanto kā grīdas segumu, karkasu ēku sienām, lēzenam jumta segumam, betona veidnēm un kā ārējo apšuvumu.

Saplāksni, ko izmanto kuģu būvē, ražo izmantojot kokmateriālus, kas klasificēti kā vidēji izturīgi vai ar augstāku izturību par vidējo. Tas ir augstas kvalitātes finieris, kas pielīmēts ar fenola formaldehīda līmi.

Šim saplākšņa veidam ir ļoti augsti tehniskie izmantošanas raksturlielumi arī tad, ja ārējās vides apstākļi ir nelabvēlīgi. Ja ir nepieciešami augsti tehniskie rādītāji vai ja izmantotā materiāla aizstāšana vai trūkumu attaisnošanas sekas var radīt papildus izmaksas, to izmanto arī celtniecībā.

Vispārēji izmantojamie saplākšņi ir tie, ko neizmanto celtniecībā, un kuru virsmas izskata variācijas ir piemērotas izmantošanai galdniecībā un mēbeļu ražošanā.

Dekoratīvais saplāksnis var būt finierēts, pārklāts ar fenola plēvi vai kādu citu materiālu, kas nodrošina dekoratīvu apdari vai grūti nolietojamu virsmu.

Ir pieejami dažādi saplākšņu veidi – gan elastīgs saplāksnis, kas var tikt izlocīts sarežģītos līkumos, gan saplāksnis, kas ir presēts augstā spiedienā, tā kļūstot "ložu necaurlaidīgs".