Saruna ar Rīgas Tehniskās Universitātes Būvniecības fakultātes dekānu Juri Naudžunu un uzņemšanas komisijas priekšsēdētāju Voldemāru Putnaērgli
Saruna ar Rīgas Tehniskās Universitātes Būvniecības fakultātes dekānu Juri Naudžunu un uzņemšanas komisijas priekšsēdētāju Voldemāru Putnaērgli
Pastāstiet par mācību iespējām pie Jums?
Mēs piedāvājam studētgribētājam izvēlēties, vai viņš vēlas iegūt profesionālo vai akadēmisko izglītību. Profesionālās studijas paredzētas 1. vai 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības iegūšanai, savukārt akadēmiskās studijas ir paredzētas bakalaura, maģistra un doktora grāda iegūšanai. Būvniecības fakultātē ir iespējams izvēlēties vairākas studiju programmas un specializācijas. Tās var aplūkot mūsu mājas lapā www.bf.rtu.lv. 2000/2001.m.g. Būvniecības fakultātē atvērām koledžas apmācību Ceļu un tiltu specializācijā. Mūsu mājas lapā visi interesenti var aplūkot arī uzņemšanas noteikumus.
Kādai ir jābūt iepriekšējai izglītībai, lai varētu iestāties Būvniecības fakultātē?
Ir jābūt atestātam par vispārējo vidējo izglītību. Un tālāk seko atestātu konkurss. Jāsaka, ka mēs esam pacēluši gada atzīmju summu sešos mūs interesējošos priekšmetos - algebrā, ģeometrijā, fizikā, ķīmijā, informātikā un svešvalodā. Akadēmiskajā zarā šai atzīmju summai ir jābūt - 45, inženieriem - 42 un koledžas izglītībā - 39. Tas vienkārši tāpēc, lai nerastos nekādi pārpratumi.
Vai daudzi vidusskolas beidzēji nāk studēt tieši pie Jums?
Jā, no 1997.gada studētgribētāju skaits pie mums ir stipri audzis, pat līdz 300. Mums ir 145 budžeta vietas, kā arī daļējas maksas studijas. Vidusskolu absolventi redz, ka būvniecības nozare attīstās, ka šajā nozarē var dabūt darba vietas, redz, ka šeit ir perspektīvas. Pagājušajā gadā Būvniecības fakultātē bija viens no lielākajiem konkursiem. Mūs apsteidza tikai informātiķi. Šobrīd Būvniecības fakultātē studē 840 studenti.
Kad šogad sāksies studentu uzņemšana?
Uzņemšana sāksies 16.jūlijā un turpināsies 2 nedēļas. Kā jau minējām, tiks uzņemti 145 studenti budžeta grupā un droši vien tik pat par maksu. Maksa ir Ls 550.
Kādas ir izmaiņas, salīdzinot ar pagājušo gadu?
Jauninājums šogad ir tāds - ja netiek budžeta grupā, bet vēlas studēt, var samaksāt šos Ls 550 un nebūs jākārto iestājeksāmeni. Tāpat arī tad, ja izkrīt iestājeksāmenos - samaksā šo noteikto summu un var mācīties pie mums.
Kādā veidā notiek mācības RTU BF Būvniecības koledžā?
Pirmo reizi mēs izmantojam projektu metodi. Studenti jau no pirmās mācību nedēļas izstrādā projektus. Sākumā studenti (pa vienam vai arī apvienojušies grupās) izvēlas sava projekta darba tēmu, ko vēlāk paši pēta, projektē, paši meklē nepieciešamo informāciju un lieteratūru. Te viņi iegūst arī zināšanas projekta darba organizēšanā un vadīšanā, kā arī komunikācijā ar grupas pārstāvjiem vai ar citiem cilvēkiem, kas var palīdzēt realizēt projekta darbu. Studentiem šī metode ļoti patīk. Projekta darbi ir ļoti interesanti un galvenais - izdomas bagāti. Kad students pats ir visu izpētījis, tad viņam tiek mācīta teorija.
Vai studenti strādā arī praksi?
Studentiem, kuri studē profesionālajās programmās, ir jāstrādā prakse, tikai ir sarežģīti sameklēt. Sākotnēji ir jāaizzina visi uzņēmēji. Darba devēji jau arī skatās diezgan dažādi uz studentiem.
Kādas ir izredzes strādāt tālāk savā profesijā?
Izredzes ir ļoti labas. 90% mūsu beidzēju strādā savā profesijā, labi nopelna. Daudzi studenti sāk strādāt jau mācību laikā. Tomēr tas ir ļoti grūti. Mācībām vajag lielu atdevi, kā arī darba devējs prasa, lai strādātu cītīgi, nevis šā tā. Tādēļ arī daudzi studenti netiek galā. Bet pēc universitātes beigšanas tiešām var dabūt darbu. No 1958.gada mūsu fakultāti ir beiguši vairāk kā 10000 būvnieku. Ļoti daudzi šobrīd strādā vadošos amatos. Visus nemaz nevar nosaukt. Mēs, protams, par to esam ļoti priecīgi. Vēl prioritāte mūsu fakultātei ir tā, ka būvniecības fakultātes beidzējs var pārkvalificēties, un viņš var būt labs ekonomists, bet ekonomists nevarēs būt labs inženieris.
Vai Būvniecības fakultātei ir izveidojusies sadarbība ar kādām iestādēm?
Mēs esam noslēguši vienošanās līgumu ar Latvijas Būvnieku asociāciju. Vienošanās ir par to, lai viņi mums palīdzētu atjaunot infrastruktūru. Mūsu fakultātē jau 25 gadus nav bijis remonts. Telpas ir sliktā stāvoklī. Tādēļ būvnieku asociācija un prezidents Viktors Puriņš palīdzēs atrast līdzekļus, lai mēs kaut nedaudz varētu atjaunot mūsu fakultāti. Tāpat nauda tiks meklēta arī mācību literatūras iegādei, metodikas izstrādei. Protams, vajadzētu arī stimulēt pasniedzējus, lai tie neaizietu prom no mums. Daudziem pasniedzējiem šis nav nemaz vienīgais darbs, viņi strādā vēl kaut kur papildus, tādēļ šeit viņi nevar strādāt ar pilnu atdevi. Pasniedzēja darbs ir ļoti sarežģīts, viņam ir jābūt labam psihologam. Ir jāmāk izveidot studentiem tīkama mācību vide, lai piesaistītu studentu, bet strādājot divos darbos, pasniedzējs atnāk uz universitāti noguris un vēl priekšā vesela auditorija ar studentiem. Līdz ar to cietējs ir students.
Mēs piedalāmies arī Eiropas finansētajā Phare. Phare ir nodrošinājusi studentiem datorus un citus mācību palīglīdzekļus. Datori mūsu fakultātē ir ļoti svarīga lieta, bez tiem nevar iztikt.
Kādi ir aktuālākie notikumi šobrīd Būvniecības fakultātē?
Šobrīd ir ļoti saspringts laiks - sesija, diplomdarbu aizstāvēšana. Ļoti daudz jāstrādā. Mācībspēki strādā pie izglītības shēmas sakārtošanas. Ir jāpanāk, lai tā nebūtu saskaldīta. Pusgada garumā mēs esam gatavojušies starptautiskai akreditācijai. Te bija jāiegulda milzīgs darbs, bija jāizstrādā kaudzēm dokumentu.
Kādas sāpīgas tēmas Jūs šobrīd uztrauc?
Pati galvenā problēma, protams, ir naudas trūkums. Ja būtu līdzekļi par ko atremontēt universitātes telpas, kā arī maksāt mācībspēkiem labu algu, lai viņi neaizietu no mums, tad jau viss būtu kārtībā. Un vēl, protams, uztrauc tas, ka visā valstī nav vienotas un sakārtotas izglītības sistēmas.
Ko Jūs domājat par būvniecību Latvijā?
Būvniecība turpinās attīstīties. Tā ir perspektīva nozare. Tikai ir jāizveido valstī vienota sistēma. Tad jau viss būs kārtībā!
Evita Brokāne
www.building.lv
