Satiksmes ministrija satraukta par konkurences trūkumu ceļu būvē
Satiksmes ministrs Krišjānis Peters (LPP) pauž satraukumu par konkurences trūkumu ceļu būves nozarē. Ministrs tikās ar ceļu būves uzņēmumiem, lai pārbaudītu informāciju, ka darbinieki nelegāli pārdod asfaltu un dīzeļdegvielu.
Satiksmes ministrs Krišjānis Peters (LPP) pauž satraukumu par konkurences trūkumu ceļu būves nozarē.
Ministrs tikās ar ceļu būves uzņēmumiem, lai pārbaudītu informāciju, ka darbinieki nelegāli pārdod asfaltu un dīzeļdegvielu.
"Es negribētu vainot ceļu būves uzņēmumus, jo šis jautājums satrauc arī viņus. Nelegāli tiek pārdots uzņēmuma īpašums. Taču mūs satrauc arvien pieaugošā tendence ceļu būvē, kur ir manāms konkurences trūkums, kas izpaužas sadārdzinātās ceļu būves izmaksās, kā arī neapmierinošā ceļu kvalitātē," aģentūrai LETA sacīja Peters.
Daļa no ieguldītās naudas ceļu būvē nāk no Eiropas Savienības (ES) budžeta, bet daļa no valsts līdzekļiem, tādēļ šis jautājums īpaši satrauc Satiksmes ministriju, atzīmēja Peters.
Tikšanās laikā ceļu būvnieki solīja aprīkot savu autotransportu ar GPRS, kas atvieglotu darbinieku kontroli, kā arī ieviest citus preventīvus pasākumus, tādējādi mazinot iespēju veikt šādu nelegālu biznesu, piebilda ministrs.
Peters arī atzīmēja, ka šis jautājums tuvākajā laikā tiks risināts Satiksmes ministrijā.
Jau ziņots, ka autoceļa "Via Baltica" posmā no Duntes līdz Svētciemam ceļu remontētāji nodarbojas ar tā izejmateriālu tirdzniecību.
Laikrakstam "Neatkarīgā" bijusi iespēja iegādāties dīzeļdegvielu par 40 santīmiem litrā un pelēko šķembu kravu par 40 latiem, par ko iepriekš samaksājusi Latvija un ES.
Ceļa posms Skulte-Svētciems 40,1 kilometra garumā ir šogad lielākais, kādu Latvijā remontē, un tam papildu valsts finansējumam piesaistīti ES Kohēzijas fonda resursi.
Laikrakstam piezvanījuši un par izejmateriālu tirdzniecību ziņojuši iedzīvotāji. Cilvēki norādīja, ka, vēršoties pie jebkura no ceļa būvniekiem, iespējams sarunāt kravu smilšu vai asfalta - atkarībā no tā, kas vairāk nepieciešams. Vakaros, kad darbs beidzas, strādnieki braukā pa mājām un piedāvā iegādāties dīzeļdegvielu par 40 santīmiem litrā.
Līdzīgu piedāvājumu saņēma arī "Neatkarīgā". Darbinieks norādīja, ka pilnīgi visu iespējams sarunāt ar būvdarbu vadītājiem, kas izmitinājušies netālu no Duntes. Tiesa, sastapts vienīgi šoferis iekrāvējs, kas pastāstīja, ka pārdošana notiek, pašam tajā neiesaistoties.
Pēc "Neatkarīgās" vērojuma, daļu lielceļam domātā materiāla var iegādāties par zemu cenu. Krava sliktākās kvalitātes asfalta maksā no desmit latiem, bet smalcinātais asfalts - 40 latus.
Ceļu būves uzņēmuma "Binders" mājaslapā norādīts, ka tā ir viena no dažām firmām Latvijā, kas darbam nepieciešamos materiālus ražo pati. Uzņēmumam ir trīs asfaltbetona rūpnīcas Rīgas rajonā: divas - Vangažos, bet viena mobila - Ādažos, kur no starptautiski sertificētām izejvielām ražo uzņēmumam nepieciešamos ceļu seguma materiālus.
Ražotnes Vangažos un Ādažos apmierina firmas vajadzības pēc kvalitatīva, starptautiskiem standartiem atbilstoša asfaltbetona seguma. Rūpnīcas spēj izpildīt jebkura apjoma ražošanas pasūtījumus. Tas nozīmē, ka asfalts, kuru klāj uz maģistrāles "Via Baltica", ir no vietējās ražotnes Ādažos.
Mudinot būvniekus pārdot speciālo maģistrālei domāto smilti, laikraksts saņēmis atteikumu. "To mums ved ar kravas kuģiem no Dānijas, tāpēc nekur nav iespējams aizvest, kā vien atstāt tam domātajā vietā," vaļsirdīgi klāstīja meistars.
Speciālisti norādīja, ka darbus veic vismaz pieci apakšuzņēmumi, tāpēc īsto vaininieku noteikt nav vienkārši.
Jau ziņots, ka "Binders" iepriekš saskāries ar gadījumiem, kad darbinieki par nelielu samaksu piedāvā iedzīvotājiem nelegāli iegādāties asfaltu un degvielu, aģentūrai LETA pastāstīja "Binders" sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa.
Gadījumi, kad darbinieki nodarbojas ar nelegālo biznesu, konstatēti arī iepriekš un šī ir ceļu būvniecības problēma, sacīja Noriņa.
"Binders" ir metodes, kā pret to cīnīties. Izmantotās metodes ir efektīvas, taču pēdējā laikā ziņas, ka šāda darbība notiek, uzņēmums saņem bieži. Tas liek noprast, ka kontrole pār saviem darbiniekiem jāveic vēl intensīvāk, skaidroja Noriņa.
Viņa arī uzsvēra, ka valsts un ES līdzekļi netiek iztirgoti, "iztirgota tiek uzņēmuma peļņa un būtībā darbinieks apzog savu darba devēju, tādēļ mēs esam tiešā mērā ieinteresēti, lai šādas darbības nenotiek".
Ministrs tikās ar ceļu būves uzņēmumiem, lai pārbaudītu informāciju, ka darbinieki nelegāli pārdod asfaltu un dīzeļdegvielu.
"Es negribētu vainot ceļu būves uzņēmumus, jo šis jautājums satrauc arī viņus. Nelegāli tiek pārdots uzņēmuma īpašums. Taču mūs satrauc arvien pieaugošā tendence ceļu būvē, kur ir manāms konkurences trūkums, kas izpaužas sadārdzinātās ceļu būves izmaksās, kā arī neapmierinošā ceļu kvalitātē," aģentūrai LETA sacīja Peters.
Daļa no ieguldītās naudas ceļu būvē nāk no Eiropas Savienības (ES) budžeta, bet daļa no valsts līdzekļiem, tādēļ šis jautājums īpaši satrauc Satiksmes ministriju, atzīmēja Peters.
Tikšanās laikā ceļu būvnieki solīja aprīkot savu autotransportu ar GPRS, kas atvieglotu darbinieku kontroli, kā arī ieviest citus preventīvus pasākumus, tādējādi mazinot iespēju veikt šādu nelegālu biznesu, piebilda ministrs.
Peters arī atzīmēja, ka šis jautājums tuvākajā laikā tiks risināts Satiksmes ministrijā.
Jau ziņots, ka autoceļa "Via Baltica" posmā no Duntes līdz Svētciemam ceļu remontētāji nodarbojas ar tā izejmateriālu tirdzniecību.
Laikrakstam "Neatkarīgā" bijusi iespēja iegādāties dīzeļdegvielu par 40 santīmiem litrā un pelēko šķembu kravu par 40 latiem, par ko iepriekš samaksājusi Latvija un ES.
Ceļa posms Skulte-Svētciems 40,1 kilometra garumā ir šogad lielākais, kādu Latvijā remontē, un tam papildu valsts finansējumam piesaistīti ES Kohēzijas fonda resursi.
Laikrakstam piezvanījuši un par izejmateriālu tirdzniecību ziņojuši iedzīvotāji. Cilvēki norādīja, ka, vēršoties pie jebkura no ceļa būvniekiem, iespējams sarunāt kravu smilšu vai asfalta - atkarībā no tā, kas vairāk nepieciešams. Vakaros, kad darbs beidzas, strādnieki braukā pa mājām un piedāvā iegādāties dīzeļdegvielu par 40 santīmiem litrā.
Līdzīgu piedāvājumu saņēma arī "Neatkarīgā". Darbinieks norādīja, ka pilnīgi visu iespējams sarunāt ar būvdarbu vadītājiem, kas izmitinājušies netālu no Duntes. Tiesa, sastapts vienīgi šoferis iekrāvējs, kas pastāstīja, ka pārdošana notiek, pašam tajā neiesaistoties.
Pēc "Neatkarīgās" vērojuma, daļu lielceļam domātā materiāla var iegādāties par zemu cenu. Krava sliktākās kvalitātes asfalta maksā no desmit latiem, bet smalcinātais asfalts - 40 latus.
Ceļu būves uzņēmuma "Binders" mājaslapā norādīts, ka tā ir viena no dažām firmām Latvijā, kas darbam nepieciešamos materiālus ražo pati. Uzņēmumam ir trīs asfaltbetona rūpnīcas Rīgas rajonā: divas - Vangažos, bet viena mobila - Ādažos, kur no starptautiski sertificētām izejvielām ražo uzņēmumam nepieciešamos ceļu seguma materiālus.
Ražotnes Vangažos un Ādažos apmierina firmas vajadzības pēc kvalitatīva, starptautiskiem standartiem atbilstoša asfaltbetona seguma. Rūpnīcas spēj izpildīt jebkura apjoma ražošanas pasūtījumus. Tas nozīmē, ka asfalts, kuru klāj uz maģistrāles "Via Baltica", ir no vietējās ražotnes Ādažos.
Mudinot būvniekus pārdot speciālo maģistrālei domāto smilti, laikraksts saņēmis atteikumu. "To mums ved ar kravas kuģiem no Dānijas, tāpēc nekur nav iespējams aizvest, kā vien atstāt tam domātajā vietā," vaļsirdīgi klāstīja meistars.
Speciālisti norādīja, ka darbus veic vismaz pieci apakšuzņēmumi, tāpēc īsto vaininieku noteikt nav vienkārši.
Jau ziņots, ka "Binders" iepriekš saskāries ar gadījumiem, kad darbinieki par nelielu samaksu piedāvā iedzīvotājiem nelegāli iegādāties asfaltu un degvielu, aģentūrai LETA pastāstīja "Binders" sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa.
Gadījumi, kad darbinieki nodarbojas ar nelegālo biznesu, konstatēti arī iepriekš un šī ir ceļu būvniecības problēma, sacīja Noriņa.
"Binders" ir metodes, kā pret to cīnīties. Izmantotās metodes ir efektīvas, taču pēdējā laikā ziņas, ka šāda darbība notiek, uzņēmums saņem bieži. Tas liek noprast, ka kontrole pār saviem darbiniekiem jāveic vēl intensīvāk, skaidroja Noriņa.
Viņa arī uzsvēra, ka valsts un ES līdzekļi netiek iztirgoti, "iztirgota tiek uzņēmuma peļņa un būtībā darbinieks apzog savu darba devēju, tādēļ mēs esam tiešā mērā ieinteresēti, lai šādas darbības nenotiek".