Satrauc ēku projektēšanā pieļautās kļūdas

Foto: Satrauc ēku projektēšanā pieļautās kļūdas; autors: Satrauc ēku projektēšanā pieļautās kļūdas

Ievērojami pieaugot būvniecības apjomiem, projektētāji nav spējīgi tikt galā ar pieprasījumu. Veicot ekspertīzi atklājies, ka ap 90% projektu izstrādāti nekvalitatīvi, tajos nepieciešamas lielākas vai mazākas izmaiņas. Ap 5% projekti atdodami atpakaļ pārstrādāšanai. Šādus projektus realizēt nedrīkst. Pieļautās kļūdas vēlāk novērst, no ēkas jumta tīrot sniegu, praktiski nav iespējams.

Gada sākumā mēdiji informēja, ka Vācijas dienvidu pilsētā Badreihenhallā pēc īpaši spēcīgas sniega vētras sagruvis slidotavas jumts. Bojā gājuši vismaz 11 cilvēku, vēl desmitiem ievainoti. Notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai jumta iebrukšanu slidotavā nav izraisījušas konstrukcijas nepilnības.

Pērn Maskavā sabrucis ūdens atrakciju parks. Pēc tiesas atzinuma atklājās projektētāju pieļautās kļūdas. Turklāt svarīgi, ka šo projektu ir ekspertējusi institūcija. Tātad arī viņi atbildīgi par notikušo nelaimi.

Iespējami trīs avāriju varianti. Pirmkārt, ja pieļauta kļūda projektā – nepareizi aprēķinātas konstrukcijas. Otrkārt, būvnieki pārkāpuši projekta dokumentācijā izstrādāto tehnoloģiju. Treškārt, projekts izstrādāts un būvdarbi veikti pareizi, bet nav ievēroti ekspluatācijas jautājumi.

Būvnormatīvos iekļauti aprēķini, kas paredz sniega un vēja, kā arī citu faktoru iedarbību uz ēkas konstrukciju. Sniega slodze tiek normēta atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Parasti tiek analizēti gadījumi, kad sniega slodze nosedz pārsegumu daļēji, pilnīgi vai pusi no tā. Visi aprēķini veikti, piemērojot koeficentiem un iepriekš paredzot iespējamās pārslodzes. Protams, ja sniegs sāk katastrofāli snigt, pārsniedzot vienu no noteiktajiem lielumiem, var notik avārija.
Ekspluatācijas jautājumi ir ēkas īpašnieku pārziņā. Sniegs ir jātīra jebkurā gadījumā, jādomā, ka tas ir skaidrs visiem.

Valsts būvinspekcija, veicot ekspertīzes, nolēma, ka prasībai par stingrākiem noteikumiem obligāti jābūt ietvertai likumdošanā. Līdz šim situācija bija šāda: ekspertīze pieprasīja pašvaldību vai privātpersonu, kas sekoja līdzi ēku projektu atbilstībai, uzņemoties vēl zināma drošības sieta lomu, lai atsijātu iespējamos variantus, kur pieļautas kļūdas.

Valsts būvinspekcija kopā ar Būvniecības departamentu savu iniciatīvu iestrādājusi likumdošanas aktos, ka šodien ir vajadzīga ekspertīze visiem projektiem, kas ir tā dēvētās sabiedriski nozīmīgās būves. Sabiedriski nozīmīgas būves, t.i., tādas būves, kuras vienlaikus var apmeklēt ne mazāk kā 100 cilvēku. Te varam minēt hokeja halles, stadionus, akvaparkus, kinoteātrus utt., arī dzīvojamās ēkas, kuru augstums pārsniedz piecus stāvus. Šiem projektiem ekspertīze nepieciešama tāpēc, lai būtu vēl viens papildu siets, kas nepieļautu iespējamo kļūdu rašanos. Jo kļūdīties var ikviens, arī vislabākais konstruktors un projektētājs.

Šāda prakse tiek pielietota arī tādās lielās valstīs kā Vācija, kur it kā viss ir mašinizēts. Visus projektu konstrukciju aprēķinus veic programmas. Tomēr arī vācieši pieprasa visām nozīmīgām būvēm veikt konstrukcijas aprēķinus, turklāt, nevis ar to pašu programmu palīdzību, bet ar rokām vēlreiz pārbaudīt, veikt ekspertīzi, lai būtu pilnīga drošības pakāpe.

Materiāls tapis sadarbībā ar Valsts Būvinspekcijas priekšnieku, galveno būvinspektoru Leonīdu Jākabsonu