"Saules akmens" projekta autors aicina pārvarēt provinciālismu
"Saules akmens" biroju ēkas projekta autors, arhitekts Viktors Valgums aicina pārvarēt provinciālismu jautājumos par Rīgas pilsētas attīstību un apbūvi.
"Saules akmens" biroju ēkas projekta autors, arhitekts Viktors Valgums aicina pārvarēt provinciālismu jautājumos par Rīgas pilsētas attīstību un apbūvi.
Šodien laikrakstā "Diena" publicētajā komentārā Valgums uzsver, ka AS "Hansabanka" biroju ēkas, kas biežāk dēvēta par "Saules akmeni", celtniecības gadījumā arhitekti projektētāji nekādu pārkāpumu nesaskata.
Kā norāda arhitekts, kad tika veidots detaļplānojums, apskatot vietu Ķīpsalā, pie nosacījuma par 15 stāviem tika pierakstīta piezīme, par kuru neviens nerunā. Šī piezīme nosaka, ka, izveidojot apstiprinātas apbūves skices, apbūves noteikumi var mainīties, var tikt koriģēti pēc Rīgas pilsētā apstiprinātas kvartālu apbūves skices. "Saules akmens" projekts paredz 26 stāvu ēku.
"Nezin kāpēc, bet joprojām ir kaut kāda dīvaina pretestība pret augstceltnēm, taču mums ir jābūvē augstāk, jo pilsētai jātaupa teritorija - mēs samazinām komunikācijas, apbūvējamo laukumu, intensīvāk izmantojam pilsētvidi, līdz ar to citā vietā šī pilsētvide var palikt neskarta," skaidro Valgums.
Arhitekts norāda, ka, ceļot 15 stāvu ēkas Daugavas kreisajā krastā, vēl vairāk tiktu aizsegts skats uz Vecrīgu, jo būtu lielāka apbūves platība nekā augstceltnes risinājumam.
Arhitektūra ir kompromisa profesija, un arhitektam jāievēro noteiktas prasības - pasūtītāja prasības, sabiedrības intereses un arhitekta radošo un profesionālo principu īstenošana, norāda Valgums. "Katrā projektā ir jāsasniedz kompromiss starp šiem trim nosacījumiem, un es uzskatu, ka minētajā biroju ēkas projektā šis kompromiss ir sasniegts," uzsver arhitekts.
Kā atgādina Valgums, pirms celtniecības uzsākšanas šajā vietā bijis piegružots, nekopts laukums. Tagad sākta šīs vides labiekārtošana. Turklāt "Saules akmens" padarīs Vecrīgas panorāmu pieejamāku vērotājiem - būs labiekārtota skata vieta.
Valgums norāda, ka Ķīpsala jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem tika iecerēta kā augstceltņu būvniecības vieta, "pašmāju Sitijas variants".
"Taču idejas realizācija aizkavējas. Viens no galvenajiem psiholoģiskajiem iemesliem ir sabiedrības bailes no pārmaiņām vispār. Zināmā mērā tas ir arī provinciālisms. Ja mēs gribam šo provinciālismu ievērot, tad pilsētai tiešām jābūt ar minimālām pārmaiņām, bet, ja gribam normāli attīstīties kā mūsdienu pilsēta, sabiedrībai ir jābūt gatavai uz pārmaiņām," uzsver arhitekts.
Valgums akcentē, ka jaunu ēku būvniecība ir pilsētas attīstības apliecinājums, tā norāda, ka cilvēki un uzņēmumi ir gatavi veikt kapitālieguldījumus. Tāpat tas ir rādītājs, ka Rīga ir sasniegusi investoriem pievilcīgu stabilitāti un Rīgā iespējams strādāt un attīstīties.
"Bankas biroju ēka ir pirmā augstceltne šajā rajonā, tāpēc saprotams sabiedrības satraukums. Ceru, ka viss normāli attīstīsies un šī augstceltne Ķīpsalā nebūs pēdējā," norāda arhitekts.
LETA
Copyright © LETA
Šodien laikrakstā "Diena" publicētajā komentārā Valgums uzsver, ka AS "Hansabanka" biroju ēkas, kas biežāk dēvēta par "Saules akmeni", celtniecības gadījumā arhitekti projektētāji nekādu pārkāpumu nesaskata.
Kā norāda arhitekts, kad tika veidots detaļplānojums, apskatot vietu Ķīpsalā, pie nosacījuma par 15 stāviem tika pierakstīta piezīme, par kuru neviens nerunā. Šī piezīme nosaka, ka, izveidojot apstiprinātas apbūves skices, apbūves noteikumi var mainīties, var tikt koriģēti pēc Rīgas pilsētā apstiprinātas kvartālu apbūves skices. "Saules akmens" projekts paredz 26 stāvu ēku.
"Nezin kāpēc, bet joprojām ir kaut kāda dīvaina pretestība pret augstceltnēm, taču mums ir jābūvē augstāk, jo pilsētai jātaupa teritorija - mēs samazinām komunikācijas, apbūvējamo laukumu, intensīvāk izmantojam pilsētvidi, līdz ar to citā vietā šī pilsētvide var palikt neskarta," skaidro Valgums.
Arhitekts norāda, ka, ceļot 15 stāvu ēkas Daugavas kreisajā krastā, vēl vairāk tiktu aizsegts skats uz Vecrīgu, jo būtu lielāka apbūves platība nekā augstceltnes risinājumam.
Arhitektūra ir kompromisa profesija, un arhitektam jāievēro noteiktas prasības - pasūtītāja prasības, sabiedrības intereses un arhitekta radošo un profesionālo principu īstenošana, norāda Valgums. "Katrā projektā ir jāsasniedz kompromiss starp šiem trim nosacījumiem, un es uzskatu, ka minētajā biroju ēkas projektā šis kompromiss ir sasniegts," uzsver arhitekts.
Kā atgādina Valgums, pirms celtniecības uzsākšanas šajā vietā bijis piegružots, nekopts laukums. Tagad sākta šīs vides labiekārtošana. Turklāt "Saules akmens" padarīs Vecrīgas panorāmu pieejamāku vērotājiem - būs labiekārtota skata vieta.
Valgums norāda, ka Ķīpsala jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem tika iecerēta kā augstceltņu būvniecības vieta, "pašmāju Sitijas variants".
"Taču idejas realizācija aizkavējas. Viens no galvenajiem psiholoģiskajiem iemesliem ir sabiedrības bailes no pārmaiņām vispār. Zināmā mērā tas ir arī provinciālisms. Ja mēs gribam šo provinciālismu ievērot, tad pilsētai tiešām jābūt ar minimālām pārmaiņām, bet, ja gribam normāli attīstīties kā mūsdienu pilsēta, sabiedrībai ir jābūt gatavai uz pārmaiņām," uzsver arhitekts.
Valgums akcentē, ka jaunu ēku būvniecība ir pilsētas attīstības apliecinājums, tā norāda, ka cilvēki un uzņēmumi ir gatavi veikt kapitālieguldījumus. Tāpat tas ir rādītājs, ka Rīga ir sasniegusi investoriem pievilcīgu stabilitāti un Rīgā iespējams strādāt un attīstīties.
"Bankas biroju ēka ir pirmā augstceltne šajā rajonā, tāpēc saprotams sabiedrības satraukums. Ceru, ka viss normāli attīstīsies un šī augstceltne Ķīpsalā nebūs pēdējā," norāda arhitekts.
LETA
Copyright © LETA