"Saules akmens" skiču projektu autoriem tika ļauts interpretēt detālplānā noteikto ēkas augstumu
SIA "Ķīpsalas saules akmens" un Rīgas domes organizētā atklātā konkursa par darījumu centra Ķīpsalā skiču projektu dalībniekiem jau 2001.gada rudenī tika ļauts interpretēt detālplānojumā noteikto pieļaujamo apbūves augstumu, to attiecīgi pamatojot, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušo komisijas dokumentu kopijas.
SIA "Ķīpsalas saules akmens" un Rīgas domes organizētā atklātā konkursa par darījumu centra Ķīpsalā skiču projektu dalībniekiem jau 2001.gada rudenī tika ļauts interpretēt detālplānojumā noteikto pieļaujamo apbūves augstumu, to attiecīgi pamatojot, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušo komisijas dokumentu kopijas.
Par Ķīpsalā būvējamo biroju ēku izvērstajā diskusijā, kurā izskan arī prasība nepieļaut "Saules akmens" celtniecību iecerētajā 26 stāvu augstumā, pašreiz dominē divi pretēji atbildīgo institūciju viedokļi. Kā ziņots, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) uzskata, ka Ķīpsalas teritorijas detālplāns pieļauj nelielas korekcijas, taču ēku maksimālais augstums nedrīkstot pārsniegt 15 stāvus. Pretējs viedoklis ir Rīgas domei, kura uzskata, ka tai bija tiesības veikt korekcijas Ķīpsalas detālplānā, atļaujot "Saules akmens" ēku celt 26 stāvus augstu.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā konkursa komisijas 2001.gada 23.novembra sēdes protokola kopija, komisija, kuras sastāvā bija arī VKPAI priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lejnieks, konkursa dalībniekiem izvirzītajās prasībās teritorijas plānojumam noteikusi, ka konkursa dalībniekiem atļauts "saprātīgās robežās" interpretēt apbūves augstumu. Komisija noteica, ka to var darīt, ja, veicot situācijas telpisko analīzi no noteiktiem skatu punktiem, secināts, ka pamatotāks ir no detālplānojuma atšķirīgs apbūves augstums.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Lejnieks, tas, ka skiču projektu konkursu noteikumos ļauts interpretēt detālplānā noteiktus ierobežojumus, nav nekas neparasts vai dīvains. Pēc viņa teiktā, brīvas interpretācijas iespējas konkursu dalībniekiem ļauj paplašināt savu redzējumu par attiecīgo objektu. Arī ja konkursā par uzvarētāju tiek atzīts projekts, kas neatbilst attiecīgās teritorijas detālplānojumam, nav nekas nelikumīgs, norādīja VKPAI pārstāvis.
Lejnieks uzsvēra, ka gadījumā, ja rodas šāda situācija, vai nu projekta pasūtītājiem, vai pilsētas varas iestādēm ir jāierosina detālplāna grozīšana atbilstoši projektam. "Saules akmens" gadījumā tas neesot izdarīts, uz ko arī norādījusi VKPAI.
Konkursā komisijā bija arī Latvijas Arhitektu biedrības priekšsēdētājs Juris Poga, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesors Ivars Strautmanis un arhitekts Edgars Bērziņš.
Atzīstot, ka Valsts būvinspekcijai pašlaik nav pamata apturēt "Saules akmens" celtniecību, būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka konkursa gaitā plānotā objekta augstums pārsniedza Ķīpsalas detalplānā noteikto 15 stāvu stāvu augstumu, proti, skiču projektā ēkas augstums bija 21 stāvs. "Taču tad neviens neiebilda, ka skiču projektā netiek ievērots Ķīpsalas detālplānojumā noteiktais apbūves augstums," pauda Jākobsons.
Jau vēstīts, ka, īstenojot "Saules akmens" projektu un uzbūvējot Ķīpsalā 26 stāvu ēku, Rīga varētu tikt izslēgta no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta, par šādu iespēju šodien diskusijā ar Rīgas domes, valsts institūciju un Saeimas pārstāvjiem informēja UNESCO Pasaules mantojuma centra Eiropas nodaļas vadītāja Metsčilda Roslere.
Andrejs Mēters LETA
Copyright © LETA
Par Ķīpsalā būvējamo biroju ēku izvērstajā diskusijā, kurā izskan arī prasība nepieļaut "Saules akmens" celtniecību iecerētajā 26 stāvu augstumā, pašreiz dominē divi pretēji atbildīgo institūciju viedokļi. Kā ziņots, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) uzskata, ka Ķīpsalas teritorijas detālplāns pieļauj nelielas korekcijas, taču ēku maksimālais augstums nedrīkstot pārsniegt 15 stāvus. Pretējs viedoklis ir Rīgas domei, kura uzskata, ka tai bija tiesības veikt korekcijas Ķīpsalas detālplānā, atļaujot "Saules akmens" ēku celt 26 stāvus augstu.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā konkursa komisijas 2001.gada 23.novembra sēdes protokola kopija, komisija, kuras sastāvā bija arī VKPAI priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lejnieks, konkursa dalībniekiem izvirzītajās prasībās teritorijas plānojumam noteikusi, ka konkursa dalībniekiem atļauts "saprātīgās robežās" interpretēt apbūves augstumu. Komisija noteica, ka to var darīt, ja, veicot situācijas telpisko analīzi no noteiktiem skatu punktiem, secināts, ka pamatotāks ir no detālplānojuma atšķirīgs apbūves augstums.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Lejnieks, tas, ka skiču projektu konkursu noteikumos ļauts interpretēt detālplānā noteiktus ierobežojumus, nav nekas neparasts vai dīvains. Pēc viņa teiktā, brīvas interpretācijas iespējas konkursu dalībniekiem ļauj paplašināt savu redzējumu par attiecīgo objektu. Arī ja konkursā par uzvarētāju tiek atzīts projekts, kas neatbilst attiecīgās teritorijas detālplānojumam, nav nekas nelikumīgs, norādīja VKPAI pārstāvis.
Lejnieks uzsvēra, ka gadījumā, ja rodas šāda situācija, vai nu projekta pasūtītājiem, vai pilsētas varas iestādēm ir jāierosina detālplāna grozīšana atbilstoši projektam. "Saules akmens" gadījumā tas neesot izdarīts, uz ko arī norādījusi VKPAI.
Konkursā komisijā bija arī Latvijas Arhitektu biedrības priekšsēdētājs Juris Poga, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesors Ivars Strautmanis un arhitekts Edgars Bērziņš.
Atzīstot, ka Valsts būvinspekcijai pašlaik nav pamata apturēt "Saules akmens" celtniecību, būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka konkursa gaitā plānotā objekta augstums pārsniedza Ķīpsalas detalplānā noteikto 15 stāvu stāvu augstumu, proti, skiču projektā ēkas augstums bija 21 stāvs. "Taču tad neviens neiebilda, ka skiču projektā netiek ievērots Ķīpsalas detālplānojumā noteiktais apbūves augstums," pauda Jākobsons.
Jau vēstīts, ka, īstenojot "Saules akmens" projektu un uzbūvējot Ķīpsalā 26 stāvu ēku, Rīga varētu tikt izslēgta no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta, par šādu iespēju šodien diskusijā ar Rīgas domes, valsts institūciju un Saeimas pārstāvjiem informēja UNESCO Pasaules mantojuma centra Eiropas nodaļas vadītāja Metsčilda Roslere.
Andrejs Mēters LETA
Copyright © LETA