Saules kolektoru sistēmas Latvijā: šī brīža situācija un perspektīvas
Saules enerģijas izmantošana Latvijā kļuvusi populāra salīdzinoši nesen – lielākā daļa termosolāro sistēmu uzstādīšanas projektu individuālās apbūves ēkās īstenoti laika posmā no 2004. – 2007.
Rakstu ietvaros vēlos izteikt savu viedokli
Sūti e-pastu vai zvani 7602207
Saules enerģijas izmantošana Latvijā kļuvusi populāra salīdzinoši nesen – lielākā daļa termosolāro sistēmu uzstādīšanas projektu individuālās apbūves ēkās īstenoti laika posmā no 2004. – 2007. gadam, savukārt, komerciālā un sabiedriskā sektora ēkās šāda veida iekārtas vēl joprojām nav uzstādītas. Kāpēc? Kāpēc Aizkraukles un Iecavas pilotprojekti tā arī palikuši vienīgie vidēji liela apjoma saules kolektoru iekārtu uzstādīšanas precedenti Latvijā?
Vai iemesls, kādēļ lielajos komerciālos, sabiedrisko un industriālos objektos Latvijā termosolāro sistēmu uzstādīšana vēl arvien nav populāra, ir meklējams tikai projekta izmaksu un valsts/Eiropas Savienības atjaunojamo energoresursu izmantošanas stimulācijas programmu dotāciju trūkumā. Vai arī šādai inženiertehnisko projektētāju un lielo projektu attīstītāju nostājai ir citi iemesli – piemēram, solāro sistēmu integrācijas sarežģītība un to salīdzinoši nelielais darba ražīgums.
Tomēr par spīti daudzu speciālistu visai skeptiskajai nostājai pret termosolāro atbalsta sistēmu izmantošanas lietderīgumu Latvijā (kur saules radiācijas sezonālais režīmi gan neatšķiras no Vācijas ZR un Skandināvijas valstu – Zviedrijas un Dānijas, centrālajiem rajoniem) apmēram 100-500 kvadrātmetru lielās savrupmājās mūsu valstī saules kolektori tiek izmanto gan karstā ūdens uzsildīšanai, gan baseinu apsildei, gan retos gadījumos arī apkures sistēmas atbalstam.
Aizkraukles valsts ģimnāzijas un katlumājas termosolārais projekts šobrīd – vēl 4 gadus pēc tā realizācijas, uzskatāmas par Latvijas augstāko sasniegumu sabiedriskā un komerciālā sektora ēku saules atbalsta sistēmu uzstādīšanā, tomēr jautājums par to, vai vēl ilgi šis projekts paliks savā ziņā unikāls un nepārspēts, paliek atklāts.
Vai jaunās tehnoloģijas un konfigurāciju risinājumi, kas, līdzīgi kā citās atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomās, ienāk arī saules kolektoru sistēmu izstrādes sektorā, varētu mainīt arī Latvijas lielo objektu inženiertehnisko projektu izstrādātāju un pasūtītāju nostāju pret solāro sistēmu izmantošanu.
Saules kolektoru izmantošanas iespējas Latvijā un visā Baltijas reģionā pētītas arī augstā zinātniskā līmenī - LZA Fizikālās enerģētikas institūta Enerģijas resursu laboratorijā, kuru vada viens no pazīstamākajiem saules enerģijas izmantošanas pētniekiem Latvijā – Dr.habil.sc. ing., prof. Pēteris Šipkovs. Šobrīd institūtā tiek turpināti arī dažādu saules kolektoru veidu darba ražīguma testēšanas pasākumi, izmantojot iekārtas, kas uzstādītas uz šīs ēkas jumta.
Vēl joprojām daudziem cilvēkiem ir liels pārsteigums uzzinot, ka saules kolektors nav iekārta, kas darbojas tikai tad, kad spīd spoža, silta saule; ka šī komplicētā tehniskā iekārta "barojas" no saules radiācijas spektra daļas, kas uz zemes nonāk gan naktī, gan dienā, gan visos četros gadalaikos un jebkuros laika apstākļos.
Būtiski atšķiras vienīgi iekārtu tipi un, attiecīgi, arī to ražīguma apjoms.
Building.lv inženiertehniskās sadaļas rakstu sērijā, kas veltīta saules kolektoru iekārtu tipiem, šo iekārtu izmantošanas iespējām Latvijā, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar to integrāciju ēkas inženiertehnisko sistēmu kompleksā, stāstīsim arī par šo sistēmu uzbūvi un izstrādi, kā arī praktisko labumu, ko to uzstādīšana var dot jebkura lieluma objektā – sākot no privātmājas un beidzot ar lielu biznesa vai sabiedrisko ēku.
Vai saules enerģijas izmantošana Latvijā – tā ir tikai to prioritāte, kas "naudu neskaita"? Uz šo un citiem būtiskiem jautājumiem, sadarbībā ar ekspertiem – zinātniekiem, solāro sistēmu ražotājiem, izplatītājiem un projektētājiem centīsimies rast Building.lv inženiertehniskās sadaļas rakstu par saules kolektoru sistēmu izmantošanas perspektīvām Latvijā.
Jūsu
Building.lv
inženiertehniskā sadaļa
Rakstu ietvaros vēlos izteikt savu viedokli
Sūti e-pastu vai zvani 7602207
Sūti e-pastu vai zvani 7602207
Saules enerģijas izmantošana Latvijā kļuvusi populāra salīdzinoši nesen – lielākā daļa termosolāro sistēmu uzstādīšanas projektu individuālās apbūves ēkās īstenoti laika posmā no 2004. – 2007. gadam, savukārt, komerciālā un sabiedriskā sektora ēkās šāda veida iekārtas vēl joprojām nav uzstādītas. Kāpēc? Kāpēc Aizkraukles un Iecavas pilotprojekti tā arī palikuši vienīgie vidēji liela apjoma saules kolektoru iekārtu uzstādīšanas precedenti Latvijā?
Vai iemesls, kādēļ lielajos komerciālos, sabiedrisko un industriālos objektos Latvijā termosolāro sistēmu uzstādīšana vēl arvien nav populāra, ir meklējams tikai projekta izmaksu un valsts/Eiropas Savienības atjaunojamo energoresursu izmantošanas stimulācijas programmu dotāciju trūkumā. Vai arī šādai inženiertehnisko projektētāju un lielo projektu attīstītāju nostājai ir citi iemesli – piemēram, solāro sistēmu integrācijas sarežģītība un to salīdzinoši nelielais darba ražīgums.
Tomēr par spīti daudzu speciālistu visai skeptiskajai nostājai pret termosolāro atbalsta sistēmu izmantošanas lietderīgumu Latvijā (kur saules radiācijas sezonālais režīmi gan neatšķiras no Vācijas ZR un Skandināvijas valstu – Zviedrijas un Dānijas, centrālajiem rajoniem) apmēram 100-500 kvadrātmetru lielās savrupmājās mūsu valstī saules kolektori tiek izmanto gan karstā ūdens uzsildīšanai, gan baseinu apsildei, gan retos gadījumos arī apkures sistēmas atbalstam.
Aizkraukles valsts ģimnāzijas un katlumājas termosolārais projekts šobrīd – vēl 4 gadus pēc tā realizācijas, uzskatāmas par Latvijas augstāko sasniegumu sabiedriskā un komerciālā sektora ēku saules atbalsta sistēmu uzstādīšanā, tomēr jautājums par to, vai vēl ilgi šis projekts paliks savā ziņā unikāls un nepārspēts, paliek atklāts.
Vai jaunās tehnoloģijas un konfigurāciju risinājumi, kas, līdzīgi kā citās atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomās, ienāk arī saules kolektoru sistēmu izstrādes sektorā, varētu mainīt arī Latvijas lielo objektu inženiertehnisko projektu izstrādātāju un pasūtītāju nostāju pret solāro sistēmu izmantošanu.
Saules kolektoru izmantošanas iespējas Latvijā un visā Baltijas reģionā pētītas arī augstā zinātniskā līmenī - LZA Fizikālās enerģētikas institūta Enerģijas resursu laboratorijā, kuru vada viens no pazīstamākajiem saules enerģijas izmantošanas pētniekiem Latvijā – Dr.habil.sc. ing., prof. Pēteris Šipkovs. Šobrīd institūtā tiek turpināti arī dažādu saules kolektoru veidu darba ražīguma testēšanas pasākumi, izmantojot iekārtas, kas uzstādītas uz šīs ēkas jumta.
Vēl joprojām daudziem cilvēkiem ir liels pārsteigums uzzinot, ka saules kolektors nav iekārta, kas darbojas tikai tad, kad spīd spoža, silta saule; ka šī komplicētā tehniskā iekārta "barojas" no saules radiācijas spektra daļas, kas uz zemes nonāk gan naktī, gan dienā, gan visos četros gadalaikos un jebkuros laika apstākļos.
Būtiski atšķiras vienīgi iekārtu tipi un, attiecīgi, arī to ražīguma apjoms.
Building.lv inženiertehniskās sadaļas rakstu sērijā, kas veltīta saules kolektoru iekārtu tipiem, šo iekārtu izmantošanas iespējām Latvijā, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar to integrāciju ēkas inženiertehnisko sistēmu kompleksā, stāstīsim arī par šo sistēmu uzbūvi un izstrādi, kā arī praktisko labumu, ko to uzstādīšana var dot jebkura lieluma objektā – sākot no privātmājas un beidzot ar lielu biznesa vai sabiedrisko ēku.
Vai saules enerģijas izmantošana Latvijā – tā ir tikai to prioritāte, kas "naudu neskaita"? Uz šo un citiem būtiskiem jautājumiem, sadarbībā ar ekspertiem – zinātniekiem, solāro sistēmu ražotājiem, izplatītājiem un projektētājiem centīsimies rast Building.lv inženiertehniskās sadaļas rakstu par saules kolektoru sistēmu izmantošanas perspektīvām Latvijā.
Jūsu
Building.lv
inženiertehniskā sadaļa
Rakstu ietvaros vēlos izteikt savu viedokli
Sūti e-pastu vai zvani 7602207
