Savienotā jumta siltināšana ar putupolistirolu virs dzelzsbetona pārseguma paneļiem
Apskatīsim savietoto jumtu siltināšanas ar müsu rüpnīcā ražoto putupolistirolu. Nepieciešamais normatīvais putupolistirola slāņa biezums atbilstoši būvnormatīva LBN 002-01 prasībā, izmantojot putupolistirolu EPS 150, dzīvojamām ēkām ir 205 mm, bet minimālais biezums – 155 mm.
Savienotā
jumta siltināšana ar putupolistirolu virs dzelzsbetona pārseguma
paneļiem |
||||||
Apskatīsim
savietoto jumtu siltināšanas ar müsu rüpnīcā ražoto
putupolistirolu. Nepieciešamais normatīvais putupolistirola slāņa
biezums atbilstoši būvnormatīva LBN 002-01 prasībā, izmantojot
putupolistirolu EPS 150, dzīvojamām ēkām ir 205 mm, bet minimālais
biezums – 155 mm.
Publiskajām ēkām šie biezumi attiecīgi ir 155 un 98 mm, bet ražošanas ēkām – 98 un 55 mm. Citādām savietoto jumta konstrukcijām šie lielumi var nedaudz atšķirties, tāpēc katrā konkrētajā gadījumā jāveic atsevišķs aprēķins, tomēr lielas izmaiņas biezumos nebūs un pēc šiem aprēķinā iegūtajiem datiem var spriest arī par atšķirīgas konstrukcijas savietoto jumtu nepieciešamajiem putupolistirola slāņa biezumiem. Par dzelzsbetona savietoto jumtu varam uzskatīt konstrukciju, kur dzelzsbetona pārseguma paneļi veic bēniņu pārseguma un jumta nesošās konstrukcijas funkcijas. Tāpat kā koka spāru savietoto jumtu gadījumā, telpas griesti un jumta segums tiek apvienoti vienā telpu norobežojošā konstrukcijā. Pārsedzamās telpas griesti var büt nedaudz slīpi, bet tie var büt arī horizontāli, ja jumta slīpumu veido ar dažāda biezuma jumta slīpumu veidojošā materiāla – keramzīta, oļu u. c. palīdzību. Atšķirībā no koka spāru savietotā jumta, kur siltumizolācija tiek ievietota starp spārēm un kā celtniecības, tā arī ekspluatācijas laikā netiek pakļauta mehāniskās slodzes iedarbībai, dzelzsbetona pārseguma paneļu savietotajos jumtos putupolistirola siltumizolācija tiek novietota virs pārseguma paneļiem un kā celtniecības, tā arī ekspluatācijas laikā tā tiek pakļauta tiešai mehāniskās slodzes iedarbībai, ko rada cilvēku, transportmehānismu, sniega u. tml. masa. Tāpēc dzelzsbetona paneļu savietotajos jumtos nedrīkst izmantot EPS 60 klases putupolistirolu, bet jālieto augstākas klases – EPS 100 vai EPS 150 putupolistirols, kura viens no paredzētajiem izmantošanas mērķiem tieši ir lietojums savietotajos jumtos, un tam tiek izvirzītas paaugstinātas mehāniskās izturības prasības. Jāatzīmē, ka EPS 100 un EPS 150 klases putupolistirola samitrināšanās ekspluatācijas laikā nemaz nepasliktina tā siltumtehniskās īpašības, kas nav mazsvarīgs faktors, ierīkojot tieši jumtu siltumizolāciju, kuras samitrināšanās varbütība ir iespējama nekvalitatīvi izveidota jumta seguma gadījumā. EPS 100 un EPS 150 klases putupolistirolu var izmantot kā ventilējamās, tā arī neventilējamās ēku konstrukcijās, tikai ekspluatācijas laikā jābüt nodrošinātai pilnīgai kondensāta izžūšanai vasaras periodā. Pēdējā laikā tiek veidotas plakanā savietotā jumta konstrukcijas, kurās siltumizolācijas kārta atrodas tieši zem jumta seguma, tāpēc, lai jumta seguma un nokrišņu (galvenokārt sniega) radītā slodze neietekmētu siltumizolācijas kārtas biezumu (tā maiņa var izraisīt jumta seguma bojājumus), tai jāpiemīt pietiekami lielai nestspējai, t. i., ekspluatācijas un celtniecības laikā, siltumizolācija nedrīkst slodzes ietekmē deformēties tādā mērā, lai izraisītu bojājumus jumta seguma materiālā. Tieši šīm prasībām pilnībā atbilst EPS 100 un EPS 150 klases putupolistirols. Putupolistirola siltumizolācijas kārtu var iebüvēt savietotā jumta konstrukcijā kā jaunbüvēs, tā arī jau ekspluatējamās mājās, veicot to papildu siltināšanu. Jāatzīmē, ka šādas siltumizolācijas ierīkošana no putupolistirola plāksnēm ir vienkārša un tai nav nepieciešams liels darbaspēka patēriņš, kas nav mazsvarīgs faktors müsdienu celtniecības apstākļos, kad ļoti strauji pieaug darbaspēka izmaksas. Sevišķi izdevīgi savietoto jumtu ir ierīkot gadījumos, kad jumtam nav vajadzības veidot slīpumu no keramzīta vai citiem jumta slīpumu veidojošiem materiāliem, jo šajā gadījumā atkrīt šis darbietilpīgākais savietotā jumta siltumizolācijas ierīkošanas process, kas ir saistīts ar relatīvi smagā jumta slīpumu veidojošā materiāla nogādāšanu uz jumta, transportēšanu pa jumtu un izlīdzināšanu. Saliekamo dzelzsbetona paneļu (kā arī citu tamlīdzīgu materiālu vai izstrādājumu) virsmai pirms siltumizolācijas kārtas iestrādāšanas jābüt nolīdzinātai un līmetņotai. Vajadzības gadījumā jāierīko cementa javas izlīdzinošā kārta, virs kuras obligāti jāieklāj tvaikizolācija (1. att.). Siltumizolācijas plākšņu piestiprināšanas veids ir atkarīgs no jumta konstrukcijas, slīpuma, dzegas izveidojuma un citiem apstākļiem. Lēzena jumta gadījumā siltumizolāciju piestiprina ar speciāliem elementiem, kas sastāv no plastmasas paplāksnes un dībeļa. Dībeļus izspiež cauri siltumizolācijai, bet paplāksnes pēc tam tiek nosegtas ar jumta seguma materiālu. 1. att. Savietotā jumta virs dzelzsbetona pārseguma paneļiem konstrukcija ar putupolistirola TERMOEFEKT siltumizolāciju: 1 – griestu apdare; 2 – dzelzsbetona pārseguma panelis; 3 – cementa javas izlīdzinošā kārta; 4 – tvaikizolācija; 5 –putupolistirola TERMOEFEKT EPS 100 vai EPS 150 klases siltumizolācijas plāksnes; 6 – ruļļmateriālu jumta segums Minimālais stiprinājuma elementu skaits jumta vidusdaļā ir 1–3 uz 1 m2, bet augstai ēkai gar jumta malām – četri uz 1 m2. Tas ir pietiekami, lai siltumizolācijas plākšņu izkustēšanās nebütu iespējama. Jumta papildu siltināšanas darbos parasti izmanto vienslāņa putupolistirola plāksnes, kuras izvieto pamīšus (vienā punktā nedrīkst saiet kopā četras plāksnes). Veco jumta segumu parasti atstāj (ja tas ir veidots no ruļļmateriāliem), lai tas veiktu tvaikizolācijas funkcijas (2. att.). Tāpēc parasti speciāla tvaikizolācija nav jāveido, bet papildus ierīkoto putupolistirola siltumizolāciju piestiprina ar speciāliem stiprinātājiem tieši uz vecā jumta seguma vai, ja nepieciešams, izveido cementa javas izlīdzinošo kārtu. 2. att. Savietotā jumta papildu siltināšana: 1 – griestu apdare; 2 – dzelzsbetona pārseguma panelis; 3 – jumta pape vai ruberoīds; 4 – esošā vecā savietotā jumta siltumizolācija; 5 – cementa javas izlīdzinošā kārta; 6 – vecais jumta segums; 7 – TERMOEFEKT EPS 100 vai EPS 150 klases putupolistirola siltumizolācijas plāksnes; 8 – jaunais ruļļmateriālu jumta segums Vajadzības gadījumā no keramzīta vai kāda cita materiāla izveido kritumu, uz tā iestrādā cementa javas izlīdzinošo kārtu un tad ieklāj jauno jumta seguma materiālu. Ierīkojot savietotā jumta papildu siltumizolāciju, darbu veikšanas secība var büt šāda: * no vecā jumta seguma rüpīgi notīra netīrumus un redzamākos izciļņus; * visā jumta platībā cieši citu pie citas noklāj putupolistirola EPS 100 vai EPS 150 plāksnes; * putupolistirola plāksnes mehāniski piestiprina pie jumta pamatnes; * virsü uzkausē izraudzīto jumta seguma ruļļmateriālu. Veicot savietoto jumtu siltināšanu, jāievēro šādi ieteikumi: * pietiekami bieza siltumizolācijas kārta jāierīko jau uzreiz; * rekonstruējamiem jumtiem tvaikizolācija nav jāierīko; * ierīkojot biezāku papildizolācijas slāni (> 100 mm), visus ieplīsumus un caurumus vecajā jumta segumā ieteicams rüpīgi aizlīmēt un veco jumta segumu hermetizēt; * jauniem jumtiem tvaikizolācijas materiāls jālīmē uz izlīdzinātas virsmas; * tvaikizolācijas kārtai jābüt blīvai un hermētiskai – salaiduma vietas jānolīmē ar līmlenti; * jumta seguma ruļļmateriāla markai un kārtu skaitam jābüt piemērotiem jumta slīpumam; * ja jumta slīpumu veido no smiltīm vai keramzīta, tad slīpumu veidojošās kārtas biezums jāpieskaņo dzelzsbetona paneļa nestspējai. Lielas platības lēzenu jumtu siltināšanai jāparedz speciāli siltumizolācijas ventilācijas izvadi – ventilācijas caurules ar deflektoriem (velkmes ierīcēm, kas vēja iedarbībā veicina gaisa izplüdi, bet reizē ar gaisu – arī iespējamā mitruma izvadīšanu). Uz 100 m2 jumta platības iesaka izveidot vienu šādu ventilācijas izvadu, kura pamatni izvieto zem jumta seguma. Saule sasilda gaisu putupolistirola siltumizolācijā, tā radot pozitīvu spiedienu, un gaiss kopā ar mitrumu izplüst ārā caur ventilācijas izvadiem, kuru efektivitāti vēl palielina deflektoru darbība.
|